DAIĻLITERATŪRAS JAUNUMI – SEPTEMBRIS II

    Iepazīstinām ar daiļliteratūras jaunumiem.     

 

Atvuda, Mārgareta. Liecinieces

 

“Mūsu kopējais laiks tūlīt sāksies, manu lasītāj. Iespējams, tu uzlūkosi šīs manas lapas kā trauslu dārgumu lādi, kas jāatver ārkārtīgi piesardzīgi. Iespējams, tu tās saplēsīsi vai sadedzināsi: ar vārdiem tā notiek bieži. ”Tev rokās ir bīstams ierocis, pielādēts ar triju Gileādas sieviešu noslēpumiem. Viņas riskē ar dzīvību tevis dēļ. Mūsu visu dēļ. Pirms tu ieej viņu pasaulē, bruņojies ar šīm domām:zināšanas ir spēks un vēsture neatkārtojas, toties rīmējas.

 KATALOGĀ

 

 

Kankimeki, Mia. Sievietes par kurām domāju naktīs

 

 “Esmu čakli mācījusies, strādājusi un godkārīgi tiekusies uz priekšu gandrīz piecpadsmit gadus, turklāt to visu darījusi labprātīgi. Bet tagad ir iestājies apjukums. Vai tas ir viss? Vai manā dzīvē nekā jauna vairs nebūs? Man vajag iedvesmu, paraugus, praktiskus padomus! Man vajag motivējošas sievietes, kuras spēj parādīt ceļu!” Mia Kankimeki sēž lidmašīnā, kas dodas uz Kilimandžāro. Viņu nomāc bailes, taču viņai ir jānokļūst savannā, jo turp savulaik devās arī drosmīgā Karena Bliksena, kad bija nonākusi dzīves krustcelēs. Un tas ir tikai pirmais solis! Meklējot iedvesmojošu sieviešu atstātās pēdas, Mia lidos uz Japānu dziedēt depresiju, klaiņos pa Florenci, smeļoties spēku no renesanses laika gleznotājām, cīnīsies ar prokrastināciju Normandijā, mācīsies kompakti sapakot ceļasomu un galu galā – mēģinās saprast dzīvi. Kas ir šīs sievietes, kurām Mia seko? Rakstnieces, mākslinieces, pētnieces, nomāktas vecmeitas un augstmaņu sievas. Izabella Bērda, Mērija Kingslija, Lavīnija Fontana, Jajoi Kusama un citas. Sievietes, kuras aizvedīs Miu galvu reibinošā ceļojumā cauri gadsimtiem un pāri visai pasaulei.

 KATALOGĀ

 

Gerhardsena ,Karina. Melnais ledus

 

Ziemā uz slidena ceļa notiek traģisks negadījums — dziļā gravā nogāžas automašīna. Vīrietis, kurš traucas pa sniegotajiem ceļiem. Sieviete, kura uzticējusies un iekāpusi svešinieka mašīnā. Mīlnieki, kas brauc meklēt nošķirtu tikšanās vietu. Viņi visi ir braukuši gar to pašu gravu.
Kad avarējušo un pilnīgi apsnigušo mašīnu pēc četrām dienām atrod, atklājās, ka upuris ir miris milzīgās mokās.
Nezinot cits cita eksistenci, varoņi tiek iesaistīti vardarbības spirālē, un, kaut arī neviens no viņiem nezina visu patiesību, kāds zina pietiekami, lai pastāstītu stāstu. “

KATALOGĀ

 

 

Remere. Santa. Brasliņa, Elīna. Mūsējās. 50 pasakas par Latvijas sievietēm

 

“Mūsējās” ir grāmata visai ģimenei, kas stāsta par Latvijas iedvesmojošākajām sievietēm. Daudzas no šīs grāmatas varonēm ir kļuvušas par pasaules līmeņa zvaigznēm un guvušas lielus panākumus savā jomā, taču šis nav Latvijas izcilāko sieviešu tops. “Mūsējās” stāsta par Latvijas vēsturi, kariem un izsūtījumiem, sapņiem un piepildītām cerībām, apņēmību un neatlaidību. Grāmata pēc vēstījuma ir līdzīga slavenajai bērnu pasaku grāmatai “Vakara pasaciņas dumpīgām meitenēm”.

