DAIĻLITERATŪRAS JAUNUMI – SEPTEMBRIS II
Iepazīstinām ar daiļliteratūras jaunumiem
|
|
Tolstojs, Ļevs. Anna Kareņina “Anna Kareņina” ir saviļņojošs mīlas stāsts un vienlaikus episks vēstījums par laikmetu, kas dzīves stila, sabiedrībā valdošo uzskatu un paradumu ziņā ir ļoti atšķirīgs no mūsdienām, savukārt cilvēku savstarpējās attiecības, mīlestība, cerības un vilšanās ir mūžsenas un vienmēr aktuālas. Anna Kareņina, šķietami laimīga augstākās sabiedrības dāma, atsakās no ierastās, ērtās, bet garlaicīgās ģimenes dzīves un izvēlas mīlestību – viņa pamet vīru un dēlu, lai sāktu jaunu dzīvi kopā ar grāfu Vronski. Tomēr līdz ar mīlestību Annas dzīvē ienāk sabiedrības nosodījums un vientulība. Anna dzīvo ilūzijās, ka mīlestība un tās vārdā nestais upuris nodrošinās mūžīgu laimi, bet ikdiena atšķiras no iztēlotā ideāla. Zūd robeža starp iedomām un realitāti, pavīd šaubas par mīļotā vīrieša uzticību… |
|
|
Zīle, Monika. naktsgrāmata ” Monikas Zīles stāstiem piemīt brīnumains valdzinājums. Lasītāju sagūsta ne vien valodas brīvais un bagātīgais plūdums, bet tieši tikpat cieši – vērīgais, humora un optimisma piesātinātais dzīves skatījums. “Naktsgrāmata” ir autores atmiņu stāsti – spridzīga latgaliska kolorīta piepildītās bērnības un jaunības ainas, aktīvā darba gados piedzīvotie notikumi, tuvāku vai svešāku līdzcilvēku uzticētie personiskie pārdzīvojumi. Katra epizode vienlaikus atklāj laikmetu, kurā tā piedzīvota, un Monikas Zīles apbrīnojami precīzi novēroto un raksturoto cilvēka nemainīgo iedabu. Bērnības garšas un neaptveramie raduraksti, romantika un mistika, staigājošs slīkonis un viena vakara līgavainis Maskavā – gribi tici, gribi netici, bet it viss ir balta vai, pareizāk sakot, – raibu raibā patiesība, tik intriģējoša, ka ne atrauties.” Rakstniece Jana Egle |
|
|
Montefjore, Santa. Tālie krasti Margo Hārta ierodas Īrijā, lai uzrakstītu grāmatu par leģendāro Deverilu dzimtu. Viņa zina, ka tas nebūs viegls uzdevums – Deverili nevēlas runāt par ģimenes likteni. Tomēr Margo ir apņēmusies izcīnīt šo cilvēku simpātijas – un palīdzēt viņiem izstāstīt savu stāstu, lai sadziedētu senās brūces. Grāmatas rakstīšanas laiks izvēršas par emocionālu piedzīvojumu ne tikai Deveriliem, bet arī pašai Margo…
|
|
|
Rušmane, Vēja, Andra. Divatne Ramona, nonākusi kārotajos Lūsēnos, mācās dzīvot viena meža vidū, skaldīt malku un kurināt mājas nepieēdināmās krāsnis, bet Gabriels cīnās ar sarežģījumiem, kas pēkšņi sākušies gan dzīvē, gan darbā. Šķiet, Lūsēni abus attālina arvien vairāk un vairāk. Vai maz iespējams, ka divi vienpatnieki būs gatavi upurēt savu pašpietiekamību, lai spētu atzīties jūtās otram un arī paši sev? |
|
|
Ķuzāne, Lūcija. Mūsu mūžu dienas Sēlijā Rakstniece Lūcija Ķuzāne ir Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere un Jēkabpils pilsētas Goda pilsone. Sēlijas grāmatā vienkopus pulcināti rakstnieces satiktie vai iztēlē dzimušie Sēlijas puses ļaudis. Senvēstures ainas mijas ar pagājuša gadsimta padomju un Atmodas gadu spraigo hroniku. Grāmata vēsta par notikumiem un cilvēkiem Pilskalnes pagasta Gricgalē, par Jēkabpili un tās cilvēkiem Sēlijas kontekstā rakstnieces dzīves laikā. |
|
|
