DAIĻLITERATŪRAS JAUNUMI – MARTS II
|
Latviešu literatūra |
|
|
|
Šadre, Daina. Pagātnes atvari Alma ir izklaidīga, bet sirsnīga trīsdesmitgadniece, kurai ir plašs draugu loks, mīļotais puisis un tieksme publicēt pašironiskus stāstus sociālajos tīklos. Kādā augusta dienā, kad viņa kopā ar draugu devusies uz teātri, satraukta piezvana krustmāte Rita – vienīgā dzīvā Almas tuviniece bez māsas ģimenes. Provinces skolotāja satraukta – pēdējās dienās viņa saņem nāves draudus, uz mājas durvīm sazīmēti krusti… Abas vienojas, ka Rita līdz skolas gada sākumam brauks paciemoties pie Almas, taču nākamajā dienā jaunā sieviete saņem ziņu par krustmātes nāvi. Šoku par notikušo pastiprina policijas iesaistīšanās – Rita tiešām noslepkavota. Kas gan noslēgtās sievietes dzīvē varēja novest pie šādas vardarbības? |
|
|
Šulce, Dzintra. Zīmētājs Edgars, jauns puisis, kurš no lauku skolas ģimeniskās atmosfēras nokļuvis Rīgā, bet tehnikuma prakses mēnesi spiests dzīvot mazpilsētā. Sveši cilvēki, sveša vide un apstākļi. Varētu mierīgi pavadīt prakses laiku, ja vien rāmo ikdienu nepārtrauktu skaļš notikums… Ko darīt? Kā darīt? Īsā laikā mainās Edgara priekšstati par norisēm, bet pats galvenais – viņš atklāj daudz jauna pats sevī… |
|
Aizrobežu tautu literatūra |
|
|
|
Krahts, Kristians. Mirušie 20. gadsimta 30. gadi – liesmojošs, drudžains modernitātes laiks, it īpaši kino. Kāds ievērojams japāņu ierēdnis iztēlojas celuloīda asi starp Tokiju un Berlīni. Tāpēc liktenis aizved grūtsirdīgo šveiciešu kinorežisoru Emīlu Nēgeli uz Japānu, kur viņš plāno uzņemt šausmu filmu un satikt savu mīļāko Idu. Bet viss nenotiek tā, kā plānots, patiesību sakot, nekāda plāna nemaz nav… Romāns rakstīts pēc 序破急 džjo-ha-kjū, tradicionālā japāņu Nō teātra shēmas, kur darbība sākas lēni, tad paātrinās un beidzas pavisam ātri. Zīmes atsevišķi nozīmē ‘sākums’, ‘lūzums’, ‘ātrums, steiga’. |
|
|
Londons, Džeks. Mārtins Īdens Džeks Londons (1876–1916) ir bijis un paliek viens no iemīļotākajiem un populārākajiem ārzemju rakstniekiem jau vairākās lasītāju paaudzēs. Viņš bija viens no pirmajiem fantastikas žanra aizsācējiem, arī kaismīgs darbaļaužu tiesību aizstāvis. Par šo tēmu Dž. Londons uzrakstījis vairākus spēcīgus darbus, kas veltīti nevienlīdzības un strādnieku šķiras netaisnīgās ikdienas attēlojumam. Romānā vēstīts par kādu nabadzīgu jaunekli, kurš ar savu gribasspēku spēj apgūt nepieciešamās zināšanas un tiktāl pilnveidoties, ka top līdzvērtīgs augstākās sabiedrības pārstāvjiem. Viņš kļūst par rakstnieku, gūst plašu popularitāti un slavu. “Mārtins Īdens” ir stāsts par mīlestību, sapņiem un vilšanos. |
|
|
