- Ventspils bibliotēku tīkla renovācija
- Publisko bibliotēku attīstības projekts “Trešais tēva dēls”
- Ziemeļkurzemes bibliotēku elektroniskie resursi
- Ventspils hronika
- Ventiņ raksti: Ventspils novada literatūra
- Elektroniskais literārais krājums “Ventspils laiks”
- Ventspils novada dzejnieku un jauno fotomākslinieku elektronisks kopkrājums “Jūra. Cilvēks. Pilsēta”
- “Smilts, debess, jūra – mūžības trijskanis lielais. Friča Dziesmas dzejas izlase III daļās”
- Emma Kārkls. Tā viš i…
- Laimdota Sēle. PER ASPERA
- Grāmatas “Ventspils. Vadonis pa Ventspili un apkārtni” faksimilizdevums
- Kurzemes atmiņa
- Modini vārdu 2010./2011. gada radošā sezona
- Rakstītājs Lasītājs
- Rakstnieks lauku bibliotēkā
- Pa ceļam ar mūziku
- Projekts “Ventspils paralēle”
- Daudzfunkcionālā pakalpojumu centra izveide Gāliņciemā. Projekts nr. 5.5.1.0/19/I/001
Ventspils bibliotēku tīkla renovācija
Projekta mērķis ir izveidot mūsdienīgu, reģiona attīstības interesēm un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem atbilstošu bibliotēku tīklu, kas apkalpotu ne tikai pilsētas iedzīvotājus, bet dotu ieguldījumu Ziemeļkurzemes reģiona informatīvajā apgādē un iekļautos Valsts vienotā bibliotēku informācijas sistēmā.
|
Turpinot Ventspils bibliotēku tīkla pilnveidošanu, 2019.gadā atklāta jauna Ventspils bibliotēkas filiāle – Mūzikas bibliotēka. Telpas rastas jaunatklātajā kultūrceltnē – koncertzālē ”Latvija” – Lielajā laukumā 1 otrajā stāvā projekta ”Ventspils Mūzikas vidusskolas ar koncertzāles funkciju attīstība” ietvaros. |
|
Turpinot Ventspils bibliotēku tīkla pilnveidošanu, 2008. – 2009. gadā, izmantojot valsts un pašvaldības finansējumu, īstenota jaunas Pārventas bibliotēkas ēkas būvniecība Tārgales ielā 4. 2009.gada 7.augustā iedzīvotājiem durvis vēra plašs informācijas, kultūras un sabiedrisks centrs, kurā pakalpojumus sniedz bibliotēka, Iedzīvotāju informācijas centrs un Ventspils Digitālā centra Pārventas filiāle. |
|
Pēc ēkas renovācijas un parbūves 2007.gadā Tirgus ielā 3 izvietota sabiedrisko un kultūras pasākumu zāle un reģionāla Ventspils bibliotēkas un novada bibliotēku grāmatu krātuve. |
|
2004.gada decembrī pabeigta Galvenās bibliotēkas rekonstrukcija un piebūves celtniecība Akmeņu iela 2 (kopējā platība – 1730 kvadrātmetri). Uz šo ēku pārcēlusies arī Bērnu bibliotēka. Darbi finansēti no valsts un pašvaldības līdzekļiem. Lasītājiem bibliotēka atvērta 2005.gada 28.februārī. |
|
2003. gada maijā pabeigta Gāliņciema bibliotēkas jauno telpu būvniecība un remontdarbi Kuldīgas ielā 110, kas tika finansēti no pašvaldības līdzekļiem. |
Publisko bibliotēku attīstības projekts
“Trešais tēva dēls”
|
Ventspils bibliotēka ir viena no Latvijas valsts un Bila & Melindas Geitsu fonda finansētā publisko bibliotēku attīstības projekta “Trešais tēva dēls” dalībniecēm. |
Projekta ietvaros paredzēts sasniegt šādus mērķus:
- 874 Latvijas bibliotēkās instalēt apmēram 4000 datorus (vidēji – 3,4 datori uz bibliotēku);
- Latvijas Neredzīgo bibliotēku un visas septiņās tās filiālēs Latvijā aprīkot ar īpašu datortehniku vājredzīgajiem un neredzīgajiem;
- 28 rajonu galvenajās bibliotēkās uzstādīt specializētu datortehniku vājredzīgajiem;
- 17 bibliotēkas pirmo reizi pieslēgt internetam;
- 853 bibliotēkās uzlabot interneta pieslēguma ātrumu;
- 874 bibliotēkās instalēt iekārtās, kas nodrošinātu lietotājiem bezvadu piekļuvi internetam;
- Apmācīt visus bibliotekārus datoru un jaunākās programmatūras lietošanā, lietotāju atbalsta jomā un inovatīvu darbību izmantošanā bibliotēkās;
- Mācīt bibliotēku lietotājus pamata datorprasmēs;
- Informēt sabiedrību par ieguvumiem no projekta, kā arī nodrošināt projekta rezultātu ilgtspēju;
- Novērtēt projekta ietekmi, aptaujājot gan bibliotekārus, gan iedzīvotājus.
|
Ar pašvaldības atbalstu projekta ietvaros Galvenajā bibliotēkā Akmeņu ielā 2 izveidots reģionāls mācību centrs, kas aprīkots ar mūsdienīgu datortehniku – portatīviem datoriem, daudzfunkcionālu perifēro iekārtu (printeris, skeneris, kopētājs) un interaktīvo tāfeli. Reģionālā mācību centra resursi tiek izmantoti reģiona bibliotēku speciālistu un iedzīvotāju apmācībām. |
Elektroniskais literārais krājums
“Ventspils laiks”
Elektroniskais literārais krājums “Ventspils laiks” tapis ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu, sadarbojoties vairākām institūcijām Ventspilī – zonālajam valsts arhīvam, bibliotēkai, muzejam, Digitālajam centram un Starptautiskajai rakstnieku un tulkotāju mājai. Krājumā ietilpināti to autoru literārie darbi, kuru radošums ir saistāms ar Ventspili – vecmeistari, literārajā telpā jau atzīti līdzās jaunajiem, kuriem šī ir pirmā iespēja uzrunāt tik plašu lasītāju loku, novadnieki un Ventspils rakstnieku un tulkotāju nama viesi. Vairāk kā 30 autori vai autoru tiesību mantotāji dzeju vai prozas darbu fragmentus publicēšanai krājumā nodevuši nesavtīgi – bez autoratlīdzības. Krājums tapis kā visu iesaistīto dāvana pilsētai un ventspilniekiem svētkos – Ventspils 720 gadu jubilejā.
