DAIĻLITERATŪRAS JAUNUMI – OKTOBRIS (II)
Daiļliteratūras jaunumi latviešu valodā (II)
|
|
Gavalda, Anna. Atzīšanās Stāstu krājumā “Atzīšanās” ir apvienoti septiņi stāsti, kuru varoņi ir vienkārši, īsti cilvēki, kuri atklāti vēsta par sevi, par savu dzīvi, ievainojamību un spēju pieņemt savas vājības. Šie stāsti apliecina, cik svarīgi ir doties uz priekšu, nekavēties pie pagātnes radītajām brūcēm, bet tiekties pēc mīlestības, draudzības, piedošanas un tuviniekiem. Un katrā stāstā ir atpazīstams lasītāju iemīļotās autores Annas Gavaldas rokraksts… |
|
|
Velsa, Marta. Slepkabota dienasgrāmatas Tas nav cilvēks. Tā nav persona. Tas ir nāvējošs un patvaļīgs ierocis, kurā apvienotas neorganiskas un organiskas daļas, izveidojot neticami spēcīgu, ātru, daudzfunkcionālu un bīstamu DrošVienību, kas gan labprātāk pavadītu laiku, skatoties seriālus. Diemžēl cilvēki vēl arvien iekuļas nepatikšanās, šoreiz – nepieredzēti nopietnās, un Slepkabotam nākas vien pestīt viņus no tām ārā. Pat tad, ja notikumu gaitā nākas saskarties ne vien ar pašatjaunojošiem kaujas botiem un nezināmiem ienaidniekiem, bet arī ar nez no kurienes uznākušām emocijām pret īstiem dzīviem cilvēkiem. |
|
|
Ģurko, Lāslo. Doktora Fausta laimīgais gājiens pa elli Romānā “Doktora Fausta laimīgais gājiens pa elli” (1979) autors stāstītāja pilnvaras nodevis gluži neitrālas personas – Mefistofeļa – rokās. Mefistofelis, šis mūžsenais vērotājs, Fausta lomai izraudzījies visgodīgāko idejisko komunistu Ģerģu Sabadošu un objektīvi pārstāsta sava varoņa mūža gājumu, līdz ar to arī valsts likteni attiecīgajā laikposmā. Jaunais Ģerģs, aizrāvies ar ideju, partijas sistēmā kāpj augstāk un augstāk. Taču tajos laikos tik daudzi nonāk aizdomu ēnā, un arī Ģerģam jāpārcieš smagie apvainojumi un sūrais cietumnieka liktenis. Viss griežas virpulī, nāk arī reabilitācija, romāna galvenais varonis atkal visus spēkus veltī darbam, savai pārliecībai, kas nav zudusi. Ir arī romantiska mīlestība. |
|
|
Bariko, Alessandro. Jaunā Līgava Pagājušā gadsimta sākums. No tālienes ierodas saderinātā Līgava, lai gatavotos kāzām. Ekstravagantā Ģimene gandrīz izklaidīgi to uzņem savā elegantajā ārpilsētas rezidencē. Dēla nav uz vietas, viņš rūpējas par plaukstošā tekstiluzņēmuma darījumiem Anglijā un tikai sūta savādas un apjomīgas dāvanas. Jaunā Līgava viņu gaida, iekļāvusies nama nemainīgajos un rituālajos paradumos, starp kuriem sevišķi izceļas bagātīgas un ilgas brokastis. Šajās dienas stundās valda līksms satraukums un dzirkstošs prieks, kam precīzs pretstats ir mokošais nemiers un krampjainās bailes, kuru varā ir nakts stundas. Saskaņā ar leģendu jau paaudžu paaudzēs visi Ģimenes locekļi allaž ir miruši tieši naktīs. Par to, lai namā ierastie ritmi tiktu ievēroti, gādā majordoms Modesto… |
|
|