KATALOGĀ

 

 

Kūlis, Ēriks. Ja ietu vēl labāk, vairs nevarētu ciest

 

Ironiskai prozai piemīt maķenīt radniecīgas attiecības gan ar pašu nopietnāko literatūru, jo arī tās rūpju pilnajā vaigā par dzīves subjektīvismu pavīd kāda smaida ēna, gan ar humoresku, kas, ļoti iespējams dažus nejaušus gēnus varētu būt saķērusi no kāda lecīga feļetona.

 KATALOGĀ

 

 

Čapeks, Karels. Dārzkopja gads

 

“Pretēji visām gaidām dārzkopis nerodas no sēklas, spraudeņa, sīpola, guma vai potzara, bet izveidojas pieredzes, vides un dabas apstākļu ietekmē. Mazatnē es pret tēva dārzu izturējos noliedzoši, pat kaitnieciski, jo man bija aizliegts bradāt pa dobēm un plūkt neienākušos augļus. Tāpat arī Ādamam paradīzes dārzā bija aizliegts bradāt pa dārzeņu dobēm un raut augļus no Atzīšanas koka, bet Ādams, gluži kā mēs, bērni, norāva neienākušos augļus, par ko viņu arī izdzina no paradīzes. Kopš tā laika Atzīšanas koka augļi ir un vienmēr paliks neienākušies.”
Karels Čapeks

 KATALOGĀ

 

 

Auziņš, Arnolds. Virves dejotāja

 

Talantīgi un godīgi cilvēki bijuši visos laikos neatkarīgi no pastāvošās varas. Romāna varone Melita Krauze pagājušā gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados kāpj augšup pa karjeras kāpnēm. Atdodot sevi darbam, novārtā paliek ģimene — vīrs Raimonds un bērni. Tad nāk Atmodas gadi un jāizšķiras, kā dzīvot tālāk. Raimonds vēlas atgūt senču īpašumu un pārcelties uz laukiem. Grūtos brīžus pārvarēt palīdz Mīlestība.

KATALOGĀ

 

 

Poikāne, Sarmīte. Eņģeļu zeme un putnu pils

 

Elza ir zinātkāra trešklasniece, kuru interesē viss apkārt notiekošais. Viņai ir urdošs, pētošs prāts un daudz jautājumu apkārtējiem. Savus iespaidus par pasauli meitene pieraksta slepenā kladē. Tomēr mājinieki reizēm mēdz slāpēt Elzas entuziasmu un kāri izzināt, kušinot viņu – par šo labāk nerunā un neinteresējies… Un pāri visam ciemam arī klājas klusēšanas rēgs, nedrīkst iztaujāt cilvēkus par pazudušajiem «Kārklu» saimniekiem, Edes lādes noslēpumi ir turami aiz atslēgas uz bēniņiem, neviens nezina, kas ir iestādījis dižskābardi, no kurienes ir ieradusies Didža ģimene… Un kā gan savādāk, ja ir 1968./69. mācību gads? Skolā gan kūsā ierastais mācību ritms – skolēni ne tikai apgūst jaunas zināšanas, bet arī gatavojas un piedalās dažādos skolas pasākumos, ir aktīvi oktobrēni un pionieri, palīdz rudeņos kolhozā novākt ražu un izdzīvo savu bērnību. Elzas sapnis ir izveidot pašai savu «timuriešu» komandu, lai palīdzētu ciema ļaudīm, tomēr pieaugušie par šo Elzas ideju nav sajūsmā un visu laiku meiteni bremzē, atgādinot, ka grāmatas nav reālā dzīve. Elza neliekas mierā – viņai ir jāuzzina! Un ne tikai jāuzzina, bet arī jāpastāsta citiem par Nēģemes senākajiem un arī jaunākajiem notikumiem. Vai viņai tas izdodas? Par to lasiet grāmatā! Meldra Gailāne

