Daiļliteratūras jaunumi – septembris
Daiļliteratūras jaunumi latviešu valodā
|
|
Gārdnere, Liza. aiz slēgtām durvīm Savās mājās atrasts nogalināts Konrads Koners. Turpat blakus atrodas viņa mīļotā sieva Īvija, kura ir abu pirmā bērna gaidībās. Viņai rokās ir ierocis. Detektīve Dīdī Vorena uzreiz atpazīst šo sievieti – abas ir tikušās pirms sešpadsmit gadiem, kad Īvija it kā nejauši bija nošāvusi savu tēvu. Dīdī netic nejaušībām. |
|
|
Sendija, Klēra. Saldā dzīve Marī Danvudijai ir jauks vīrs, trīs burvīgi bērni un savs bizness. Taču, atšķirībā no savas perfektās kaimiņienes, Marī neprot ne uzcept cepumus, ne iepriecināt bērnus ar vēja kūciņām, kas pašas kūst uz mēles. Viss mainās, kad Marī nolemj savai vecajai dzīvei pateikt “Nē!” un sākt jaunu. Arī viņas vīrs, kuram draud atlaišana no darba, apsien priekšautu un iesaistās kulinārajā piedzīvojumā. Marī apzvēr mats matā sekot Konditorejas Karalienes receptēm un pastāvīgi vaicā sev: “Ko šajā situācijā darītu Mērija Berija?” |
|
|
Silvere, Džosija. Viena diena decembrī Kad Lorija autobusa pieturā ierauga kādu pievilcīgu svešinieku, viņa pat nenojauš, cik liktenīgs būs šis brīdis. Abi sastopas tikai uz acumirkli, bet ar to pietiek, lai iemīlētos. Jaunā sieviete turpina domāt par svešinieku un iztēloties, kā būtu, ja būtu. Līdz kādā dienā liktenis ļauj abiem sastapties vēlreiz…Tikai svešinieks izrādās Lorijas labākās draudzenes mīļotais.Lorija zina, ka nekad nespētu nodot savu draudzeni. Tomēr sirdij pavēlēt ir ļoti grūti. Turpmākie gadi jaunajai sievietei kļūst par cīņu starp prātu un jūtām… Kas uzvarēs?
|
|
|
Lasenberga, Dace. Sveču Lējējs. Filosofiskas pārdomas Grāmata “Sveču lējējs” ir pasaku cikls, kurā ietilpst septiņas filosofiska satura pasakas. Tās vairāk uzrunās pieaugušos lasītājus, jo to galvenie personāži ir: Ticība, Cerība, Mīlestība, Liktenis, Sāpes, Laime, Bailes un Nāve, kas būtībā ir cilvēka mūžs. |
|
|
Pohodņeva, Maija, Pelsis, Modris. Aliansē pret vēzi 2016. gadā, kad izdošanai tika gatavots romāns “Naida simetrija”, bijušais policijas kapteinis, rakstnieks Modris Pelsis kļuva par vienu no viņiem. Par to, ka slimība varētu atkāpties, cerība nodevīgi klusēja. Žurnāliste Maija Pohodņeva, Modra līdzgaitniece vairāk nekā 20 gadus, uzticamā trilleru rakstīšanas otra puse, onkoloģiskas saslimšanas dēļ ir zaudējusi abus vecākus un labāko draudzeni… Un Maija nolēma, ka ir jāmeklē risinājums paralēli mediķu pūliņiem. Kaut gan romāns “Prāgas pastkartes” teorētiski varēja palikt nepabeigts, tas tika laists klajā 2018. gadā kā zināms apliecinājums uzvarai pār Modra slimību. Grāmatā “Aliansē pret vēzi” aprakstīts, kā Modris cīnījās ar savu ligu un kādi ārstniecības augi un sēnes palīdzēja to pieveikt. Slimības vēsture it kā norisinās lasītāja acu priekšā, un to papildina emocionālas pārdomas par vēža dabu un cilvēka attiecībām ar sevi un sabiedrību, kad viņš atrodas uz robežas starp dzīvību, dzīvi un nāvi. “Grāmatas pirmā daļa ir stāsts par cīņu divu gadu garumā, otrā – apraksti par to, ko lietojām, lai Modris atveseļotos. Dakteri nodarbojas ar slimībām, taču veselības atgūšana ir katra paša rokās. Mēs nedrīkstam nevienu ārstēt, bet varam pastāstīt, kas mums palīdzēja. Mums izdevās. Var izdoties arī jums.” |
