NOZARU LITERATŪRAS JAUNUMI decembris II
Jaunākie izdevumi nozaru literatūrā
|
VALODNIECĪBA |
|
|
|
Valoda: nozīme un formaLU Akadēmiskais apgāds, 2024Krājums veltīts Jānim Endzelīnam (1873–1961), Latvijas Universitātes ilggadējam profesoram, Baltu filoloģijas nodaļas dibinātājam, izcilajam latviešu un baltu valodu pētniekam, fundamentālo darbu “Lettische Grammatik” (1922) un “Latviešu valodas gramatika” (1951) autoram, kuram 2023. gadā apritēja 150. jubileja. Tematiski krājuma raksti iedalāmi divos virzienos – pētījumi, kas veltīti vārddarināšanas problemātikai, un valodas gramatiskās, t.sk. fonētiskās, sistēmas analīzei dažādos strukturālos, pragmatiskos, sociolingvistiskos un vēsturiskos aspektos. |
|
|
Sarma Kļaviņa. Jāņa Endzelīna radītie baltistikas stūrakmeņiZinātne, 2025Monogrāfiju veido četru “stūrakmeņu” – J. Endzelīna Lettische Grammatik, K. Mīlenbaha, J. Endzelīna un E. Hauzenbergas-Šturmas Latviešu valodas vārdnīcas, J. Endzelīna grāmatu Senprūšu valoda un Baltu valodu skaņas un formas – “biogrāfijas”, t.i., stāsti par to radīšanu, izdošanu, vērtējumu pasaulē, otro dzīvi tulkojumos lietuviešu, vācu un angļu valodā. To pamatā ir Dr. philol. S. Kļaviņas dziļas, ilgas un nopietnas bibliotēku un arhīvu materiālu studijas Rīgā, Berlīnē, Tartu, Harkivā, Sanktpēterburgā un Maskavā. “Stūrakmeņi” ir aprakstīti Latvijas un Eiropas kultūras, vēstures, zinātnes un to radītāja dzīvesgājuma ietvarā un kontekstā. |
|
RADIO |
|
|
|
Latvijas Radio – 100LU Akadēmiskais apgāds, 2025Radio stāsti ir grāmata par Latvijas balsi, kas gadsimta garumā vienojusi valsti un tās cilvēkus. Tā sniedz vispusīgu radio attīstības stāstu gadsimta garumā, izceļot nozīmīgākos notikumus laiku lokos, radošos procesus un personības, kas noteikušas Latvijas Radio profesionālo un saturisko virzību. Grāmatā iekļauti 106 stāsti un vairāk nekā 600 attēlu, kas sakārtoti pēc desmitgažu principa no Latvijas Radio dibināšanas dienas 1925. gada 1. novembrī līdz mūsdienu digitālajam laikmetam. Katrs stāsts ir kā loga atvēršana uz pagātni – uz trīsdesmito gadu uzplaukumu, kara laika klusumu, okupācijas gadu pretestību un brīvības atgūšanas brīdi, kad radio atkal kļuva par cerības balsi. Grāmata ir mūsdienīga – daļu no stāstiem bagātina arī skaņas un video ilustrācijas, kuras iegūstamas, lietojot kvadrātkodu. |
|
ZEMES REFORMA |
|
|
|
Agrārā reformaLatvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, 2025Monogrāfijā atspoguļota informācija par izmaiņām valsts lauksaimniecībā kopš 1988. gada, kad Latvijā – kā pirmajā no bijušajām Padomju Savienības republikām – tika atjaunotas un veidotas pirmās zemnieku saimniecības, pieņemti zemes, lielsaimniecību privatizācijas, agrārnozares vadības reformu likumi, kā izstrādāta un nodrošināta agrārā politika, kā arī zinātnisko institūciju reorganizācija, iestāšanās ES, kā dibināti lauku konsultāciju un atbalsta dienesti, nevalstiskās organizācijas un to attīstība, kā arī zemnieku attīstība un zemes izmantošana. |
|
LAUKSAIMNIECĪBA. MEŽSAIMNIECĪBA |
|
|
|
Zeme un valsts. Almanahs 2024 . Mūsu Latvijas spēks – cilvēki, mežs un zemeLatvijas meža īpašnieku un apsaimniekotāju konfederācija, 2024 |
|
|