HTTP://HRONIKA.VENTSPILS.LV/VENTSPILSLAIKS.HTML
Elektronisks kopkrājums
“Jūra. Cilvēks. Pilsēta”
2008.gadā ar Ventspils pašvaldības atbalstu, sadarbojoties Ventspils zonālajam valsta arhīvam, Herberta Dorbes memoriālajam muzejam „Senču putekļi”, Andrim Rebhūnam un Ventspils Skolēnu Jaunrades nama fotopulciņam, Ventspils bibliotēkai, Jānim Muceniekam un Ventspils Digitālajam centram, izdots Ventspils novada dzejnieku un jauno fotomākslinieku elektronisks kopkrājums.
HTTP://HRONIKA.VENTSPILS.LV/KOPKRAJUMS.HTML
Laimdota Sēle. PER ASPERA
2008.gadā ar Ventspils Pilsētas Attīstības fonda finansiālu atbalstu izdots Laimdotas Sēles dzejas krājums “PER ASPERA”.
Emma Kārkls. Tā viš i…
2006.gadā ar Ventspils Pilsētas Attīstības fonda finansiālu atbalstu izdota Emmas Kārkls (īst.v. Maija Krūkle) grāmata “Tā viš i…” – humoristiska dzeja gan ventiņu mēlē, gan literārajā valodā.
No Annas Kubuliņas priekšvārda grāmatai:
Kā jau tas Kurzemē pieņemts un ventiņu dzejā iegājies, Emmas Kārkls poētikā dominē sižets līdzīgi kā Alant Vilim (īstajā vārdā Fricis Forstmanis, pseidonīmi Fricis Dziesma, Alant Vils). Tas loģiskā secībā izzīmē ikdienišķu situāciju, izgrieztu ar komikas šķautni priekšpusē.
Ventiņ raksti: Ventspils novada literatūra
Projekta ilgtermiņa mērķis ir informācijas apzināšana, apkopošana, sistematizēšana un popularizēšana par dažādu laiku Ventspils un Ventspils rajona rakstnieku un dzejnieku radošo darbību un literāro mantojumu gan latviešu literārajā valodā, gan ventiņu valodā. Projekta 1.kārtas mērķis, kas realizējams līdz 2006.gada martam, ir informācijas apkopošana, sistematizēšana un publicēšana par dzejas žanra pārstāvju radošo darbību Ventspils novadā.
Ventspils hronika
2003.gadā sadarbībā ar Ventspils muzeju īstenots Kultūrkapitāla fonda finansētās mērķprogrammas “Bibliotēku, arhīvu un muzeju sadarbības projektu digitālā vidē atbalsts” projekts „Ventspils hronika: muzeja un bibliotēkas datu kopums par Ventspils pilsētas notikumiem, kas veido pilsētas vēsturi un atspoguļo pilsētas attīstību”.
2004.gadā Ventspils bibliotēka Valsts Kulturkapitāla fonda finansētās un v/a “Kultras informācijas sistēmas” administrētās mērķprogrammas “Bibliotēku, arhīvu un muzeju sadarbības projektu digitālā vidē atbalsts” ietvaros sadarbībā ar Ventspils muzeju un Ventspils zonālo valsts arhīvu īstenojusi projekta “Ventspils hronika” 2.kārtu.
Projekta rezultātā esošās datu bāzes papildinātas ar 300 vēsturisko pastkaršu, kas atspoguļo Ventspils pilsētvidi un apkārtni 20. gs. sākumā (līdz 30. gadu beigām), digitālajām kopijām, kā arī ar informāciju par Ventspils muzeja krājumā esošajiem arheoloģiskās izpētes pārskatiem un baznīcas grāmatām.
Lai nodrošinātu informācijas pieejamību par Ventspils zonālajā valsts arhīva glabāto kultūrvēsturisko mantojumu, projektā izstrādāta jaunu datu bāze šo materiālu apstrādei – aprakstu un digitālo kopiju veidošanai un publicēšanai internetā.
“Smilts, debess, jūra – mūžības trijskanis lielais.
Friča Dziesmas dzejas izlase III daļās”
|
|
Projekta mērķis: Friča Dziesmas daudzpusīgās daiļrades, kurai ir literāra un kultūrvēsturiska vērtība, apkopošana un saglabāšana, sagatavojot un izdodot Latvijā Friča Dziesmas darbu izlasi 3 daļās. |
Projekta rezultātā:
Izdota Stokholmā dzīvojošā, Pasaules brīvo latviešu apvienības balvas laureāta, vecākā latviešu literāta Friča Forstmaņa (literārie pseidonīmi Fricis Dziesma un Alant Vils) dzejas izlase. Izlases sastādītājs Mārtiņš Lasmanis apkopojis un izdošanai sakārtojis darbus, kas sarakstīti Latvijā (1927- 1944) un trimdas gados Zviedrijā (1947-2003).
Grāmata, kuras noformējumā mākslinieks Edgars Batarags izmantojis autora rokrakstu un Kurzemes jūrmalas smiltis, izdota ar Kultūrkapitāla fonda un Ventspils pilsētas domes finansiālu atbalstu.
Ar Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja A.Lemberga un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu izdota grāmata “Lakstgals ievziede”, kurā apkopota Friča Forstmaņa (pseidonīms Alant Vilis) dzeja un atdzejojumi ventiņu mēlē.
Ziemeļkurzemes bibliotēku elektroniskie resursi
|
2002.-2003.gadā Ventspils bibliotēka sadarbībā ar Talsu Galveno bibliotēku, Talsu bērnu bibliotēku, Ugāles pagasta bibliotēku, Medicīnas Zinātniskās bibliotēkas Ventspils nodaļu īstenoja Valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas izmēģinājuma projektu „Ziemeļkurzemes bibliotēku elektroniskie resursi”, kura rezultātā tika izveidots pirmais reģionālais virtuālais kopkatalogs. |
Projekta mērķi:
- Izveidot sadarbības modeli starp Ziemeļkurzemes bibliotēkām resursu veidošanā un informācijas pakalpojumu nodrošināšanā;
- Izveidot elektroniskus informācijas resursus par Ventspils pilsētas un rajona, Talsu pilsētas un rajona bibliotēku un citu institūciju krājumos esošajiem izdevumiem, to atrašanās vietām;
- Nodrošināt informācijas lietotājiem vienotu pieeju (saskarni) Ziemeļkurzemes bibliotēku elektroniskajiem katalogiem un novadpētniecības datu bāzēm, kā arī Latvijā un ārvalstīs izveidotiem bibliogrāfiskiem un pilnteksta resursiem.