Montefjore, Santa. Slepenās stundas Kad Aretuša Kleitone aiziet mūžībā, advokāts viņas ģimenei atklāj sievietes pēdējo gribu. Aretuša vēlējusies, lai trešdaļa viņas bagātības tiek atdota kādai anonīmai personai un lai viņas pelni tiktu izkaisīti Īrijā. Aretušas bērniem tas ir trieciens – viņi saprot, ka nemaz nav pazinuši savu māti. Kādēļ viņa nekad nav stāstījusi par savu ģimeni? Kādēļ pirms daudziem gadiem ir pametusi dzimteni? Kas ir cilvēks, kuram māte vēlas atstāt daļu mantojuma? Advokāts viņiem pasniedz tikai vienu pavedienu – Aretušas dienasgrāmatu, kas rakstīta spoguļrakstā. |
|
|
Eivjārda, Viktorija. Stikla zobens Vienu Mare Berova zina nešaubīgi: viņa ir citāda. Meitenes asinis ir sarkanas – vienkāršās tautas asiņu krāsā ‒, taču parasti tikai sudrabļaudīm raksturīgās īpašās spējas, piemēram, kontrolēt zibeni, ir pārvērtušas viņu par ieroci, ko cenšas pakļaut karaļa galms.Tad Mare atklāj kaut ko nudien apbrīnojamu – viņa tāda nav vienīgā. Meitene dodas ceļā, lai atrastu un sapulcinātu citus cilvēkus ar īpašām spējām – jaunļaudis –, kuri piebiedrotos cīņā pret apspiedējiem.Taču Marei jāatbild uz sarežģītiem jautājumiem. Kāda var būt brīvības cena? Kurš ir viņas patiesais sabiedrotais, bet kurš – ienaidnieks? |
|
|
Railija, Lūsinda. Eņģeļu koks Aizraujošs romāns par seniem ģimenes noslēpumiem un aizmirstiem pagātnes notikumiem. Ir pagājuši jau trīsdesmit gadi, kopš Grēta aizbrauca no Mārčmontas muižas – lielā un skaistā nama Velsas laukos. Kad viņa atkal tur ierodas, atsaucoties senā drauga Deivida uzaicinājumam, lai kopīgi nosvinētu Ziemassvētkus, Grētai par šo namu nav nekādu pagātnes atmiņu – tās visas izdzēsis kāds traģisks negadījums. |
|
|
Kosteņecka, Marina. Mans XX gadsimts Marina Kosteņecka ir viena no Tautas frontes dibinātājām un aktīva cīnītāja par Latvijas neatkarības atjaunošanu lielajā politikā. Viņas biogrāfija cieši savijusies ar Latvijai izšķirošu laika periodu – neatkarības atjaunošanu. Vēsturiskie notikumi ietekmējuši rakstnieces radošo un personīgo dzīvi un otrādi – Marina Kosteņecka bijusi aktīva līdzdalībniece valsts vēsturē. Tieši tādēļ rakstnieces atmiņām un dzīves stāstam ir īpaša vērtība.Grāmata „Mans XX gadsimts“ sarakstīta kopā ar žurnālistu Georgu Stražnovu neparastā žanrā – kā divu laikabiedru saruna «Skaipā» par Latvijas vēstures svarīgiem pagriezienu punktiem caur personiskās dzīves pieredzes prizmu.Tā ir nozīmīga liecība par pagājušā gadsimta otrās puses notikumiem Latvijā, raksturo Atmodas laika garu un Latvijas neatkarības atjaunošanas periodu. |
|
|
Kosteņecka, Marina. Vēstules no XX gadsimta Grāmatā „Vēstules no XX gadsimta“ autore dalās ar unikālām un ļoti personiskām vēstures liecībām – no lasītājiem saņemtajām vēstulēm, kurām pievienojusi savu stāstījumu par situācijām, kurās vēstules rakstītas. “Marina Grigorjevna, zinu, ka Jums ir grūti. Gaišiem cilvēkiem nemaz nevar klāties viegli. Lūdzu Jūs turēties nelokāmi. Jo stiprāka būsiet, jo stiprāki būsim mēs, Jūsu domubiedri. Ticu Jums. Dubļi nāks un ies! Bet mūsu dvēseles paliks.” (Natella no Rīgas, 110.lpp.) |
|
|