KATALOGĀ

 

 

Pārksa, Adele. Lielais laimests

 

Jau piecpadsmit gadus Leksija un Džeiks kopā ar saviem draugiem, Pīrsoniem un Hītkotiem, ik nedēļu iegādājas vienu loterijas biļeti. Tā ir sirsnīga tradīcija: īpaši izvēlēti skaitļi, dažas mārciņas no katras ģimenes un iemesls jautrībai pie vakariņu galda, kad ikviens var dalīties pārdrošākajos sapņos par to, ko iesāktu ar laimestu.

KATALOGĀ

 

Vēja, Rušmane, Andra.  Ar kastani kabatā

 

Jaunajai grāmatvede Diānai neveicas atrast darbu profesijā, tāpēc viņa piekrīt īslaicīgi pastrādāt brāļa vadītajā noliktavā, neuzkrītoši izpētot, vai pēdējā laikā konstatētie ievērojamie preču iztrūkumi ir sistēmas kļūda, vai arī labi organizētas zagļu komandas rosīšanās. Fiziski un psiholoģiski smagais darbs arvien sāpīgāk pārbauda izturības robežas. Uzticēties vairs nedrīkst nevienam kolēģim – pat smaidīgajam miera ģeneratoram Patrikam ne, jo skaidrs, ka viņš kaut ko slēpj. Vai Diānai izdosies paveikt brāļa uzdoto, izglābt viņu, vienlaikus nepazaudējot pašai sevi?

KATALOGĀ

 

 

Kastena, Mona. Glābiet viņu

 

Rūbija ir satriekta līdz sirds dziļumiem. Vēl nekad dzīvē viņa nav lolojusi tik kvēlas jūtas kā pret Džeimsu… un nekad iepriekš viņu neviens nav tik ļoti sāpinājis. Rūbijai ir tik daudz jautājumu, taču viņa zina, ka Džeimsa atbildes neko nemainīs. Viņi nāk no atšķirīgām pasaulēm, un, jo ātrāk Rūbija atgriezīsies savā vecajā dzīvē, kad neviens viņu koledžā nepazina, jo labāk. Tomēr Džeimsu viņa nespēj aizmirst, un Džeimss savukārt dara visu, lai atgūtu Rūbiju. Vai Rūbija riskēs un vēlreiz liks savu sirdi uz spēles?

KATALOGĀ

 

 

Kaura, Rupi. Saule un viņas puķes

 

Rupi iedvesmo jaunas un vecas sievietes – aicinot apzināties sevi, atraisīties, dzīvot ar pilnu krūti un nebīstoties lauzt tradīcijas, ja tās kropļo miesu un dvēseli. Rupi uzdrošinās runāt par to, par ko citi klusē. Par sirdssāpēm un pāridarījumiem, par mīlestību un pašapziņu, par sievietes lomu pasaulē un iespējām, ko dāvā atbrīvošanās no aizspriedumiem. Rupi Kaura ir jaunu meiteņu elks, jo caur savu dzeju ļauj sajusties īpašām, mīlētām un vajadzīgām. Rupi Kauras dzeja ir kā izaicinājums meiteņu vecākiem un vecvecākiem, jo aicina sacelties un pārskatīt tradicionālo dzimuma lomu sadalījumu. Atbrīvoties no tradīciju iedvestas vainas sajūtas un atļauties būt pašai – tas ir Rupi Kauras aicinājums ikvienai sievietei. Un tas gūst atbalsi lasītājās visā pasaulē!