2004.gadā Ziemeļkurzemes virtuālajam kopkatalogam pievienojās Kuldīgas bibliotēka un Liepājas Pedagoģijas akadēmijas bibliotēka un tas tika pārdevēts par Kurzemes virtuālo kopkatalogu.
HTTP://KATALOGS.BIBLIOTEKA.VENTSPILS.LV
Kurzemes atmiņa
Daudz kas no Kurzemes hercogistes ir bijis zūdošs un gaistošs. Tomēr tās atspulgi glabājas Eiropas vēstures atmiņā un ir veidojuši tagadējās Latvijas identitāti. Hercogistes tradīcijas būtu iedzīvināmas – vismaz daļēji – arī mūsdienu Latvijā, mūsdienu Kurzemē, mūsdienu Ventspilī, lai izrautos no provinciālisma izraisītās krīzes, kas mūs tik lielā mērā apdraud. Jāmācās savienot eiropeismu un Latvijas patriotismu ar dzīvīgu un motivētu lokālpatriotismu.
Projekta moto – pagātne ir neaizsniedzama, bet tagadnes acīm skatīta pagātne ļauj labāk ielūkoties nākotnē.
Projektu īsteno darba grupa, kurā darbojas Ventspils bibliotēkas un Ventspils Augstskolas pārstāvji.
Projekta gaitā no 2010.gada novembra līdz 2011.gada maijam lekcijas lasīs vēsturnieki Agris Dzenis, Juris Urtāns, Ingrīda Štrumfa un Imants Lancmanis, literāte Māra Zālīte, filoloģe Maija Baltiņa.
Modini vārdu 2010./2011. gada radošā sezona
Projekta gaitā no 2010.gada oktobra līdz 2011.gada maijam dažāda vecuma autori, darbojoties literārās jaunrades studijā, piedalās literārajās nodarbībās un darbu lasījumos, klausās izglītojošas lekcijas un tiekas ar literātiem.
Sezonas noslēguma pasākumā norisināsies autoru labāko darbu publiski lasījumi.
Rakstītājs Lasītājs
Projekta gaitā Ventspils Galvenajā bibliotēkā viesojas literāti – dzejnieki, rakstnieki, tulkotāji. Sarunu ar autoriem vada literatūrzinātniece, Ventspils Starptautiskās rakstnieku mājas direktore Andra Konste.
Rakstnieks lauku bibliotēkā
Pa ceļam ar mūziku
Īstenojot projektu, tā I kārtā 2011.gada martā, aprīlī un maijā Ventspils Galvenajā bibliotēkā notiks Oresta Silabrieža lekcijas, kas padziļinās klausītāju zināšanas par latviešu mūziku.
Orests Silabriedis ir mūzikas žurnāla “Mūzikas saule” galvenais redaktors, Latvijas Radio “Klasika” programmu vadītājs, neskaitāmu mūzikas pasākumu un projektu vadītājs.
Grāmatas “Ventspils. Vadonis pa Ventspili un apkārtni” faksimilizdevums
|
Grāmata, kuru sastādījis Ventspils bibliotēkas dibinātājs Jānis Sviestiņš, pirmo reizi izdota 1934.gadā un kļuvusi par bibliogrāfisko retumu. Sagaidot Ventspils 720. un Ventspils bibliotēkas 90. dzimšanas dienu, 2010.gadā Ventspils bibliotēka izdeva grāmatas “Ventspils. Vadonis pa Ventspili un apkārtni” faksimilizdevumu. Izdevumu papildina skaidrojumi un komentāri, kuru autori ir Ventspils muzeja speciālisti vēsturnieki Armands Vijups un Ingrīda Štrumfa. |
Projekts “Ventspils paralēle”
Projekts “Ventspils paralēle I. Mantojums un mūsdienas: Fricim Dziesmam 100, Jurim Kronbergam 60″
Starptautiska konference 2006.gada 14. un 15.septembrī Ventspilī.
Konferenci organizēja Ventspils bibliotēka sadarbībā ar Ventspils Augstskolu, Ventspils Starptautisko Rakstnieku un tulkotāju māju, Latvijas Rakstnieku Savienību.
Konferences I daļa “Forstmaņa kvadrāts” veltīta dzejniekam Fricim Dziesmam (Fricis Forstmanis), kuram 2006.gadā apritēja 100 gadu.
Referentu vidū – Jānis Krēsliņš (Stokholmas Karaliskā bibliotēka) un Baiba Kangere (Stokholmas Universitāte) no Zviedrijas, Lalita Muižniece no Rietumu Mičigānas universitātes (ASV), Viesturs Vecgrāvis (Latvijas Universitāte), Anda Kubuliņa (Latvijas Kultūras akadēmija), Andris Vilks (Latvijas Nacionālā bibliotēka).
Konferencē piedalījās arī dzejnieka dēls Tālis Forstmanis no Kanādas un meita Līvija Forstmane – Eliasone no Zviedrijas, kuri konferences noslēgumā Ventspils bibliotēkai uzdāvināja dzejnieka un fotogrāfa fotoarhīva digitālo kopu – vērtīgus, unikālus Latvijas un latviešu kultūrvēsturiskā mantojuma materiālus.
Konferences II daļa “Metafora: Kronbergs” – veltīta Jurim Kronbergam – vienam no redzamākajiem latviešu dzejniekiem ar starptautisku darbību, kurš 2006.gada vasarā atzīmēja 60 gadu jubileju. Dzejnieka daiļrades vērtējumu deva Latvijas Rakstnieku Savienības priekšsēdētāja, literārā mēnešraksta Karogs redaktore, filozofe Ieva Kolmane un dzejniece, filozofe Inese Zandere. Savus darbus lasīja autors. Tā kā konference notika Dzejas dienu laikā, pasākumā piedalījās arī dzejnieki Louis de Paor (Īrija), Taja Kramberger (Slovēnija), Lennart Frick (Zviedrija), Txema Martinez Ingles (Katalonija), Remi Raji (Nigērija). Skanēja muzikālā programma “Vienacis vilks” Jura Kulakova un grupas One-Eyed-Wolf Band sniegumā.
Otrajā dienā konferences III daļā “Atrasts uz Ventspils paralēles”, referātus lasīja Kārlis Kangeris no Zviedrijas un Pēteris Bankovskis (Latvijas Kultūras fonds), par dzejnieku devumu tulkojumos stāstīja Astra Skrābane no Ventspils Augstskolas. Savus pētījumus par dzeju, dzejniekiem un valodu prezentēja Ventspils Augstskolas studenti.