Aleksijeviča, Svetlana. Pēdējie liecinieki Nobela prēmijas laureātes, baltkrievu rakstnieces un Baltkrievijas opozīcijas pārstāves Svetlanas Aleksijevičas vēstures grāmatu “Pēdējie liecinieki. Bērni Otrajā pasaules karā”. Savas grāmatas viņa būtībā ir noklausījusies, jo tie ir patiesi cilvēku stāsti. 100 bērnības atmiņas par Otro pasaules karu pierakstītas 20. gadsimta 80. gados, kad rakstniece aptvērusi – kara šausmas tieši un nepastarpināti pārdzīvojusī paaudze pamazām aiziet. 2013. gadā grāmata izdota bez padomju cenzūras “labojumiem”, un papildinātajā izdevumā lasāmie virsraksti runā paši par sevi: “Neatdod svešam tēvocim tēta uzvalku…”, “Kurš raudās, to nošausim…”. Karš bērnus pārsteidza Baltkrievijas pilsētās, laukos. Ir bērni, kuri uzauga partizānu vienībās. Viņu atmiņu zibšņi ir par zaudētajiem tuviniekiem, mājdzīvniekiem un rotaļlietām, par badu, nāvi vai darbu rūpnīcā. Bet kopā – par mīlestību pret dzīvi. |
|
|
Džeferisa, Dina. Pazudusī māsa 1936. gads. Bella Hetona ierodas Rangunā – Birmas skaistākajā pilsētā, kur piepildās visi sapņi, – lai sāktu jaunu dzīvi tālu prom no dzimtās Anglijas un kļūtu par dziedātāju smalkajā viesnīcā Strand. Viņa iegūst draugus un labvēļus, uzrodas arī pielūdzēji. Tomēr Bellai nedod mieru kāds pagātnes noslēpums. Pēc tēva nāves pārskatot viņa lietas, Bella ir uzgājusi vecus avīžrakstus ar ziņām par nesen dzimuša bērna nolaupīšanu no kādas ģimenes piemājas dārza Rangunā. Bērniņš tā arī netiek atrasts, un šajā lietā ir tikusi apsūdzēta Bellas māte. Izrādās, ka nolaupītais bērns ir Bellas māsa Elvīra, par kuru viņai neviens iepriekš nav stāstījis. Bella ir apņēmības pilna uzzināt kaut ko vairāk par senajiem notikumiem, bet, sākot uzdot jautājumus, viņai nākas uzklausīt gan tenkas, gan apmelošanu, gan solījumus palīdzēt. Jaunajai meitenei nav viegli saprast, kuram var uzticēties un cik patiesi ir solījumi un iegūtā informācija. Vai tiešām būs jāsamierinās ar domu, ka māsa ir mirusi, vai arī vēl ir cerība atrast viņu dzīvu? Vai Bellai izdosies noskaidrot patiesību? |
|
|
Svonsons, Pīters. Katrs lauztais zvērests Kad Ebigeila Baskina savā vecmeitu ballītē iedzer mazliet par daudz un ļaujas gadījuma sakaram ar kādu svešinieku, viņa to uzreiz nožēlo. Jo Ebigeila patiešām mīl savu topošo vīru – Brūsu Lembu, miljonāru ar plašu sirdi. Viņa nolemj šo kļūmīgo soli aizmirst un vairs nekad neatkārtot.Tomēr izsapņotais medusmēnesis pārvēršas par murgu, kad Ebigeila saprot, ka svešinieks ir viņai sekojis. Vai izstāstīt Brūsam par vajātāju un sabojāt idillisko medusmēnesi? Varbūt jātiek ar visu galā pašai?Turklāt uz salas sāk notikt kaut kas dīvains – Ebigeila naktī ierauga pārbijušos un ievainotu sievieti, kura ieskrien mežā un pazūd. Neviens no kūrorta darbiniekiem netic Ebigeilas redzētajam. Arī viņas brīnišķīgais vīrs ne. |
|
|