KATALOGĀ

 

 

Kalvāns, Aleksandrs. Drosme darīt

 

Visos laikos, sākot no vistālākās senatnes un beidzot ar mūsu dienām, ikviena vīrieša, pieauguša un pavisam maza, domas kādu brīdi ir saistītas ar zobenu un vairogu, nevis ar lellēm.
Tā nu tas dzīvē iekārtots. Kam nācies izdzīvot kara gadus un pārlaist visas briesmas un šausmas, kas ar tiem saistītas, tie saprot, cik daudz drosmes katra nodzīvotā diena prasīja no laikabiedriem. Īpašs stāsts ir par padsmitniekiem.
“Puika” un “plinte” bija divi nešķirami jēdzieni.
No pusaudžiem nešķiramas bija pārgalvība un palaidnības, risks un arī drosme darīt nozīmīgus darbus, kurus nevar salīdzināt ar datora kara spēlītēm vai mobilo telefonu podziņu dancināšanu. Katram laikam ir savs, īpatnējs atspulgs. Vai Tu, lasītāj, daudz esi dzirdējis un zini, kā dzīvoja kara laika padsmitnieki?Ja vēlies to uzzināt, izlasi šo grāmatu par puiku un plinti jeb “Drosme darīt”.

KATALOGĀ

 

 

Gilesē, Kārena. Ko atnes viļņi

 

Laras, viņas mīļotā un abu kopīgā bērna ceļojums pa Dienvidameriku tiek brutāli pārtraukts, kad dēls bez pēdām nozūd Brazīlijas tirgus laukuma burzmā. Divus gadus vēlāk, nespējot samierināties ar dēla zaudējumu un šķiršanos no mīļotā vīrieša, viņa atgriežas savās bērnu dienu mājās.
Tur atsāk draudzību ar savu jaunības dienu pielūdzēju Kristiju, kuru valdzina Laras bohēmiskā daba. Tomēr interese drīz vien pāraug apsēstībā, un, kamēr Lara cenšas salāpīt savu drumstalās sašķīdušo dzīvi, Kristiju pārņem neapmierinātība ar savu likteni.

KATALOGĀ

 

 

Kalns, Berģis, Dzintars. Lūdzu, turpini man melot

 

VIŅA meli nebija perfekti – tie bija tādi paši kā VIŅAS. VIŅŠ VIŅAI radīja iespaidu, ka VIŅAM ir atslēgas no daudzām durvīm, par kuru esamību VIŅA tobrīd nenojauta, bet… reiz par tām uzzinājusi, noteikti vēlēsies tās pavērt. Kaut vai reizi, kaut vai tikai tāpēc, lai pārliecinātos, ka ne aiz visām durvīm, it īpaši aiz tām, kuru spožās izkārtnes vilina, ir tas, ko tās sola.
VIŅAS meli nebija perfekti – tie bija tādi paši kā VIŅA. VIŅA radīja iespaidu, ka var sniegt to, ko VIŅŠ reiz bija pazaudējis. Vēlēšanās apmāts, VIŅŠ bija gatavs mainīt dzīvi, bet nespēja aizmukt no pagātnē pastrādāto nedarbu ēnas, kas VIŅU sasniedza brīdī, kad to vismazāk gaidīja.
Stāsts nebūt nav ne pirmais, ne pēdējais piemērs tam, ka meliem nav jābūt perfektiem, svarīgākā veiksmes sastāvdaļa ir upuris – ja viņš vēlēsies tiem noticēt, tad ticēs pat tad, ja tiks solīts neiespējamais.

KATALOGĀ

 

 

Olsens, Adlers, Jusi. Upuris 2117

“Upuris 2117” ir astotā grāmata sērijā par Q nodaļu un Karla Merka izmeklētajām lietām. Laikrakstos mirusī tiek nodēvēta vienkārši “upuris numur 2117” – viņa ir divi tūkstoši simt septiņpadsmitais bēglis, kas zaudējis dzīvību Vidusjūras ūdeņos. Tomēr trim cilvēkiem šī nāve nozīmēs kaut ko daudz vairāk, turklāt tā aizsāks virkni notikumu, kuri Karla Merka vadīto Q nodaļu iemetīs ļoti bīstamas un vienlaikus arī ļoti personiskas lietas izmeklēšanā – lietas, kas ne tikai atsegs tumšus pagātnes noslēpumus, bet arī radīs nāves draudus nākotnei. Kādam pusaugu dānim “upura numur 2117” nāve kļūs par simbolu visam, ko viņš nicina, un vienlaikus arī par perfektu pamudinājumu ļauties sen gruzdošajām atriebības alkām. Gālibam, bēdīgi slavenā Abu Graibas cietuma brutālajam spīdzinātājam, šī nāve ir gadiem ilgi plānota terorakta pirmais posms.Savukārt Asadam “upuris numur 2117” ir saikne ar viņa sen zaudēto ģimeni un noklusēto pagātni….