Konferenci finansiāli atbalstīja Valsts Kultūrkapitāla fonds un Ventspils pilsētas dome.
Projekts “Ventspils paralēle II. Kurzemes kvadrāts”
Konference 2008.gada 17. un 18.septembrī Ventspilī.
Konference veltīta Kurzemes novadam un tā nozīmei Latvijas kultūrvides attīstībā. Konferences organizētāji – Ventspils bibliotēka sadarbībā ar Ventspils Augstskolu un Liepājas Universitāti.
Konferences pirmajā dienā referātus par Kurzemes kultūrvidi, etnosiem, valodu, personībām lasīja Ventspils Augstskolas asociētā profesore Maija Baltiņa, bibliotēku speciālists un kultūras vēsturnieks Jānis Krēsliņš, kultūras socioloģe Dagmāra Beitnere, Latvijas Vēstures institūta pētniece Mārīte Jakovļeva, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks, mākslas vēsturnieks, profesors Ojārs Spārītis, valodnieks un folklorists Austris Grasis, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks Guntis Pakalns, teologs, LU teoloģijas fakultātes dekāns Ralfs Kokins, Ventspils Tūrisma informācijas centra vadītājs Guntars Seilis.
Konferences otrajā dienā referātus par Kurzemes novada valodu lasīja Liepājas Universitātes asociētā profesore Benita Laumane, valodnieks, Tartu Universitātes doktorants Valts Ernštreits, literāte Laimdota Sēle, bet Ventspils Augstskolas un Liepājas Universitātes studenti, maģistranti un doktoranti iepazīstināja ar saviem pētījumiem par valodu un personībām.
Konferenci finansiāli atbalstīja Valsts Kultūrkapitāla fonds un Ventspils pilsētas dome.
Projekts “Ventspils paralēle III. Pilsēta gadsimtu zīmēs un zīmolos”
Konference 2010.gada 13. un 14.aprīlī Ventspilī.
Konference bija veltīta Ventspils 720 gadu jubilejai. To organizēja Ventspils bibliotēka sadarbībā ar Ventspils Augstskolu.
Konferences pirmajā dienā, 13. aprīlī, Ventspils Augstskolā uzstājās Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, kultūras socioloģe Dagmāra Beitnere, vēsturnieks, Ventspils muzeja direktora vietnieks Armands Vijups, Ventspils galvenā arhitekte Daiga Dzedone, Ventspils Attīstības aģentūras direktore Lilita Seimuškāne, LNB direktors, bibliotēku speciālists Andris Vilks, Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Aleksejs Naumovs, literatūrzinātniece Andra Konste. Runātāji sniedza daudzdimensionālu skatījumu uz Ventspils pilsētu, tās attīstību, vēsturi, kultūrvidi, nozīmi un vietu Latvijā un Eiropā.
Konferences otrā diena, 14.aprīlis, bija veltīta Ventspils bibliotēkas 90 gadu jubilejai un norisinājās jaunajā Pārventas bibliotēkā. Referātus lasīja sociālantropologs profesors Roberts Ķīlis, Ventspils Augstskolas Tulkošanas fakultātes dekāns profesors Jānis Sīlis. Vēsturniece Ingrīda Štrumfa iezīmēja bibliotēku attīstības vēsturi Ventspilī, bet Ventspils bibliotēkas direktors Aigars Krauze runāja par pašvaldības lomu un nozīmi bibliotēkas attīstībā.
Noslēgumā skanēja Ventspils Augstskolas maģistrantu un doktorantu darbu lasījumi.
Konferenci “Ventspils paralēle III. Pilsēta gadsimtu zīmēs un zīmolos” finansiāli atbalstija Ventspils pilsētas dome un Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Projekts “Ventspils paralēle IV. Kultūru ceļi un krustceļi: Kurzemes mācība“
Konference 2012. gada 18. un 19. aprīlī Ventspilī. To organizēja Ventspils bibliotēka sadarbībā ar Ventspils Augstskolu. Konference bija veltīta Kurzemes kultūrtelpai.
Konferences pirmajā dienā Ventspils Augstskolā ar lasījumiem uzstājās žurnāliste, Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas un Liepājas Universitātes asociēta profesore Sandra Veinberga, Ventspils Livonijas ordeņa pils atjaunošanas projekta autors arhitekts Pēteris Blūms, arheologs, kultūrvēsturnieks, Latvijas Kultūras akadēmijas profesors Juris Urtāns, Ventspils muzeja vadošais pētnieks profesors Armands Vijups, Latvijas Universitātes asociētā profesore Baiba Bela-Krūmiņa, Latvijas Universitātes profesors Viesturs Zanders, Liepājas Universitātes profesore Benita Laumane. Vakara programma “Cita telpa” norisinājās Galvenajā bibliotēkā. Tajā piedalījās rakstnieki Nora Ikstena, Levans Beridze, dzejnieki Guntars Godiņš un Uldis Bērziņš, muzicēja grupa “Gaujarts”. Pasākumu vadīja Starptautiskās rakstnieku un tulkotāju mājas direktore Andra Konste. Konferences otrās dienas programma „Viss tapis jauns” notika Pārventas bibliotēkā. Ar saviem referātiem uzstājās Ventspils Augstskolas asociētā profesore Astra Skrābane, Rīgas Stradiņa universitātes lektors, sociālantropologs Klāvs Sedlenieks, Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta pētniece Dace Strelēvica-Ošiņa, bet konferences noslēgumā notika Ventspils Augstskolas doktorantūras studentu Natālijas Malašonokas, Egitas Provejas un Guntara Dreijera darbu lasījumi.
Konferenci „Ventspils paralēle IV. Kultūru ceļi un krustceļi: Kurzemes mācība” finansiāli atbalstīja Ventspils pilsētas dome un Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Projekts “Ventspils paralēle V. Izglītība un cilvēka dzīve: Kurzemes mācība“
Konference norisinājās 2014. gada 14. un 15. maijā. To organizēja Ventspils bibliotēka sadarbībā ar Ventspils Augstskolu un Ventspils pilsētas domi. Konference uzmanības centrā bija Ventspils izglītības vide ar interesantām vēsturiskām tradīcijām (pamatskola, ģimnāzija, augstskola), veiksmīgu tagadnes situāciju un drosmīgām nākotnes perspektīvām, iekļaujoties Latvijas, Baltijas un Eiropas izglītības tīklos.