Zeme un valsts. Almanahs 2025. Latvijas drošība – daba, zeme un ļaudisLatvijas meža īpašnieku un apsaimniekotāju konfederācija, 2025 |
|
CEĻOJUMI |
|
|
|
Žigimants Krēsliņš. Karību salasJelgavas tipogrāfija, 2025Žigimants Krēsliņš ir ceļotājs, stāstnieks un rakstnieks, kurš mīl doties tur, kur sākums ne vienmēr ir ērts, bet piedzīvojums – neaizmirstams. Viņš ceļojis vienatnē un grupās, pa tāliem un eksotiskiem nostūriem, bieži pieticīgā ceļošanas stilā, lai iepazītu gan dabas varenumu, gan cilvēku ikdienu salās, kurās mīt savi stāsti. Šajā grāmatā – Karību salas, Martinika, Sentlūsija, Sentvinsenta, Grenāda, Dominika un Gvadelupa. |
| KINOMĀKSLA | |
|
|
Juris Podnieks. Dienasgrāmatas 1975–1981Latvijas Mediji, 2025Dienasgrāmatu un pierakstu pasaule atklāj izcilā latviešu dokumentālista Jura Podnieka (1950–1992) personību un radošu ceļu no 1975. līdz 1981. gadam. No Aizliegtās zonas līdz Strēlnieku zvaigznājiem. No zinātkāra mācekļa līdz tautas likteņa izpratnei. Jura Podnieka dienasgrāmatas nav tikai notikumu hronika – tās ir patiesas pārdomas par dzīvi, darbu, cilvēkiem un laikmeta ideoloģiskajiem ierobežojumiem. Pierakstos jūtama viņa vēlme saglabāt garīgo brīvību, patiesību un atbildību pret sabiedrību. Teksti atklāj arī šaubu un meklējumu ceļu, Podnieka radošās enerģijas un ētiskā kodola spēku. Grāmata ir nozīmīgs kultūras dokuments, kas ļauj lasītājam iepazīt ne vien kino vēsturi, bet arī dziļi cilvēcīgu, domājošu un jūtīgu mākslinieku, kura skatījums joprojām rezonē ar mūsdienu lasītāju. |
| MEDICĪNA | |
|
|
Šeila de Liza. Woman on Fire. Sieviete zenītāĢimenes psiholoģijas centrs LĪNA, 2025Šajā grāmatā autore lieliski apraksta patiesībā ļoti sarežģītas lietas, kas un kāpēc notiek sievietes ķermenī pārmaiņu periodā. Rakstītais liek aizdomāties, kas tieši man ir svarīgi, kas traucē, par kādām izmaiņām es uztraucos, par ko esmu pārliecināta, bet par ko – šaubos. Vācijas populārākā ginekoloģe Šeila de Liza uzskata, ka mūsdienās daudzas sievietes nevajadzīgi cieš un nevienai nav “vienkārši jātiek tam cauri”. Skaidrojot, kā atpazīt menopauzes simptomus un izprast norises ķermenī, viņa parāda, ka mēs varam ļoti daudz darīt mūsu veselības un labsajūtas labā, lai justos enerģiskas un seksīgas arī otrajā dzīves pusē. |
|
VĒSTURE |
|
|
|
Aleksanders Goguns. Starp Hitleru un StaļinuLatvijas Mediji, 2025Berlīnē mītošais vēsturnieks Aleksanders Goguns, balstoties arhīvu dokumentos, intervijās un memuāros, analizē Ukrainas nacionālistu organizācijas (OUN) un Ukrainas Sacelšanās armijas (UPA) darbību II pasaules kara laikā. Grāmatā atklāta sarežģītā cīņa pret vācu okupantiem, padomju režīmu un poļu spēkiem, tostarp etniskās tīrīšanas un partizānu karš ar Armia Krajowa. Autors detalizēti apraksta padomju specoperācijas pret OUN-UPA līderiem – Jevhenu Konovalecu, Romanu Šuheviču, Stepanu Banderu u.c., kā arī NKVD taktiku, piemēram, “vilkačus višivankās”, kuri maskējās par sacelšanās kustības dalībniekiem. Darbs piedāvā daudzslāņainu skatījumu uz ukraiņu nacionālo pretošanās kustību divu totalitāro režīmu krustcelēs – starp Hitleru un Staļinu, kā arī rosina salīdzināt šo cīņu ar līdzīgām norisēm okupētajā Baltijā un Baltkrievijas rietumu reģionos. |