Pranka, Ingūna. Klusuma kliedziens Stāsts par slepkavību izmeklētāju Karlosu Ventliju, kuram, par spīti savām privātajām problēmām, nākas izmeklēt savādas slepkavības Kronsvelā, nelielā pilsētiņā, kuru 16. gadsimta sākumā nodibinājis kāds bagāts, reliģisks uzņēmējs, kas vēlējies attīstīt savu utopisko ideju par vietu, kur cilvēku kopiena spētu pārtikt un eksistēt bez naudas kā apmaksas līdzekļa. Varbūt tās ir pavisam parastas slepkavības, bet ja nu mūžsena kara atblāzma pasaulē? Kara, kas jau gadu tūkstošiem norisinās starp debesīm un elli… |
|
|
Važa, Maiga. Pārbaudītā laime Pilsētniece Baiba piekrīt krustmātes Otīlijas ierosinājumam – doties uz laukiem un pieņemt telefonistes darbu, lai iepazītos ar Ojāru Kalnu tā, lai viņš nenojaustu, ka Baiba ir viņu tēvu izvēlētā meitene. Baiba patiesi vēlas iegūt staltā un krietnā Ojāra Kalna mīlestību, turklāt drīz viņai jākļūst arī par pilntiesīgu mantinieci un saimnieci savās tēva mājās. Romantiskie sižeta pavērsieni atklās lasītājam skaistu Latvijas ainavu 20.gadsimta 20.–30.gados, ticamus dzīves stāstus, varoņu savijušos likteņus un kolorītus raksturus.
|
|
|
Svīre, Māra. Limuzīns Jāņu nakts krāsā Laime esot akla. Patiešām, vai redzīga piestātos Mirtai Lejasblusai, vecai tantei, loterijā piešķirot limuzīnu, viņai pilnīgi nevajadzīgu? Bet saka arī – katrs savas laimes kalējs. Tādi ir īstie un neīstie radi Tūteri un Sprēsliņi, viņi kaļ, kamēr dzelzs karsta, jo kas gan spēj pretoties kārdinājumam dabūt auto pilnīgi par velti? Un tad sākas… labi zināmais dancis. Pavisam nopietns dalībniekiem, ne visai nopietns, no malas raugoties.Tajā vasarā Vladimirs Kaijaks piedalījās filmas Zem apgāztā mēness uzņemšanā – ilgi un tālu, Atlantijas okeānā. Lai īsinātu garās dienas un iepriecinātu Vladimiru, kad atgriezīsies, nolēmu uzrakstīt stāstu. Kādu? Atcerējos pazīstamas sievietes trīs testamentus: viņa nevarēja vien izlemt, kam novēlēt māju – ne jau vecu guļbūvi laukos, bet slavenas arhitektes projektētu pilsētā. Lai ne viņa, nedz paziņas nesazīmētu prototipu, māju pārvērtu limuzīnā. Kad iešāvās prātā, ka aklā laime auto galu galā atkal iedos tam, kuram arī nepavisam nevajag, tad atlika tikai stāstu uzrakstīt.Varbūt laime nemaz nav akla, bet redz, kāpēc vienus aplaimot un citiem likt pastāvēt pie ratiem? /Māra Svīre/
|
|
|
Ikstena, Nora. Mīlestība Rakstniece Nora Ikstena savā apaļas jubilejas gadā nāk pie lasītājiem ar īpaši atlasītu stāstu un eseju izlasi. Mīlestība ir ceļš, ko autore rauga kā cilvēkam iespējamo tapšanu par personību — rimti atzīstot un pieņemot visu, kas šķietami lieks dvēseles mieram: gan sāpes, pazemojumu, noraidījumu un izmisumu, gan pārvarīgas alkas un plosošas vēlmes. |
|
|