KATALOGĀ

 

 

Seleckis, Vilis. Disidents. Inta Cālīša Dzīvesstāsts

 

Grāmatas DISIDENTS galvenais varonis Ints Cālītis šī vārda būtību skaidro šādi:
“Kādreiz es kategoriski protestēju pret to, ka mani sauc par disidentu. Šis vārds cēlies no angļu valodas un sākotnēji nozīmēja – atkritējs no ticības, no baznīcas. Es nekad nebiju piederējis komunisma baznīcai, tāpēc nevarēju būt tās atkritējs – disidents šī vārda sākotnējā nozīmē. (..) Taču sešdesmito gadu beigās un septiņdesmitajos gados (..) par disidentiem sāka saukt visus padomju režīma politiskos pretiniekus. Ja šo jēdzienu saprot šādā nozīmē, tad man nav nekādu iebildumu būt disidentam. (..)
Es nekad neesmu cīnījies tikai pret kaut ko – pret komunismu, čeku, partiju. Es vienmēr esmu cīnījies par – par Latvijas neatkarību, brīvību, tiesībām brīvi runāt un rakstīt, pieslieties kādai reliģijai un tā tālāk. Vienmēr esmu zinājis, ko gribu sasniegt, kādi ir mani mērķi. To vidū pirmais un galvenais bija brīva un demokrātiska Latvijas valsts.”

KATALOGĀ

 

Hārts, Robs. Ēnas saules pilsētā. ”Mākoņa” labirints

 

“Mākonis” ir pasaules labākais uzņēmums. Tas piegādā jebkuru preci par viszemāko cenu. Tas ir ideāls darba devējs, jo ikvienam ļauj strādāt vairāk. Tas atrisinās visas cilvēces problēmas. “Mākonis” ir sinonīms laimei. Ja kāds domā citādi, viņš kaut ko nav sapratis pareizi.  Pakstons nekad nebija iedomājies, ka reiz nokļūs “Mākonī”, kurš iznīcināja viņa uzņēmumu. Tomēr šeit ir labāk nekā ārpusē, kur valda ārkārtīga nabadzība. Varbūt viņš varēs te iekārtoties – ja nevienam neteiks, cik ļoti ienīst šo vietu.
Cīnija nekad nebija iedomājusies, ka viņai nāksies iefiltrēties “Mākonī”, lai atklātu tā tumšākos noslēpumus. Risks ir ārkārtīgi liels – tāpat kā klientu solītā atlīdzība.

KATALOGĀ

 

 

DZEJA

 

Rutkēviča, Agnese. Vietām cilvēki

 

“Vietām cilvēki” ir dramaturģes un dzejnieces Agneses Rutkēvičas otrais dzejas krājums.

KATALOGĀ

 

 

Apškrūma, Kornēlija. Mirkļa pieskāriens

 

Nedāvā mantu,
kas paliek,
dāvini to, kas gaist,
mirkļi,
ja kopā tos saliek,
svētbrīžus glezno sirdī,
mūžs lai izdotos skaists.

 KATALOGĀ

 

Reinsone, Iveta. Ņem manu vālodzes dziesmu savā dvēselē

 

Pārdomas dzejā un prozā.

KATALOGĀ

 

Rūce, Liepu. Atspulga balss

 

Krājumā “Atspulga balss” iekļauti teksti, kuri tapuši apmēram piecpadsmit gadu garumā, kas šobrīd sastāda pusi dzīves.

KATALOGĀ

   Ieteikt Twitter   Ieteikt Facebook