Ieskatu mācītāja un sabiedriskā darbinieka, pirmā Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa Teodora Grīnberga devumā intelektuālās un kultūrvides attīstībā iezīmēja vēsturnieces Ingrīda Štrumfa un Stella Lindenberga.
Viens no konferences pieturas punktiem bija Ventspils Augstskola, kas līdzās Liepājas Universitātei Kurzemē rada, uztur un piepilda intelektuālo telpu un kuras studiju programmas un zinātniskais pētniecības darbs guvuši starptautisku atzinību. Par Ventspils Augstskolu un izglītību Ventspilī šodien un nākotnē runāja Ventspils Augstskolas prorektors Kārlis Krēsliņš, Ventspils pilsētas domes deputāts, Izglītības pārvaldes vadītājs Aldis Slavinskis, sociologs Arnis Kaktiņš, Saeimas deputāte, Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas vadītāja Dana Reizniece-Ozola. Par izglītības un garīguma nedalāmību un sasaisti referēja Latvijas Zinātņu Akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis un Latvijas Kristīgās akadēmijas docents Guntis Dišlers, bet literāte un filozofe no Beļģijas Roze Marija Fransuā atklāja Kurzemes virsvērtības.
Konferences otrās dienas uzmanības lokā bija tulkošanas problēmas un piedzīvojumi. Par to runāja literatūrfilozofe un tulkotāja Ieva Kolmane, Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas direktore Andra Konste, Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes absolventi Viesturs Sīlis un Dina Bērziņa, Ventspils Augstskolas studenti.
Konferences gaitā tika prezentēts Ventspils Augstskolas jaunais izdevums – rakstu krājums “Ventspils paralēle”, kurā apkopoti četru iepriekšējo konferenču materiāli.
Konferenci finansiāli atbalstīja Ventspils pilsētas dome.
Projekts “Ventspils paralēle VI. Grāmata. Veiksmes stāsts“
Konference norisinājās 2016. gada 14. un 15. septembrī. To organizēja Ventspils bibliotēka sadarbībā ar Ventspils Augstskolu un Starptautisko Rakstnieku un tulkotāju māju. Konference bija veltīta Ventspils Rakstnieku mājas 10 gadu darbībai.
14. septembrī Ventspils Augstskolā konferencē piedalījās eksperti Guy Fontaine (Francija), Georgi Gill (Lielbritānija), Paulo Ferreira (Portugāle) un Lena Pasternak (Zviedrija), kā arī Latvijas grāmatniecības jomas profesionāļi – Andris Vilks (Latvijas Nacionālā bibliotēka), Astra Pumpura (Ventspils bibliotēka), Renāte Punka (Jāņa Rozes apgāds, Latvijas grāmatizdevēju asociācija), Evija Veide (izdevniecība “Lauku Avīze”).
Konferences otrajā dienā, turpinot aizsākto problemātiku, Ventspils Augstskolas studenti un pētnieki ar moto “Ventspilī atrastais vārds” diskutēja par citām iespējām, kā tuvoties vārdam: caur jaunajām tehnoloģijām, caur tulkošanu, caur mūziku. Diskusiju vadīja Ventspils Augstskolas asociētā profesore Astra Skrābane.
Konferenci finansiāli atbalstīja Ventspils pilsētas dome.
Projekts “Ventspils paralēle VII. Ventspils Latvijas 100 gados“
Konference norisinājās 2018. gada 3. un 4. oktobrī. Tā bija veltīta Latvijas simtgadei. Konferences uzmanības centrā – Ventspils pilsētas tautsaimniecības, izglītības un kultūras attīstība, tās izaugsme un skats uz nākotnes perspektīvām.
Konferences pirmajā dienā par valstiskās apziņas nobriešanas aspektiem runāja Latvijas Radio žurnālists, vēsturnieks Eduards Liniņš. Par mākslas ceļiem, kas aizveduši Ventspilī dzimušo gleznotāju Jāni Tīdemani pasaulē, stāstīja režisors Pēteris Krilovs. Pārdomās par izglītības un tautsaimniecības procesiem Ventspilī dalījās Ventspils Augstskolas vadošais pētnieks, viesprofesors Jānis Vucāns. Ventspils muzeja, Ventspils ģimnāzijas, Rakstnieku un tulkotāju mājas izveide un attīstība bija Armanda Vijupa, Pārslas Kopmanes un Andras Konstes stāstījumu tēma, bet kultūras žurnāliste Inese Lūsiņa runāja par reģionālo koncertzāļu attīstības nozīmi. Savukārt pilsētas galvenā arhitekte Daiga Dzedone iezīmēja Ventspils pagātni, šodienu un nākotni.
Pirmās dienas noslēgumā notika klaviermūzikas koncerts Pārventas bibliotēkā. Pianistu Sanas Villerušas un Franča Gaiļus, čellista Riharda Štrausa un klarnetista Anrija Pitena sniegumā skanēja komponistu Johannesa Brāmsa un Pētera Plakida skaņdarbi.
Konferences otrajā dienā Pārventas bibliotēkā ar lasījumiem uzstājās Ventspils Augstskolas pārstāvji - Tulkošanas studiju fakultātes dekāns, asociētais profesors Dr. philol. Guntars Dreijers, profesors Dr.philol. Jānis Sīlis, Dr. philol. Jānis Veckrācis un Egita Proveja, Mg.philol. Ineta Stadgale un Aiga Veckalne.
Pasākumu finansiāli atbalstīja Ventspils pilsētas dome.