|
|
Mornštajnovs, Alens. Hana Arī čehu literatūra pēdējos gados bieži vien pievēršas savas vēstures sāpīgajām vietām, un to ir pietiekami daudz ̶ sākot ar holokaustu, turpinot ar vāciešu izdzīšanu pēc kara un beidzot ar visai lielas čehu sabiedrības daļas nekritisko un naivo piesliešanos komunistiem un Padomju Savienībai četrdesmito gadu beigās. Ja čehu sieviešu vārdu Hana uzraksta ar mazo burtu, tad iznāk vārds ‘hana’, kas nozīmē ̶ kauns, negods. Romāna kontekstā – apkaunojums un negods ir pieļaut varmācību pret citiem cilvēkiem. |
|
|
Rubine, Lauma. Pasakas pieaugušajiem “Ierasti, ka pasakas lasām priekšā mazajiem. Šīs pasakas pieaugušajiem varam lasīt priekšā paši sev. Pasakas pieaugušajiem ne vienmēr beidzas laimīgi, taču tajās ir ļoti daudz gaišuma – cerību, ilgu un patiesu jūtu. |
|
|
Dimants, Jānis. Simtgades dullais letiņš Leģendārais žurnālists, ilggadējais Latvijas Televīzijas raidījuma “Panorāma” galvenais redaktors, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris Jānis Dimants nopietni un nenopietni stāsta par dzīvi, par vēsturi, par sevi un savu lomu šajā dzīves karuselī… |
|
|
Linde, Māris. Sāgas IV Lasot ziemeļnieku sāgas mēs redzam, ka viņu ceļi bieži vien ved austrumu virzienā, tur, kur sāgu laikmetā veidojas jauns laimes meklētāju perēklis. Kaut paši vīkingi par visērtāko bagātību iegūšanas veidu uzskata laupīšanu, taču tieši tirdzniecība ar bagāto Bizantiju un Austrumiem ir tā, kas sniedz līdzekļus maksas saņemšanai par kalpošanu. Tas noved pie Rusas – vienas normaņu dzimtas pārvaldītas zemes izveidošanās, kurai šajā telpā nav savu sakņu un tās līdz šai dienai tiek mēģinātas atrast gan grieķu ticībā, gan vēstures tapināšanā no vietējēm tautām. |
|
|
Celms, Rūdolfs. Tev būs lidot Grāmata pirmoreiz izdot 1935. gadā. Grāmatā dzīvi izstāstītas autora lidotāja gaitas no 1911. līdz 1917. gadam.
|
|
|
Sodums, Dzintars. POST SCRIPTUM Izlasē apkopotas iepriekš grāmatās nepublicētas rakstnieka, dzejnieka, tulkotāja un atdzejotāja Dzintara Soduma (1922–2008) “Kapātas esejas”, dažādu gadu raksti par dzīves un literāro pieredzi, literatūru, valodu un Latviju, arī ieskats sarakstē ar Jāni Krēsliņu senioru, kā arī atdzejojumi — T.S.Eliota “Tukšā zeme” un Vergilija “Būkolikas” ar Dzintara Soduma un redaktoru Artura Hansona un Venta Zvaigznes komentāriem, u.c.darbi. |
|
|
Račs, Guntars. Mīlestība ir Guntara Rača dzejoļu krājums |
|
|
Ezera Līga, Nakts sarkanā garša Šis ir otrais romāns “Nakts sarkanajā” triloģijā. Jau iepriekš sastaptie tēli turpinās iepazīties ar Mājvietu – Latvijas vampīru galveno mītni. Viņiem pievienosies jauni tēli, ar kuriem kopā stāties pretim gan jau pazīstamiem, gan jauniem izaicinājumiem un pārbaudīt, cik ciešas ir viņu jaunizveidotās saites. Tiks pieņemti gan drosmīgi, gan pārsteidzīgi lēmumi, un nāksies atzīt, ka mūžvecā patiesība – nenovērtēsi, kamēr nezaudēsi! – ir sāpīgi patiesa kā dzīvo, tā mirušo vidū. |
|
|
