Grāmatu svētkos 2026 sveikti Ventspils un Ventspils novada autori

Arī šogad Ventspils bibliotēka Grāmatu svētku laikā sumina Ventspils un Ventspils novada autorus, kuri laika posmā no vieniem svētkiem līdz otriem izdevuši jaunas grāmatas.

Šajā gadā, kad Ventspils pilsēta svin savu 736 gadskārtu, Ventspils valstspilsētas pašvaldība ir izdevusi jauno fotoalbumu “Ventspils 700+35”, kas turpina Ventspilī aizsākto tradīciju ik pēc pieciem gadiem izdot fotoalbumu, kurā skaistās fotogrāfijās apkopotas pēdējo piecu gadu nozīmīgākās pārmaiņas, notikumi, cilvēki un pilsētas ainavas. Šoreiz fotoalbums veidots ventiņu kultūras un vietējās identitātes tematikā.

Šogad Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja svin savu 20. jubileju un šajā laikā Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja kļuvusi par vietu, kur tapušas grāmatas un satikušies vairāk nekā 2000 autoru no 55 valstīm. Grāmata “Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja, 2006-2026” ir jubilejas izdevums, kurā apkopots Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas 20 gadu darbības laiks un nozīme Latvijas un starptautiskajā kultūras dzīvē.

2026. gadā izdota Ventspils Izglītības pārvaldes grāmata “Esi vesels Ventspilī. Sporto mazie ventiņi”, kas ļauj iepazīt daudzveidīgos sporta veidus, kuri tiek piedāvāti Ventspils pilsētā. Īpašu un neatkārtojamu vērtību grāmatai piešķir mazo ventspilnieku domas – viņu patiesais, atklātais skatījums uz sportu, kustību nozīmi un to, kas viņiem sagādā vislielāko prieku.

Pavisam nesen izdota Raula Vēliņa grāmata “Villa Langberg. Atdzimšana”. Villa Langberg nav tikai naktsmītne Ventspilī – tā ir vieta ar savu vēsturi un stāstu. Un šis stāsts ir pārtapis grāmatā, kas ir iedvesmojošs ceļojums cauri villas vēsturei, tās atdzimšanai. Tas ir arī stāsts par cilvēkiem, kuru talants, darbs un aizrautība radījuši šo unikālo vietu.

Tehnisko zinātņu doktors, profesors, Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra vadošais pētnieks Manfreds Šneps-Šneppe nācis klajā ar jaunu grāmatu “Kurland: Hercoga Jēkaba mantojums”. Šajā grāmatā autors iedziļinājies tēmā par Kurzemi kultūrvēsturiskā aspektā, kā arī par nozīmīgām, ar Kurzemi saistītām sievietēm ļoti izšķirīgos vēstures posmos.

Pie lasītājiem nonākušas arī trīs Dženas Andersones grāmatas. Autores romāns “Demiurgs” ir daudzslāņains un psiholoģiski niansēts darbs, kura centrālais jautājums ir – ko iesākt, ja vienīgi tu spēj apturēt ļaunumu? Lasītāji atzinuši, ka tas ir romāns, ko var izlasīt vienā elpas vilcienā. Dzejas krājumā “Pilsētas putni” Džena Andersone vēršas pie ikviena lasoša cilvēka, kuru interesē psiholoģiski niansēta dzeja, kas ļauj ieskatīties sevī: “Pilsētas putni ir ne tikai baloži, zvirbuļi un vārnas, bet visi pilsētas iemītnieki, tostarp cilvēki.” Savukārt grāmatā “Spoguļi” autores stāsti iepazīstina ar šķietami parastiem un visnotaļ sarežģītiem varoņiem, un, pats galvenais, liek ielūkoties sevī līdz visdziļākajiem, tumšākajiem slāņiem, tomēr allaž mudinot tiekties uz gaismu.

Andra Akmentiņa pirmajā dzejas krājumā bērniem “Klātbūtne” iekļauti 36 dzejoļi, kas tapuši ilgākā laika posmā. Dzejoļi izdzīvoti un uzrakstīti kopā ar dēliem. Puikām augot, ir izaugusi arī grāmata, kurā bērnu un pieaugušo vieno klātbūtne. Savukārt krājumā “Neskaitīšu. Dzejoļi decembrim” mājo Andra Akmentiņa un citu autoru mīļi un priecīgi dzejoļi katrai decembra dienai.

