Tulkotāja Māra Poļakova: “Ukraiņu literatūras tulkošana ir kā balto plankumu aizpildīšana”
20. augustā Ventspils Galvenajā bibliotēkā ar izdevniecības “Latvijas mediji” atbalstu norisinājās pasākums “Kāpēc jālasa ukraiņu valodā?”, kurā galvenais viesis bija tulkotāja Māra Poļakova. Pasākums, kura mērķis bija sniegt ieskatu, kāpēc nepieciešams lasīt ukraiņu literatūru, deva dalībniekiem daudz vairāk – apņēmības un nepakļāvības sajūtu, kā arī sapratni, ka pat mazākais spertais solis pret nolemtību var mainīt likteņus.
Pasākuma laikā Māra Poļakova pastāstīja, kā nonākusi līdz tulkošanai no ukraiņu uz latviešu valodu un kādus šķēršļus viņai nācās uzvarēt, tulkojot Oksanas Zabužko grāmatu “Pamesto noslēpumu muzejs”. Šķēršļu bija daudz, tai skaitā tas, ka no ukraiņu uz latviešu valodu tulkoto terminu krājums ir mazs un dažreiz pat maldīgs, kas it īpaši radīja grūtības, tulkojot meistarīgās rakstnieces un valodā bagātīgās Oksanas Zabužko darbu. Informācijas caurumi, kas radušies no gadiem ilgās bezrūpības pret Ukrainu, kā arī vientulības sajūta, esot vienai no retajām ukraiņu literatūras tulkotājām, bija kā kalni, ko tulkotājai nācās pārvarēt. Māra Poļakova diskusijā stāstīja: “Ukraiņu literatūras tulkošana ir kā balto plankumu aizpildīšana, jo principā joprojām par ukraiņu literatūru mēs neko nezinām.” Grāmatas “Pamesto noslēpumu muzejs” tulkošanas process Mārai Poļakovai radīja ne tikai šķēršļus, bet arī iespēju uzlabot un papildināt esošos no ukraiņu valodas tulkotos terminus.
Pasākuma noslēdzošajā daļā Māra Poļakova atbildēja uz jautājumu “Kāpēc ir svarīgi lasīt ukraiņu literatūru?” ar četriem galveniem iemesliem. Pirmais – lai saprastu ukraiņus, viņu pašcieņu, spēju redzēt tālāk par sevi pašu. Citējot Māru Poļakovu: “Lai būtu blakus tiem, kurus sit”. Otrais, lai labotu vēsturisko nezināšanu, taisnīguma vārdā – lai aizpildītu balto plankumu, kas palicis, kad neskatās caur Maskavas optiku. Trešais, imunitātei pret Krieviju – ukraiņiem ģenētiskajā atmiņā, kas izpaužas literatūrā, ir tas, ka Krieviju var uzvarēt. Latviešiem šādas ģenētiskās atmiņas nav, bet to varam iegūt, lasot ukraiņu literatūru. Ceturtais – jo ukraiņiem vienkārši ir laba literatūra.
Kā par iespaidiem, ko atstāja diskusija ar Māru Poļakovu, sacīja pasākuma vadītāja, Ventspils Brīvostas pārvaldes mārketinga un attīstības nodaļas vadītāja vietniece Inga Ieviņa: “Es ļoti cienu un apbrīnoju Māru Poļakovu. Pirmkārt, jau, protams, par viņas talantu tulkot izcilus darbus izcilā latviešu valodā, bet īpaši par viņas īstumu un sirdsdegsmi stājā par Ukrainu. Ar Māras acīm un valodu izjūtu caur sirdi – ne velti viņa gribēja vakaru sākt ar izaicinājumu iztulkot ukraiņu darbus – mums ir iespēja stiprināties ar ukraiņu spēka, drosmes un nepadošanās poti.”
Ventspils bibliotēka sirsnīgi pateicas Mārai Poļakovai, izdevniecībai “Latvijas mediji”, pasākuma vadītājai Ingai Ieviņai un visiem klātesošajiem, kuri izaicināja savas prasmes tulkošanā un aktīvi piedalījās diskusijās!
Signe Šķietniece, praktikante, VeA 4.kursa studente
22.08.2025.