Gundars, Lauris. Apglabāt uz valsts rēķina Devītā maija svinību laikā Rīgā notiek slepkavība — acīmredzami izaicinoša politiska provokācija. Noziegums uzšķērž divās dažādās valodās runājošo Latvijas iedzīvotāju pussadzijušās rētas. Iesākumā šķietami vienkāršā izmeklēšanā tiek ierauti aizvien jauni cilvēki — veci un jauni, latvieši un krievi, no lauku pensionāra līdz pat Saeimas deputātam: neizrunātā vēsture atspēlējas šodienai. |
|
|
Korija, Džeina. neskaties uz mani
Satiekot Eliju, jebkurš nospriestu, ka viņa ir laimīga sieviete. Pievilcīga, situēta, mīlošas ģimenes ieskauta… Itin neviens nenojauš, ka aiz spožās fasādes slēpjas sagrauta dvēsele. Elijas laulība ir uz sabrukuma robežas – vīra kārtējā dēka liek sabirst gabalos viņas ideālās sievas tēlam. Tomēr vēl sāpīgāks ir kāds pagātnes notikums, kuru Elija nespēj aizmirst. Notikums, kurš sagrāva viņas dzīvi un pēc kura viņa turpināja eksistēt vien kā pašas ēna. Kad Elijas mājās notiek nelaimes gadījums, pagātnes atmiņas ietriecas gluži kā duncis krūtīs. Viņa saprot – nekas vēl nav beidzies. Šim rēbusam jātiek atrisinātam, pat ja tas maksās dzīvību…
|
|
|
Jakovļeva, Jūlija. Mednieks tieši virsū skrien
Staļina laika Ļeņingrada, 1930. gads. Lielā terora mašīna jau ir ieeļļota, notiek “tīrīšanas” – varai aizdomīgus cilvēkus atrod gan Ermitāžā, gan milicijā. Taču līdzās Staļina lielajam ļaunumam notiek arī parasto pilsoņu noziegumi – īpatnējas, īpaši iestudētas slepkavības, kas aizņem arī izmeklētāja Zaiceva prātu. Kas lielajā valstī spiež pilsoņus slepkavot – greizsirdība, zaglība vai pārdabiski spēki? Tikmēr romantiskā un skaistā pilsēta apaug ar komunālo dzīvokļu smakām, bet terors tikai maļ un maļ… |
|
|
Pāsilinna,Arto, Mīlīgā indes bruvētāja Tā ir Linnea Ravaska, 78 gadus vecā atraitne, kas dzīvo viena pati kāda ciemata nomalē Somijas dienvidu piekrastē. Viņas brāļadēls Kauko Nīsinens, krāpnieks un huligāns, kā jau katru mēnesi ierasts, dodas atņemt tantei pensiju. Jaunais vīrietis kopā ar diviem nekrietniem draugiem pie viņas ierodas zagtā mašīnā. Taču šoreiz tradicionālais pirtiņas apmeklējums ar alus iedzeršanu turpinās pavisam nelāgi un, kad viņi nogalina tantes kaķi, visbeidzot arī visai sīkstās Linneas mērs ir pilns.
|
|
|
Ketnere, Keita. Samta nakts bērns Kādu dienu Lienes Itālijas mājā ierodas jauns puisis Džannī. Lienei liekas, ka laiks ir atkāpies. Liktenis viņas dzīvē atkal veicis kārtējo salto. Puisis ir viņas jaunības mīlestības dēls. Ne viņas dēls, bet tik neizsakāmi līdzīgs tēvam, ka Liene ir gatava ceļot līdzi Džannī un viņa draudzenei Anabellai Lī, lai vēlreiz satiktos ar savu jaunību. Vai viņi satiksies Garajā pārbraucienā Liene ceļo arī cauri laikam, kas pilns ar izjūtām, notikumiem un cilvēkiem Latvijā. |
|
|
Varde, Rvīns. Kas te notiek Dokumentālās īsprozas skices atspoguļo autora atmiņas, novērojumus un refleksijas. Personīgais un subjektīvais atsedz ne vien autora individuālo pieredzi, bet lielā mērā mūsu kopējo pieredžu spektru. Paša autora vārdiem – teksts ir izdzīvošanas mēģinājuma hronikas. |
|
|
Poruks, Jānis. Klusētājs. Proza Poruks ir arī pirmais latviešu rakstnieks, kurš prozā izmantojis aizgūtus sižetus, tēlus no mitoloģijas un kristīgajām leģendām. Viņa prozā savijas klusās lauku sētas tēlojums ar modernās dzīves atklāsmi. Rakstnieka darbi paplašina latviešu prozas tematiku un klasisko žanru robežas. Šajā krājumā iekļauti Jāņa Poruka stāsti, noveles, fantāzijas, tēlojumi un līdzības |