Daudzfunkcionālā pakalpojumu centra izveide Gāliņciemā. Projekts nr. 5.5.1.0/19/I/001
Sekojiet līdzi būvniecības procesam tiešraidē: https://vstreams.ventspils.lv:8080/be81a785-4111-4f9e-bce1-49264b4832ec.html
 |
Projekta “Daudzfunkcionālā pakalpojumu centra izveide Gāliņciemā” (turpmāk – Projekts) mērķis ir kultūras mantojuma saglabāšana un attīstība, izveidojot pakalpojumu, kultūras un sabiedriskā centra infrastruktūru, vienlaikus nodrošinot dabas mantojuma aizsardzību un pieejamību. Kultūras mantojuma objektā Ventspils pilsētas daļā – Gāliņciemā tiks piedāvāti jaunradīti pakalpojumi, nodrošinot investīciju ilgtspēju un sociālekonomiskā potenciāla integrāciju pilsētas ekonomikas struktūrā. Šobrīd Projekta īstenošanas teritorijai ir noteikts degradētas teritorijas statuss. Projekta_apraksts_biblioteka_ventspilslv *** 29.04.2020 Š.g. 30.aprīlī noslēdzas pretendentu piedāvājumu iesniegšana iepirkumā par tiesībām veikt jaunās daudzfunkcionālā centra ēkas Gāliņciemā, Ventspilī būvdarbus. Jau ziņots, ka būvdarbu līgumu ar iepriekš izsludinātā iepirkumā par uzvarētāju atzīto pretendentu bija plānots noslēgt līdz š.g. 05.martam, bet pretendents no savām tiesībām atteicās, kā rezultātā š.g. 6.aprīlī tika izsludināts atkārtots konkurss. Darbus veiks ar Eiropas Reģionālās attītsības fonda finansējuma atbalstu projekta “Daudzfunkcionālā pakalpojumu centra izveide Gāliņciemā” ietvaros. Projekta kopējās plānotās izmaksas ir 2 851 509,43 EUR, tai skaitā, attiecināmās izmaksas ir 2 806 193,00 EUR. Plānotais Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums ir 2 385 264,05 EUR jeb 85% no attiecināmajām izmaksām, valsts budžeta dotācija ir 84 185,79 EUR jeb 3% no attiecināmajām izmaksām un Ventspils pilsētas pašvaldības finansējums ir 336 743,16 EUR jeb 12% no attiecināmajām izmaksām. Projektu plānots pabeigt līdz 2022.gada 30.decembrim. Projekta Nr.5.5.1.0/19/I/001 Jaunajā ēkā būs modernas, plašas telpas bibliotēkai. Šeit tiks piedāvātas arī izstādes un koncerti, tikšanās, interešu klubi, kā arī jauni pakalpojumi, kas saistīti ar tradicionālā dzīvesveida un savdabības saglabāšanu tādās jomās kā ventiņu valoda un folklora, seno arodu prasmes, literatūra un rakstniecība, kultūras un dabas mantojuma apzināšana un saglabāšana. Šobrīd Gāliņciema bibliotēkā arī ir pieejams daudzveidīgs grāmatu un periodisko izdevumu klāsts, aicinām izmantot arī citu Ventspils bibliotēkas struktūrvienību piedāvātos pakalpojumus un pasākumus. Sekojiet līdzi ventpils pilsētas un bibliotēkas tīmekļa vietnēs publicētajai informācijai https://biblioteka.ventspils.lv *** 16.10.2020. Turpinās projekta “Daudzfunkcionālā pakalpojuma centra izveide Gāliņciemā” realizācija 14. oktobrī Ventspils bibliotēka noslēdza būvdarbu līgumu ar iepirkuma uzvarētāju “Amatnieks” SIA; 15.oktobrī tika noslēgts līgums par būvuzraudzības veikšanu ar SIA “Būves un būvsistēmas”. Projekta kopējās plānotās izmaksas ir 2,85 milj. EUR, tai skaitā būvdarbu, būvuzraudzības, autoruzraudzības un mēbeļu un aprīkojuma iegādes izmaksas. No kopējām Projekta izmaksām attiecināmās izmaksas ir 2,8 milj.EUR, t.sk.:
Sagaidāmie Projekta rezultāti un ieguvumi Projekta īstenošanas:
*** 20.11.2020. Uzsāk Daudzfunkcionālā pakalpojumu centra izveides Gāliņciemā būvdarbus Īstenojot projektu “Daudzfunkcionālā pakalpojumu centra izveide Gāliņciemā” Nr.5.5.1.0/19/I/00, 20. novembrī būvdarbu veicējs SIA “Amatnieks” uzsāk plānotos būvdarbus Kuldīgas ielā 138. Ēkas būvprojekta autors ir arhitektu birojs “SARMA&NORDE Arhitekti”. Projekta “Daudzfunkcionālā pakalpojumu centra izveide Gāliņciemā” mērķis ir saglabāt un attīstīt kultūras mantojumu, izbūvējot jaunu bibliotēkas infrastruktūru Kuldīgas ielā 138, kas vienlaikus būs tūrisma objekts, sabiedriskais un kultūras centrs. Līdzās bibliotēkas pamatpakalpojumiem šeit piedāvās dažādus izstāžu un koncertu ciklus, interešu klubus, kā arī jaunus pakalpojumus, kas cieši saistīti ar tradicionālā dzīvesveida un savdabības aizsardzību un attīstību tādās jomās kā ventiņu valodas un folkloras izzināšana, seno arodu prasmes, literatūra un rakstniecība, kultūras un dabas mantojuma saglabāšana. Kopējās plānotās projekta izmaksas sastāda 2 851 509 EUR, t.sk., attiecināmās izmaksas ir 2 806 193,00 EUR, Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 2’385’264,05 EUR jeb 85,00% no attiecināmajām izmaksām, Valsts budžeta dotācija ir 84’185,79 EUR jeb 3,00% no attiecināmajām izmaksām, Ventspils pilsētas pašvaldības līdzfinansējums ir 336’743,16 EUR jeb 12,00% no attiecināmajām izmaksām un Ventspils pilsētas pašvaldības finansējums neattiecināmo izmaksu segšanai – 168’736,43 EUR. Ņemot vērā Pārventas bibliotēkas veiksmīgi izveidoto modeli – bibliotēka kā mikrorajona kultūras un sabiedriskais centrs, arī Gāliņciema sabiedriskā centra jaunā ēka vienlaicīgi pildīs sabiedrības izglītības, informācijas, kultūras un saskarsmes centra funkcijas. Gāliņciema bibliotēka dibināta 1954.gadā, kopš 2003.gada atrodas bibliotēkas vajadzībām pielāgotās 98 m2 lielās telpās Kuldīgas ielā 110. Ja laika apstākļi ļaus, daudzfunkcionālo pakalpojumu centru Gāļiņciemā ekspluatācija plānots nodot jau 2021.gada novembrī. Būvniecības uzsākšanas fotogrāfijas skatīt šeit. *** 15.02.2021. Top Gāliņciema daudzfunkcionālais pakalpojumu centrs Par būvniecības gaitu informē projekta “Daudzfunkcionālā pakalpojuma centra izveide Gāliņciemā” pasūtītāja funkciju izpildītājs būvniecības jautājumos pašvaldības SIA “Ventspils nekustamie īpašumi”: “Pagājušā gada 17.novembrī būvatļaujā ir veikta atzīme, ka visi izvirzītie būvdarbu uzsākšanas nosacījumi izpildīti un būvdarbu veicējs drīkst uzsākt plānotos būvdarbus. Būvdarbus veic SIA “Amatnieks”. 