LAURA VINOGRADOVA – LĀČU KALNS
LAURA VINOGRADOVA:
“Jau vairākus gadus es nedzīvoju Popē, bet kalns turpinoši mani sauc atgriezties. Te skaļāk, te klusāk, bet nepārejoši sauc. Mājās. (…) Ir svarīgi jums izstāstīt, ka šie nav vēsturiski stāsti, bet es jūtu, ka tā ir noticis. Ar katru milimetru sevis jūtu. (…) Lasot es aicinu darīt to pašu – izjust. Ne salīdzināt, mērīt vai svērt, bet izjust. Sevi tai visā, jo tas, par ko es rakstot pārliecinājos – mūsos ir visa pasaule.(…)”
Popei – dzimtajai vietai – veltīto stāstu grāmata ir darbs, kuru Laura Vinogradova uzrakstījusi kā atbildi kalna saucienam atgriezties mājās. Visi trīs grāmatā iekļauties stāsti “Okša”, “Von Behr(a) un “Lācis” tapuši laikā, kad mazais, romantiskais ciematiņš piedzīvo skaistu renesansi. Pirms trīs gadiem Ventspils novadā nebija vietas ar vēl zemāku sabiedrisko aktivitāti, bet Popes estrāde – reiz mākslinieku un kultūras baudītāju tik mīlētā vieta – bija ieaugusi krūmos un aizmirstībā. “Paldies, ka atdevāt man manu Popi,” saka rakstniece Laura Vinogradova.
Nav neviena komentāra, esi pirmais!
Komentēšana slēgta.