Ilustratore, grāmatu autore Dace Krēsliņa arī šajā gadā savus mazos lasītājus ir iepriecinājusi ar grāmatu “Spīdošās gaismas tracis”, kas ir sērijas “Aizvēstures pilsētas detektīvi” trešā grāmata, kurā grāmatu galvenie varoņi ir divi izmeklētāji – dinozaure Dina un vienradzis Zigis. Šoreiz abi detektīvi izmeklē spokošanos un neparastas gaismas parādības Aizvēstures pilsētā.

Kaislīgajam motobraucējam Oskaram Pīpiķim motocikls nav tikai pārvietošanās līdzeklis – tas ir brīvības simbols, piedzīvojumu sabiedrotais un nereti arī dzīvesveids. Viņa grāmata “Motociklista dienasgrāmata. Amerikas dēka” ir stāsts par sapni, kas kļūst par īstenību – vecs Harley-Davidson, iegādāts Sietlā, un ceļš, kas ved pāri visai Amerikai.

2026. gadā ir izdots Valtera Grosmaņa jaunais dzejas krājums “Manas dzīves dažādās krāsas”, kurā autors ļauj ieskatīties savā jūtu un pārdomu pasaulē.

Autores Ērikas Stroles 12 dzejas vārsmas par vasaru – tās smaržu, krāsu un skaistumu iekļautas kopkrājumā “Sirds dziesma vasarai”.

Inas Anševicas un Edija Rozentāla pārdomas atspoguļojas dzejas krājumā “Sirds akordi”. Tajā ieaustas rindas par Latviju, dzimto pilsētu Ventspili, bet, galvenokārt, par mīlestību.

Autore Anna Majevska atzīst, ka viņas jaunā grāmata “Tur tālumā” ir kā cilvēka dzīves stāsts – īss, kodolīgs, kurā ietvertas galvenās dzīves atziņas, satraucoši un reizēm uz pārdomām aicinoši dzīves notikumi.

Mūsu novadnieka Valda Brauna grāmatā “Dzimtais krasts” ir ievietoti 180 dažādos laikos uzņemtie fotoattēli, kuru centrā ir cilvēks – pie jūras, uz kuģiem un laivās, skatuves rampas gaismā, mākslinieku darbnīcā un kāzu virpuļos.

Komponista Andra Dzenīša esejas krājums “Es esmu, manis nav” parāda, ka talants prot atraisīties negaidītos veidos. Lai arī Dzenīša dzimtā valoda ir mūzika, spēja izteikties vārdos precīzi un ietilpīgi ir viena no viņa eseju svarīgām īpašībām.

2026. gadā kā veltījums dēla Reiņa piemiņai iznāca Jasmīnas (īstajā vārdā Daces Lapiņas) grāmata “Mammu, paņem mani klēpī”. Šis ir atklāti personisks stāsts par savu dēlu, par bailēm, cerību un spēju ieraudzīt vērtīgo arī tad, kad nākotne šķiet neskaidra.

Maija Cēbere savā grāmatā “Viss ir d****! Ko tagad?” stāsta gan par to, kā pati nonākusi līdz izdegšanai un depresijai, gan arī aprakstīti praktiski soļi, kas palīdzēs situāciju risināt. Šī grāmata piedāvā cerību un skaidru ceļu uz priekšu no kāda, kurš ir izgājis šo grūto ceļu un iznācis stiprāks.

Īpaši jāizceļ mūsu novada autori – Selga Puriņa un Dāvids Krauze, kuri arī šogad ir aktīvi darbojušies un pie lasītājiem sērijā “Ances pagasta mazciemu stāsti” ir nonākusi grāmata “Rindas māju stāsti”. Grāmatā ir ietverti visi mazo māju grupu veidotie ciematiņi. Vislielākā uzmanība veltīta dzimtu pēcnācēju atmiņām, rūpīgi glabātiem ģimenes stāstiem un fotogrāfijām.