Kvans, Kevins. Bagāto ļaužu problēmas Uzzinot, ka tuvojas vecmāmiņas nāves stunda, Nikolass Jangs, mātes mudināts, steidzas viņu apmeklēt, bet ne jau tikai viņš vien. Pie Ah Ma gultas ir sapulcējies viss Šangu un Jangu klans, kas ieradušies no visām zemeslodes malām, lai pretendētu uz savu daļu no viņas neiedomājamās bagātības. Tā kā ikviens ģimenes loceklis alkst mantot Taiersolparku – pasakaini ekskluzīvo īpašumu pašā Singapūras sirdī – Nikolasa bērnības māja pamazām pārvēršas par apmelošanas un savstarpēju intrigu perēkli. Kamēr pārējie radinieki cīkstas par mantojumu, Astrīdai Liongai ir jātiek galā arī ar pašas problēmām. Viņa ir iemīlējusies seno dienu draugā Čārlijā Ū, bet bijušais vīrs ir apņēmības pilns iznīcināt gan Astrīdas jaunās attiecības, gan reputāciju. Pa to laiku Kitija Ponga, kas ir precējusies ar Ķīnas otro bagātāko cilvēku miljardieri Džeku Bingu, jūtas savas jaunās pameitas slavenas modes blogeres Koletes Bingas aizēnota… |
|
|
Gēte, Johans Volfgangs fon. Pasaka par zaļo čūsku un skaisto liliju “Pasaka par zaļo čūsku un skaisto liliju”, ko 18. gadsimtā radījis ģeniālais dzejnieks, rakstnieks, dabas zinātnieks un filozofs, kritiķis, žurnālists, gleznotājs, teātra režisors un pedagogs Johans Volfgangs fon Gēte un kas pirmo reizi tika publicēta vācu žurnālā “Die Horen” (“Stundas”) kara laika bēgļu stāstu virknes noslēgumā kā mākslinieciska atbilde uz Gētes līdzgaitnieka un drauga Frīdriha Šillera filozofisko apcerējumu “Par cilvēka estētisko audzināšanu”, joprojām ir saglabājusi savu aktualitāti. Sastapšanās ar pasakas daudzajiem tēliem savulaik rosinājusi izcilā gara zinātnieka, filozofa, arhitekta, literatūrkritiķa, mākslinieka un sociālā reformatora Rūdolfa Šteinera (1861-1925) dvēseliski radošos spēkus, un pasakas iesētā sēkla izaugusi par antroposofisko kustību ar tās centru Šveicē, Dornahā Gēteānumu, kas nosaukts J. V. Gētes vārdā. Pasaka, līdzīgi kā cilvēka dvēsele, ir vidutāja, tilta veidotāja starp garīgo un maņu pasauli un kā tilts pāri laikam. Pasakas daudzveidīgie tēli pārstāv arhetipiskus un pārlaicīgus cilvēka dvēseles spēkus, līdzīgi kā to dara visu tautu pasakas. Tie ir garīgās pasaules likumos un spēkos balstīti tēli, kas savienoti ar pārlaicīgām cilvēka dvēseles kvalitātēm. |
|
|
Konno, Mari. Sniegs Mari Konno krājums “Sniegs”lasītāju ieved japāņu tradicionālā žanra – tankas – pasaulē. Grāmata izdota četrās valodās – japāņu, angļu, latviešu un krievu. Tulkojumus veikuši literatūrā sevi pierādījuši dzejnieki un atdzejotāji: Amelia Fielden, Edvīns Raups, Sergejs Timofejevs un Aleksandrs Zapoļs. Grāmatas sastādītājs un redaktors – dzejnieks un atdzejotājs Ivars Šteinbergs. Tanka ir japāņu klasiskās dzejas forma un viens no visplašāk pārstāvētajiem japāņu literatūras žanriem. 20. gadsimta otrajā pusē, kad japāņu izcelsmes amerikāņu dzejnieki sāka publicēt tankas angļu valodā, pasaules popularitāti iemantoja starptautiskā tanka, kas kļuva par kultūru mijiedarbības tiltu. Mari Konno par krājumu “Sniegs” teic: “Tas sākās 2008. gadā, kad iemīlējos kādā burvīgā Latvijas gobelēnā ar ziemas ainavu. Šis sniegs mani aizveda pie Latvijas cilvēkiem un Latvijas kultūras. Esmu ļoti gandarīta par to, ka “Orbīta” manas tankas izdevusi Latvijā.” |