|
|
Dimiters, Kaspars. Mātes Latvijas vēstule Domājot gan par savu māti – aktrisi Viju Artmani, kurai 21. augustā būs 90. dzimšanas dienā, gan par Latviju, dziesminieks Kaspars Dimiters radījis atskaņu dienasgrāmatu. Viņš runā par sev svarīgām tēmām – zudušo Latviju, zudušo cilvēku, zudušām vērtībām, par vārdiem, vēstulēm un saskarsmi. Kaspars Dimiters |
|
|
Paegle, Ligita. Istabas biotops Kopmītņu deviņdesmit septītajā istabā dzīvo topošie biologi Dzintars, Kārlis un Valters. Dzintars labprāt patveras virtuālajā realitātē, bet nereti atver arī Ojāra Vācieša dzejoļu krājumu un vienā meldiņā, strinkšķinādams savu ģitāru, izdzied visu grāmatu. Kārlis ar savu ģeniālo atmiņu iemanto gaišreģa slavu, ko prot izmantot savā labā. Pedantiskais un kārtīgais Valters kojās dzīvo vien inerces pēc, jo tiek aizvadīts maģistrantūras pēdējais gads. Viņu istabiņas mieru nemitīgi traucē Lejnieks un vēl kāda kaitinoša būtne – Sandra, kas iedomājusies, ka ir Valtera meitene. Un tad istabiņā iemitinās filologs Ervīns. Tā vien šķiet, ka lekcijas viņus var pagaidīt!
|
|
|
Medne-Spāre, Lienīte. Dziedošās smiltis Tas, kas slēpjas vai pastāv aiz ikdienišķās dzīves mazievērotiem notikumiem, ir Lienītes Mednes-Spāres stāstu krājuma vēstījuma galvenā nemitīgi rotējošā ass.
|
|
|
Loinerte, Luāna. Edīte Vienkārš, bet tanī pat laikā aizraujošs vēstījums par Plaužu, Dzeņu-Romuļu dzimtām,kas savijās vēsturisko notikumu vērpetē, aizvedot mūs cilvēku attiecību neparastā risinājumā, bet kā moto caurvijas “dzintara karaļa” — Georga Romuļa prasme atklāt dzintara apslēpto dvēseli un nav neviena latvieša, kam mājās nebūtu dzintara rota. |
|
|
Džibrāns, Halīls. Pravietis Pravietis Almustafa pirms atgriešanās dzimtenē pēc divpadsmit svešumā pavadītiem gadiem atvadās no Orfalīzas pilsētas ļaudīm, dāvājot viņiem savas atklāsmes par Mīlestību, Mājām, Prieku un Skumjām, Labo un Ļauno – par “visu, .. kas ir starp dzimšanu un nāvi. |
|
|
Nesers, Hokans. Pavisam cits stāsts 2007. gada jūlijā pie kriminālinspektora Barbaroti durvīm uzrodas vēstule, kurā tiek detalizēti aprakstīta slepkavība, kas notiks viņu pašu klusajā pilsētā. Kad policijai izdodas atrast vēstulē minēto cilvēku, tas jau ir miris.Pienāk otra vēstule, pēc tam trešā un ceturtā, un sākas ātrumsacīkstes, lai apturētu noziedznieku, pirms tas paspēj izpildīt vēstulēs solīto. Tiek atrasta anonīma dienasgrāmata, kurā ir aprakstīts kāds pirms pieciem gadiem Francijā noticis incidents. Un Barbaroti nav nepieciešams ilgs laiks, lai saprastu, ka dienasgrāmatā minētie cilvēki ir tie paši, kuru dzīvība šobrīd ir briesmās.
|
|
|
Ezerkalna, Gatis. Ragana manā skapī Līnai Krastai ir divdesmit seši gadi, ir draugs un labs darbs reklāmas aģentūrā. Dzīve šķiet rimta, pat nedaudz vienmuļa. Taču kāds negaidīts telefons zvans maina itin visu. Līnai jāatgriežas Vidzemes lauku mājās, kurās pavadīta bērnība, un jāmēģina atminēt baiss noslēpums, kura saknes slēpjas tālu pagātnē…Kāpēc vecā māja čīkst un brakšķ visos stūros.Latviešu folkloras pasaule pārstāj būt par garlaicīgu iedaļu mācību grāmatā – izrādās, tā joprojām ir mums visapkārt, dzīva, elpojoša un… draudīga.
