Izstāde “Herbertam Dorbem – 130″

”Februāri ļoti gaidu” – tā paša sastādītajā ābecē rakstījis Herberts Dorbe, jo – “tad ir mana dzimšanas diena”. Šogad skolotājam, novadpētniekam, rakstniekam Herbertam Dorbem jau 130. februāris.  No 7. februāra īdz 9. martam Ventspils Galvenajā bibliotēkā 2.stāvā apskatāma tematiskā izstāde ”Herbertam Dorbem – 130”.

Herberts Dorbe – pedagogs, literāts un novada kultūras vēstures pētnieks – dzimis 1984. gada 15. februārī Zlēku pagasta “Zušos”.

Herberts Dorbe skolas gaitas uzsāka Zūrās, taču pēc pārcelšanās uz Ventspili turpināja mācības pareizticīgo draudzes skolā, vēlāk – pilsētas skolā, kuru absolvēja 1912. gadā. Šajā pašā gadā Ventspils laikrakstā “Jaunā Avīze” parādās H. Dorbes pirmie dzejoļi.

Sākoties pirmajam pasaules karam, Dorbe un viņa ģimene 1915. gadā devās bēgļu gaitās uz Krieviju, kur pavadīja piecus gadus. 1920. gadā literāts atgriezās Ventspilī, sāka strādāt skolā – vispirms Vārvē, vēlāk Ventspilī. Ilgus gadus H. Dorbe strādāja par latviešu valodas un dziedāšanas skolotāju. Savulaik strādājis “Brīvās Ventas” tipogrāfijā, pēc tam par grāmatvedi uzņēmumā “Ventspils amatnieks”, bijis Ventspils bibliotēkas vadītājs.

No 1956. gada viņš nodarbojās tikai ar rakstniecību. Tapa pasakas un dzejoļi bērniem, vēsturiskie romāni, atmiņu skices par latviešu literatūras vecmeistariem.

Herberta Dorbes rakstnieka mūžs ļoti dāsns – dzīves laikā iznākušas 54 grāmatas, arī tulkojumi un mācību literatūra.

Savā garajā mūžā rakstnieks kolekcionēja dažādus priekšmetus. Tos viņš saucis par senču putekļiem. Tā arī mājas Ventspilī, kurās rakstnieks dzīvoja, ieguvušas savu nosaukumu „Senču putekļi”. 1989. gada 19. maijā tajā atklāja H. Dorbes memoriālo muzeju.

Dorbe mira 1983. gadā 25. augustā, apbedīts Meža kapos.

08.02.2024.