10. februārī objektā tika nogādāta pāļu urbšanas tehnika, lai šonedēļ varētu uzsākt pāļu urbšanas darbus. Ja pirmais ieurbtais testa pālis izturēs noteiktās prasības un laika apstākļi nepārsteigs ar lielu salu, tad plānots, ka būvnieks visu 45 pāļu urbšanas darbus pabeigs līdz 15.martam Nākamais solis – uz pāļiem plānots balstīt monolītu dzelzsbetona pamata plātni. Saskaņā ar noslēgto būvdarbu līgumu objekts ekspluatācijā jānodod š.g. decembrī, bet būvnieki plāno darbus pabeigt par mēnesi agrāk – ēkas jaunbūvi plānots pabeigt līdz 2021.gada augustam, teritorijas labiekārtošanu plānots uzsākt 2021.gada jūnija beigās un pabeigt līdz 2021.gada oktobrim, ekspluatācijā ēku nododot novembrī. Pāļu izbūves laikā tiks veikti vibrācijas līmeņa mērījumi, lai noskaidrotu vibrācijas ietekmi uz blakus ēkām. Vibrācijas mērījumi tiks veikti, izmantojot pārnēsājamas iekārtas, kas sastāv no vairāku komponentu vibrācijas devējiem un vibrācijas analizatoriem. Būvdarbu laikā palielināsies kravas auto un speciālās tehnikas pārvietošanās būvobjekta tuvumā, lai nodrošinātu materiālu piegādi un tehnoloģisko procesu noriti. Būvdarbu gaitai iedzīvotāji var sekot līdzi tiešsaistē: https://vstreams.ventspils.lv:8080/be81a785-4111-4f9e-bce1-49264b4832ec.html Projekta “Daudzfunkcionālā pakalpojumu centra izveide Gāliņciemā” galvenās plānotās darbības ir jaunas ēkas būvniecība, inženierkomunikāciju izbūve un piegulošās teritorijas labiekārtošana. Projekta ietvaros plānots ēku aprīkot, lai līdzās bibliotēkas pamatpakalpojumiem attīstītu un ieviestu sešus jaunus pakalpojumus, kas saistīti ar ventiņu valodas un ventiņu tradīciju apguvi un saglabāšanu, seno arodu – aušana, ādas apstrāde u.c. – prasmēm, literatūru un rakstniecību, vietējā kultūras un dabas mantojuma izpēti un saglabāšanu, dzimtu vēstures pētniecību, digitālo tehnoloģiju apguvi. Uzbūvējot jauno ēku (projekta autori – arhitektu birojs “SARMA & NORDE Arhitekti”), tiks sakopta un labiekārtota piegulošā teritorija, kas ir unikāls dabas objekts valsts mērogā. Šeit aug vairāki ainaviski izteiksmīgi parastie oši, kā arī 3 hibrīdie alkšņi, kas sasnieguši dižkoka statusu. Vērtīgie koki tiks saglabāti, nodrošinot publisku pieeju apstādījumiem. 2021.gada janvārī arborists veica koku apsaimniekošanu, koku vainagu pacelšanu un būvprojektā plānoto koku nozāģēšanu. Projektā paredzēts izveidot jaunus stādījumus –dekoratīvu Arnolda pīlādžu stādījumu joslu gar Kuldīgas ielu un daļā teritorijas gar Vanagu ielu. Foto ar būvniecības gaitu 13.02.2021.: https://www.ventspils.lv/lat/galerijas/buvniecibas_objekti/33974-galinciema-bibliotekas-buvniecibas-process-februari *** 14.05.2021. Turpinās daudzfunkcionālā pakalpojumu centra Gāliņciemā būvniecība Būvlaukumā, Kuldīgas ielā 138, ir pabeigti 45 pāļu izbūves darbi 18, 3 metru dziļumā un 300 mm biezas monolītas dzelzsbetona plātnes stiegrošana un betonēšana, lai uzsāktu sienu, kolonnu un griestu būvniecību. Apbūves laukumam ir pievadīta kanalizācijas sistēma un siltumtrase, izbūvēta drenāžu sistēma lietus ūdens novadīšanai un sagatavota pamatne autostāvvietu zonā. Būvdarbu gaitai iedzīvotāji var sekot līdzi tiešsaistē: https://vstreams.ventspils.lv:8080/be81a785-4111-4f9e-bce1-49264b4832ec.html Centra jaunbūves un teritorijas labiekārtošanas projekta autori SIA „SARMA & NORDE Arhitekti” 620 m² lielo ēku iecerējuši kā aicinošu un apmeklētājus ieinteresējošu. Atvērtību nodrošinās stiklotās fasādes, kas optiski palielinās sajūtu par telpu plašumu un šķietami sapludinās iekštelpas ar Gāliņciema apkārtni. Veicot 4885 m² lielās piegulošās teritorijas labiekārtošanu, paredzēta ainaviski izteiksmīgo parasto ošu, kā arī 3 valsts nozīmes dižkoku- hibrīdo alkšņu (Alnus x pubescens), saglabāšana, nodrošinot publisku pieeju apstādījumiem. Projektā plānots veidot jaunu koku- dekoratīvu Arnolda pīlādžu “Sorbus x arnoldiana Red Tip”, stādījumu joslu gar Kuldīgas ielu un daļā teritorijas gar Vanagu ielu. Ventspils bibliotēkas struktūrvienība Gāliņciema bibliotēka dibināta 1954.gadā. Līdz 2003.gadam tā atradās bijušajā mācītājmuižā, kurā sākotnēji kopā ar bibliotēku bija izvietota arī pasta nodaļa, bet šobrīd bibliotēka darbojas Kuldīgas ielā 110- vienā ēkā ar doktorātu. Reizē ar pilsētas dinamisko izaugsmi, attīstījās arī bibliotēkas. Telpas, kurās no 2003.gada atrodas bibliotēka, kļuvušas par šaurām, tāpēc, ņemot vērā iedzīvotāju priekšlikumus, 2014.gada 15.augustā Ventspils pilsētas dome konceptuāli atbalstīja Gāliņciema bibliotēkas – sabiedriska centra celtniecību. 