Ugāles puses novadpētniece Laimdota Junkara ar savu 4. grāmatu divos sējumos “Ugāle laikmetu ceļos” noslēgusi novadpētniecības ziņu apkopojuma ciklu “Ugāle laikmetu ceļos” (1905-1991). Autore atzīst: “Ir sācies jauns laikmets ar jauniem izaicinājumiem. Bet der arī atskatīties, lai saprastu, kur reiz vairākus gadu desmitus esam bijuši un vai tur vēlamies atgriezties. Tie, kas esam bijuši, nez vai. Par spīti visām negācijām, kas daudzus nereti pārņem, mēs esam.”

Skaidrītes Bruhanovas un Sibillas Veģes kopīgas pētniecības rezultātā ir tapusi grāmata “Mazo ciemu stāsti”. Šī grāmata ir Puzes stāsts – par zemi un ļaudīm, kuru dzīve ritējusi starp mežiem, pļavām un Stendes upes krastiem. Tā ir liecība par cilvēkiem, kas šeit dzīvojuši gadu simtiem, par mājām, kas celtas, pārbūvētas, nodegušas un atdzimušas, un par dzimtām, kuru saknes stiepjas dziļi novada augsnē.

Tāpat pēc Skaidrītes Bruhanovas un citu novadpētnieku iniciatīvas Puzes bibliotēkā ar Ventspils novada pašvaldības atbalstu ir tapis buklets “Paciere un pasrouges uz to kas i Pūz, bet citur nouv!”. Tajā ir īsa informācija par Puzes pagasta apdzīvotajām vietām, kā arī sniegta informācija par apskates objektiem.

Lai gan Andri Grīnbergu, grāmatas “Kaucmindes pakavs” autoru, visi pazīst kā jēkabpilieti, viņš dzimis Ugālē, audzis Zlēkās. Autors savā grāmatā iezīmē muižas ceļu no Pālenu dzimtas rezidences līdz teju pilnīgam sabrukumam un cerībai uz atjaunotni. Īpaši izcelts periods, kurā latviskā virtuve, galda kultūra, saimnieču stāja tika izkopta tieši Kaucmindes Mājturības seminārā. Grāmatā varam izlasīt arī par Piltenē dzīvojošo konditoru un maizes cepēju Oskaru Gūtmani ar Kaucmindes krampi jau trešajā paaudzē un viņa dēlu, kurš gatavs turpināt dzimtas tradīcijas.

Autors Nikolajs Pitkevičs savas otrās grāmatas “Ventspils osta – no Hammera Brežņeva ieceres līdz mūsdienām” klajā nākšanu diemžēl nepiedzīvoja, taču viņš darīja visu iespējamo, lai vēstures liecības par ostu un pilsētu nonāktu līdz lasītājam. Informatīvi piesātinātā enciklopēdiskā izdevuma klajā nākšana ir notikusi pateicoties grāmatas autora Nikolaja Pitkeviča sievas Valentīnas Krasnopjorovas neatlaidībai, Ventspils brīvostas uzņēmumu bijušo darbinieku entuziasmam, “Ventas Balss” žurnālistu atsaucībai un holdingkompānijas “VK Tranzīts” atbalstam. Grāmatā atspoguļota Ventspils ostas specifika, pilsētas un ostas termināļu attīstība, celtnieku, projektētāju, ostas un pilsētas vadītāju un darbinieku veikums.

Autore Evija Avotiņa par savu dzejoļu krājums “25 avotiņismi” saka: “Dzejoļu krājums sākotnēji tika iecerēts kā spēle, kā dzīves svinēšana ar ironisku nosaukumu “Mans pēdējais dzejoļu krājums”, lai gan pirmais nekad nebija noticis. Tapa “25 avotiņismi”, nevis 100, jo nevēlējos piesārņot ekosistēmu ar pārāk daudz tekstiem. Skolotāji ikdienas dzīvē slīkst tekstos bez gala, un slīkšana nav laba lieta. Avotiņismi tāpēc, ka ļaudis mani dēvē uzvārdā, nevis vārdā.”