Filma par gleznotāju Jāni Tīdemani Galvenajā bibliotēkā

Piektdien, 6.oktobrī, plkst 13.00 Ventspils Galvenajā bibliotēka, pieminot gleznotāja Jāņa Tīdemaņa 120.dzimšanas dienu, aicina uz P.Krilova filmas “Leģenda par Jāni Tīdemani” seansu un tikšanos ar režisoru.

Jānis Ferdinands Tīdemanis ir spilgts flāmiskā ekspresionisma pārstāvis latviešu glezniecībā. Viņa daiļrade veidojusies beļģu ekspresionisma ietekmē.

Dzimis 1897.gada 1.oktobrī Ventspilī. Ventspils ostā starp kuģiem un jūrniekiem pavadītā bērnība iespaidojusi daudzos ostu skatus ar milzīgajiem kuģiem, kuru korpusi iesniedzas debesīs. 14 gadu vecumā kā kuģapuika devies uz Arhangeļsku, vēlāk uz ASV, kur  mācījies Ņujorkas un Klīvlendas mākslas skolās.

1927. gadā Tīdemanis pabeidza Antverpenes Karalisko Mākslas akadēmiju, iegūstot portretista un figurālu kompozīciju gleznotāja grādu par diplomdarbu “Skumjā”. Papildinājies Antverpenes Augstākajā mākslas institūtā pie I. Opsomera, vienlaikus apgūstot arī oforta tehniku.

Tīdemanis gleznojis lielpilsētas – Rīgu, Amsterdamu, Briseli, ostu skatus, karnevālu, tirgus, krogu ainas, portretus, aktus, klusās dabas (visbiežāk ziedus). Viņa glezniecībai raksturīgs plašs, temperamentīgs otas triepiens, tieksme uz formu deformāciju, tēlu grotesku atveidojumu, spilgtu krāsu kontrastu lietojumu. Pēc paša teiktā, savā mūžā viņš uzgleznojis divus līdz trīs tūkstošus gleznu.

1932. gadā mākslinieks saņēmis 1. godalgu par darbu “Kanāla pārpeldētājas”, kas bija izstādīts Beļģijas ekspozīcijā 10. olimpiskajās spēlēs Losandželosā. 1934. gadā Beļģijas 100 gadu jubilejas izstādē ieguvis prēmiju par gleznu “Pavasaris”. 1935. gadā iekārtojis Latvijas paviljonu Pasaules saimniecības sasniegumu izstādē Briselē, par sienu gleznojumiem ieguvis Grand Prix diplomu. 1936. gadā apbalvots ar Beļģijas karaļa Leopolda II ordeni.

1936. gadā viņš atgriezās Rīgā, bet 1944. gadā emigrēja uz Vāciju, pēc tam uz Šveici, 1948. gadā – uz Kanādu.  Miris 1964.gadā Toronto.

Cik teiksmaini ir viņa košie audekli, tikpat teiksmaina ir viņa dzīve, kurā realitāte sajaukusies ar nostāstiem un leģendām. To sekmējis arī pats mākslinieks ar daudzajiem piedzīvojumu stāstiem. Režisora Pētera Krilova 1998.gadā uzņemtā filma “Leģenda par Jāni Tīdemani” ir mēģinājums uzburt leģendu par Latvijas 30-to gadu mākslinieciskās bohēmas spožu zvaigzni – gleznotāju Jāni Tīdemani un viņa sarežģīto ģimenes dzīvi.

Pēc filmas- tikšanās ar režisoru P.Krilovu.

Piektdien, 6.oktobrī, Galvenajā bibliotēkā būs apskatāmi trīs J.Tīdemaņa oriģināldarbi- gleznas “Bārtiete”, “Puķes” un  “Kuģi” no Ventspils muzeja krājuma.