Hermanis, Voldemārs. Mana skiču klade ”Sešdesmitie, septiņdesmitie, astoņdesmitie, deviņdesmitie gadi un mūsu gadsimts. Padomju Latvijas un Latvijas Republikas žurnālists. Mēs nevaram izvēlēties laiku, kurā dzīvot, bet varam censties to atspoguļot un izskaidrot. Žurnālists, politiskais apskatnieks Voldemārs Hermanis šajā grāmatā vairāk pievēršas savā dzīves gājumā satikto personību ieskicēšanai – padomju režīmā, pārmaiņu laikā, mūsdienās. Austrumos, Rietumos un pa vidu.” (Dainis Caune, žurnālu “Liesma”, “Viesis”un “Sports” pēdējais galvenais redaktors). |
|
|
Strautiņš, Egons. Kantoris 72/89 Šī grāmata nāk klajā zīmīgā laikā – tieši pirms 30 gadiem, 1991. gada augustā, līdz ar puča izgāšanos Latvija atguva savu neatkarību, un līdz ar to nebūtībā aizgāja arī iekārtas rupors laikraksts “Cīņa”. Patiesībā, tas, kā saka šīs grāmatas autors, “letālu infarktu” pārdzīvoja jau agrāk, kad žurnālisti ar demokrātisku un nacionālu stāju apvienojās “Neatkarīgajā Cīņā”. Egons pa tam laikam jau bija kļuvis par populārā humora un satīras žurnāla “Dadzis” galveno redaktoru un savu iepriekšējo septiņdesmit gados akumulēto ironiju par laiku un cilvēkiem, kas tam katrs savā modē kalpoja, varēja izpaust atbilstīgi šim žurnālistikas žanram. Cilvēka varā nav izvēlēties laiku, kad piedzimt, nedz sabiedrisko formāciju, kurā dzīvot. Bet ir lietas, ko tas nemaina, un viena no tām ir aroda profesionalitāte. Žurnālistikā tās rādītāji ir teksta kvalitāte un izteiksmes spilgtums. Tālab šo grāmatu vēlos ieteikt jaunajiem žurnālistiem. Lasiet, mācieties, lasiet arī starp un zem rindām! Bet, jūs, cienījamie vecie cīņubiedri, atminieties, pasmaidiet un – iedvesmojieties! Ligita Kovtuna, Izdevēja
|
|
|
Nepratām cienīt un sargāt demokrātiju Liepājas ostas strādnieks ar augsti izkoptu inteliģenci un spēcīgu personību vēsta un analizē politiskās un sociālās norises savā pilsētā.
|
|
|
Aljende, Isabella. Japāņu mīļākais 1939. gadā, kad Polijai tuvojas nacistu karaspēks un pasauli biedē iespējamais kara sākums, vecāki nolemj astoņgadīgo Almu nosūtīt pāri okeānam uz Sanfrancisko pie tantes un tēvoča, kuri dzīvo lielā savrupnamā. Tur viņa iepazīstas ar Ičimei Fukudu – japāņu izcelsmes dārznieka dēlu. Starp Almu un Ičimei uzplaukst draudzība un vēlāk maigas mīlas jūtas. Pērlhārboras notikumi maina Amerikas Savienotajās Valstīs mītošo japāņu ierasto dzīvi, un bērni tiek cietsirdīgi izšķirti. Turpmāk visa mūža garumā Alma un Ičimei satiekas atkal un atkal, tomēr viņu mīlestība diemžēl ir jāslēpj no tuviniekiem un pārējās pasaules |
|
|
Dzeja |
|
|
Es mīlu tikai tad, kad dziedu “Tautasdziesmai nav noilguma. Skumjas, smiekli, bēdas katrā tautā ir gan savējās, bet vienlaik kopīgas,” raksta Knuts Skujenieks. Grāmata nāk klajā dzejnieka un atdzejotāja 85 gadu jubilejā, un tajā apkopota Knuta darba esence. |
|
|
Viguls, Arvis. Blusu cirks “Blusu cirks” ir ceturtais Arvja Vigula dzejoļu krājums, tajā iekļautie dzejoļi tapuši pēdējos četros gados. Grāmatas iesējumam izmantoti astoņu dažādu krāsu audumi. Arvis Viguls ir dzejnieks un atdzejotājs. Vigula iepriekšējie dzejoļu krājumi saņēmuši vairākas literatūras balvas — Latvijas Literatūras gada balvu, divkārt Dzejas dienu balvu, Ojāra Vācieša prēmiju u. c. 2017. gadā |