2019.gada 19.novembrī Ventspils bibliotēka ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru noslēdza vienošanos par Gāliņciema sabiedriskā centra projekta īstenošanu, piesaistot Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu. Sabiedriskā centra būvdarbus Gāliņciemā, Kuldīgas ielā 138, SIA “Amatnieks“ uzsāka 2020.gada 20.novembrī. *** 16.09.2021. Daudzfunkcionālā pakalpojumu centra Gāliņciemā būvniecība Ventspilnieki un pilsētas viesi būs pamanījuši, ka Kuldīgas ielā 138 topošā jaunceltne- Gāliņciema sabiedriskais centrs, iegūst arvien pilnīgākas aprises. Ēkai ir izbūvētas 2.stāva vertikālās konstrukcijas, darbi turpinās ar jumta daļas izbūvi un teritorijas daļas labiekārtošanas darbiem. Tuvojas brīdis, kad, tiks pabeigta jumta nesošā konstrukcija, uzslietas spāres un jaunā ēka iegūs kopskata veidolu. Būvdarbu gaitai iedzīvotāji var sekot līdzi tiešsaistē: https://vstreams.ventspils.lv:8080/be81a785-4111-4f9e-bce1-49264b4832ec.html Gāliņciema sabiedriskā centra būvniecību SIA “Amatnieks” uzsāka 2020.gada 20.novembrī. Centra jaunbūves un teritorijas labiekārtošanas projekta autori ir SIA „SARMA & NORDE Arhitekti”. Projekta īstenošanai saskaņā ar Ventspils bibliotēkas un Centrālās finanšu un līgumu aģentūras noslēgto vienošanos, ir piesaistīts Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums EUR 2 385 264 jeb 85% apmērā no projekta attiecināmajām izmaksām. Valsts budžeta dotācija projekta realizācijai ir EUR 84 186 jeb 3% no attiecināmajām izmaksām, Ventspils pašvaldības finansējums- EUR 336 743 jeb 12% no attiecināmajām izmaksām. Īstenojot projektu, tiks uzcelta jauna, 620 m² liela ēka, veikta 4885 m² piegulošās teritorijas labiekārtošana un tiks ieviesti seši jauni pakalpojumi, kas saistīti ar ventiņu valodas un vietējo tradīciju apguvi un saglabāšanu, seno arodu- aušana, ādas apstrāde, u.c. apguves prasmēm, literatūru un rakstniecību, lokālā kultūras un dabas mantojuma izpēti un saglabāšanu, dzimtu vēstures pētniecību, digitālo tehnoloģiju apguvi. Fotogrāfijas skatīt ŠEIT! *** 26.11.2021. Turpinās Gāliņciema daudzfunkcionālā pakalpojumu centra būvniecība Pirms gada, 2020.gada 20.novembrī, tika uzsākta daudzfunkcionālā pakalpojumu centra būvniecība Gāliņciemā, Kuldīgas ielā 138. Projekta “Daudzfunkcionālā pakalpojumu centra izveide Gāliņciemā” mērķis ir kultūras mantojuma saglabāšana un attīstība, izveidojot pakalpojumu, kultūras un sabiedrisko centru, sešu jaunu pakalpojumu ieviešana un piegulošās teritorijas – 4858 m² – labiekārtošana. Topošajā ēkā jaunas, 620 m² lielas telpas, iegūs Gāliņciema bibliotēka. Būvniecības gaitā 18,3 metru dziļumā izbūvēti 45 pāļi, veikta apbūves laukuma grunts ūdens nosūknēšana, ģeotekstila ieklāšana. Pabeigti grīdas betonēšanas darbi, izbūvēta kanalizācijas sistēma un ūdensvads, siltumtrase. Vasaras mēnešos turpinājās ēkas kolonnu izbūve, izbūvējot 8 kolonnas un vertikālās monolīta sienas. Visdarbietilpīgākais process būvkonstrukciju formas dēļ bija 1.stāva vertikālo liekto sienu un 2.stāva pārsedzes veidņošana un stiegrošana. Pēc jumta plātnes iebetonēšanas tika ieklāti siltumizolācijas un hidroizolācijas materiāli. Šobrīd turpinās darbs pie fasādes tērauda konstrukcijām un stikla pakešu montāžas, lai varētu uzsākt iekšdarbus. Paralēli būvniecībai norit teritorijas labiekārtošanas darbi- tiek veidota stāvlaukuma pamatkārta, pievilkts apgaismojums laternām, izbūvēts pazemes konteiners. Teritorijā augošie vērtīgie koki tiks saglabāti, nodrošinot publisku pieeju apstādījumiem. Būvprojekta autors ir arhitektu birojs “SARMA&NORDE Arhitekti”, būvdarbus veic SIA “Amatnieks”, būvuzraudzību – SIA “Būves un būvsistēmas”. Vienošanās par finansējuma piesaisti projekta īstenošanai starp Ventspils valstspilsētas pašvaldības iestādi “Ventspils bibliotēka” un Centrālo finanšu un līgumu aģentūru tika noslēgta 2019.gada 19.novembrī. Projekta kopējās plānotās izmaksas ir 2 851 509 EUR, tai skaitā, attiecināmās izmaksas 2 806 193 EUR. Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums 2 385 264 EUR jeb 85% no attiecināmajām izmaksām, valsts budžeta dotācija 84 185,79 EUR jeb 3% no attiecināmajām izmaksām un Ventspils valstspilsētas pašvaldības finansējums 336 743 EUR jeb 12% no attiecināmajām izmaksām. Būvdarbu gaitai iedzīvotāji var sekot līdzi tiešsaistē: https://vstreams.ventspils.lv:8080/be81a785-4111-4f9e-bce1-49264b4832ec.html Plānots, ka Gāliņciema daudzfunkcionālais pakalpojumu centrs apmeklētājiem durvis vērs nākamajā gadā. Skatīt fotogrāfijas no būvniecības procesa 2021. gada oktobrī un novembrī. *** 05.02.2022. Top Gāliņciema sabiedriskais centrs 4.februārī tika svinēti Gāliņciema sabiedriskā centra jaunceļamās ēkas Spāru svētki. Spāru svētki ir viens no skaistākajiem brīžiem ikvienā būvniecības procesā – ēka iegūst kopskata veidolu. Simboliski Spāru svētki iezīmē brīdi, kad apjomīgākie darbi ir paveikti un būvniecība mērķtiecīgi ieiet nākamajā fāzē. *** 06.02.2023. Ekspluatācijā ir nodots Gāliņciema sabiedriskais centrs Būvniecības valsts kontroles birojs 27. janvārī izsniedza aktu par objekta “Daudzfunkcionālā pakalpojumu centra jaunbūve un teritorijas labiekārtošana Gāliņciemā, Ventspilī, Kuldīgas ielā 138” pieņemšanu ekspluatācijai.
|