|
|
|
Cabre, Jaume. Es atzīstos “Es atzīstos” ir gara mīlestības vēstule, ko raksta kāds, kurš gadu gadiem bijis spiests dzīvot vientulībā starp senām grāmatām un neizsūdzētiem noslēpumiem, kāds, kurš ir mīlējis neizmērojami un bez nosacījumiem, kāds, kurš jūtas vainīgs tuva cilvēka vardarbīgajā nāvē, kāds, kurš nespēj saprast ļaunumu, kas caurstrāvo visu Rietumu vēsturi. |
|
|
Priede, Laura. Viemmēr atgriezties Laura Priede savas jaunās, jau trešās grāmatas lappusēs, atsedz patiesību un atšķirību “Starp divām pasaulēm”. Autores skatījums, kā allaž, pauž iedziļināšanos – redzēt vairāk un just dziļāk par acumirklī tveramo.
|
|
|
Ingrīda, Palkavniece. Stāsti par bēgšanu uz tūristu paradīzi Bez citām baudām, brīvdienas mēdz piedāvāt arī grūti definējamas sajūtas, kas rodas, raugoties uz neticami skaisti iedegušiem un pieticīgi ģērbtiem dienvidu pludmaļu “iedzimtajiem”. Tie varētu būt apkalpotāji bāros, niršanas instruktori vai personas, kas vienkārši dirn pie bāru letēm. Viņu dzīve šķiet bezgalīgs atvaļinājums, kuram nepiestāv ģimeniskas rūpes. Ingrīdas stāstu skices bez liekas kautrēšanās ieved mūs šo varoņu guļamistabās.Stāsti ir īsi, tajos ir krietna deva rezignācijas un ironijas, kas padara grāmatu par labu lasāmvielu ļaudīm, kas vēlas atslodzes brīdi pēc pilsētas burzmā pavadītas dienas |
|
|
Horna, Māra. Viegli un ērti
Romānā attēlotas trīs ģimenes ar bērniem, kuri jau ir pieauguši un ne vienmēr rīkojas vecākiem pa prātam. Pieņemot lēmumus, kas tajā brīdī dzīvi padara vieglu un ērtu, vēlāk nākas pārdzīvot un ciest ne tikai pašiem. |
|
|
Indriksone, Ramona. Pāris metru zem ūdens
Ramonas Indriksones stāsti turpina īso stāstu tradīciju, kuru šobrīd pārstāv tādas autores kā Jana Egle un Dace Vīgante. Viņas stāstiem raksturīgi psiholoģiski precīzi un niansēti portreti, bieži vien ar līdzjūtību pievēršoties “dzīves pabērniem”. Bieži vien autorei izdodas stāsta kulmināciju izvērst šķietami ikdienišķā vērojumā, kas prasa no lasītāja sirdsgudrību, lai izprastu notiekošo. |
|
|
Konstantīna, Liva. Kad tevi redzēju pēdējo reizi Keita uzzina, ka viņas māte ir noslepkavota pati savās mājās. Šajā brīdī vairāk nekā jebkad Keitai ir vajadzīgs atbalsts. Viņa uzaicina savu labāko draudzeni Blēru uz bērēm. Taču tajā pašā vakarā Keitu pārņem šausmas – viņa saņem īsziņu ar tekstu: “Kad es būšu ticis ar Tevi galā, Tu vēlēsies, kaut šodien pati būtu apglabāta.” Spriedze aug un kļūst teju neizturama. Kāds liek Keitai domāt, ka viņa pamazām zaudē veselo saprātu, un to sāk ievērot arī viņas tuvinieki. Slepkava var būt ikviens – draugs, kaimiņš, mīļotais. Lai kurš tas arī būtu, ir skaidrs, ka nākamais upuris būs Keita… |
|
|
Vensko, Sandra. pieres vieta |
|
|
Šlāpins. Es nemāku komatus Ilmāra Šlāpina dzejoļu krājums nojauc robežas starp bērnu un pieaugušo dzeju. Dzejas krājumā tiek runāts par sāpīgo un svarīgo, īpaši neslēpjoties aiz “vieglās valodas”, kas kalpo tikai kā ironija vai situatīvs elements un atgādina par to, cik grūta ir atklāta saruna starp pieaugušo un bērnu. |
|
|
Zālīte, Māra. 15 dzejoļi Dzejoļi Latviešu un ķīniešu valodā.Klajā nākusi bilingvāla Māras Zālītes dzejas izlase „15 dzejoļi“ latviešu un ķīniešu valodā. |
|
|
Sirmābols, Reinis. Iekavas & komentāri |