Ikstena, Nora. Suņa dzīve Kaut gan viņa bija piedzimusi kā suņu meitene, iespējams, viņa bija cilvēku meitene. Jo viņa juta savas saimnieces silto un skumjo sirdi, kā to jūt cilvēki. Un viņa saņēma tik lielu cilvēkmīlestību, ka suņa sirdī vien tai bija par maz vietas. Tāpēc Frīdas sirds pamazām kļuva par cilvēka sirdi.Šī grāmata ir veltījums Dzilvēkam. Tā nav drukas kļūda. Dzīvnieks un cilvēks: stipra un uzticama vienība.Noras Ikstenas gaiši vienkāršie stāsti, Vilipsōna dauzonīgie “suneti” un ilustrācijas šoreiz dod vārdu Viņiem – uzticamiem un mīlošiem visa mūža garumā. Pipars, Stella, Mona, Frīda, Pērkons, Herolds… Katrā stāstā, Dzilvēkam atrodot savu otro pusi, no debesīm krīt zvaigzne.Un katru reizi caur suņa sirdi runā cilvēka sirds. |
|
|
Kondrāts, Harijs. Liktenīgā lapiņa Šis ir stāsts par bērnību brīvā un plaukstošā Latvijā, kuras augšupeju sabradāja trīskārši vardarbīgas okupācijas režīmi – cits par citu ļaunāki. Tas ir arī stāsts par nodevību un naidu, par svešas varas atnesto netaisnību un ciešanām, ko nācās izjust baiļu varā nonākušai tautai. |
|
|
Zusta, Zane. aiz durvīm Zane Zusta jau ir pārliecinoši sevi pieteikusi kā rakstnieci gan ar bērnu grāmatām par pūcīti Ucipuci, gan grāmatu “Tarakāni manā galvā”, kas tapa sadarbībā ar psihoterapeiti Diānu Zandi. Arī savā jaunajā darbā “Aiz durvīm” Zane Zusta cenšas pavērt durvis uz cilvēku psihes noslēpumiem, lai izvestu lasītāju cauri domāšanas un rīcības labirintiem. “Aiz durvīm” ir emocionāls stāsts par divām sievietēm psihoterapeita kabinetā. Un par to, kas notiek, katrai esot savā durvju pusē. Grāmata un vēstījums būvēti tā, lai lasītājs sev uzskatāmi atklātu patiesību par patiesības divējādo dabu. Autores stilu raksturo šarmanti savērpta stāsta intriga un rotaļīgs sižeta līnijas risinājums, kas tomēr aizved pie gana nopietnām atziņām par atbildību, pārsteidzīgiem secinājumiem, mīlestību, pieķeršanos un laimi. |
|
|
Margēvics, Tālivaldis. Zirgu gaļas pārdevējs “Fascinējošs un vēsturiski autentisks prozas darbs, kura galvenā varoņa Pētera Kalēja dēku pilnais dzīvesstāsts lieliski ilustrē dramatiskos 20. gadsimta vēstures griežus. Mūsdienu lasītājam tas var šķist neticams – sociālists un revolucionārs, politieslodzītais un bēglis, emigrants un situēts ASV iedzīvotājs, augsts ierēdnis Pilsoņkara plosītajā Krievijā un neatkarīgajā Latvijas Republikā. Ne mazāk interesanti ir viņa piedzīvojumi gan krievu, gan vācu okupācijas laikā un pelēkajos pēckara gados. Un tādu neparastu likteņu latviešiem ir bijis simtiem un tūkstošiem.” /Valdis Klišāns, vēsturnieks un pedagogs/ |
|
|
Adamsons, Jānis. Uz tumša fona esmu gaišs Jānis Adamsons – kā viņš pats smejas – Jānuss divām sejām. Ikdienā būdams būvinženieris, dzeju raksta jau no studiju gadiem. Gluži tāpat kā projektējot, arī dzejā Jānis vadās no estētiskuma un kompozīcijas harmonisma aspektiem. |
|
|
Vīķe-Freiberga, Vaira. The Singer of Songs On Cognitive Schemas and Sequential Structuring in Longer Latvian Folk Songs “Šī grāmata ir politiska un kādēļ tā ir politiska? Tādēļ, ka Satversmes ievadā, kas ir mūsu konstitucionālais pamats, ir teikts, ka mūsu identitāte balstās latviešu tradīcijās. Un tas ir politisks viedoklis. Šīs tradīcijas ir jāceļ gaismā, jāpatur un jādod nākamajām paaudzēm, tādēļ arī šī grāmata ir politiska. Tā politiski īsteno Satversmi,” /Egils Levits/ |
