Daiļliteratūras jaunumi. Marts III
|
Latviešu literatūra |
|
|
|
Poikāne, Sarmīte. Mīlestība pumpurā un ķiršu krāsas krekls Ak, saldie pusaudžu gadi, kad visa pasaule šķiet brīnumaina un pārsteigumu pilna! Jo īpaši tad, kad sāk mosties pirmās mīlestības jūtas. Kā nosargāt šo trauslumu pasaulē, kas reizēm ir tik neizprotama? Malvīne redz ne vien pārus, kurus vieno laulības saites, rūpes vienam par otru un nobriedusi mīlestība, bet arī attiecības, kas ir ceļš uz izlaidīgu laika pavadīšanu, partneru biežu mainīšanu. Meitene ievēro nupat uzplaukušu mīlestību citu jauniešu starpā. Mīlestības tēma ir atrodama arī grāmatās, kuras viņa lasa. Malvīnei ir, ko salīdzināt un par ko domāt. |
|
|
Pavlovska, Valentīna. Tēva meita Valentīnas Pavlovskas grāmata ”Tēva meita” ir aizraujošs stāstījums par 20. gadsimta 60. un 70. gadiem Latgalē, pašā Latvijas austrumu pierobežā, Ludzas rajonā. Latvijā tas ir pretrunīgs pārmiju laiks, kad sabiedrībā arvien vēl dzīvas pirmskara brīvvalsts tradīcijas un vērtības, taču arvien vairāk ielaužas padomju iekārtas priekšskati un reālijas – kolhozi, piespiedu iziešana no viensētām uz ciematiem, komunistiskā audzināšana skolās, ateisma propoganda. Pamatvērtības ”Dievs, daba, darbs” ļaužu apziņā pakāpeniski tiek nomainītas ar ”veikals, pasts un autobusa pietura…”. Tas viss tiek izdzīvots caur bērna vecāku, kaimiņu, radu stāstiem par Otro pasaules karu un pēckara laiku, traģiskais tiek izstāstīts bez sentimenta un jūtināšanās. Interesanta nianse ir stāsts par autores senčiem – Ludzas igauņiem jeb lutciem,kas līdz šim latviešu daiļliteratūrā ir minēti ļoti reti. Grāmata būs interesanta arī tiem, kuriem ir jāskaidro, kas ir kolhozs un biešu ravēšanas normas, kaprona lakatiņš, tintes pildspalvas un bītlenes… |
|
|
Lerhis-Puškaitis, Ansis. Pasakas par putniem Izdevums Ansa Lerha-Puškaiša Pasakas par putniem. Kopā lasāmas bērniem un pieaugušajiem ir oriģināls, izzinošs un skaists izdevums. Te ir gan gaviles par putnu atgriešanos, gan nopietna izziņa. |
|
|
Kurzemnieks, Kārlis. Alkatības grēks Kārlis Kurzemnieks jaunā grāmata “Alkatības grēks” – dīvaini noslēpumi, mirusi sieviete, izmeklētāju izdoma un jauni noziegumi. |
|
|
Repše, Gundega. Substances Romānu trio: Bāreņu nams, Jauki ļaudis un Retināts gaiss Bāreņu nams ir 21. gadsimta pulsācija. Skarbi un untumaini cilvēku likteņi, kad aiz redzamā mutuļo slēptais un noklusētais. Asi iecērtas vēstures atmiņu nepielūdzamība, ņirdz karnevāliska paštīksme un narcisms, smagi elpo vientulība un atsvešinātība. Repše šo laiku tēlo gan kā grotesku, gan kā grēksūdzes un piedošanas cauraustu. Tieši, nesaudzīgi, taču sirdsgudri. Bez mierinājuma un tāpēc — patiesi. / Viesturs Vecgrāvis |
|
|
Trumpe, Ilze. Tev viņa patiks Ilzes Trumpes grāmata “Tev viņa patiks” ir neparasta un personiska atzīšanās jūtās. Tie paši trīs vārdi, tikai ar uzzīmētām robežām. Zīmējumu stāsts ir melnbalts kā mēmais kino, paveicot kinematogrāfa uzdevumu – aizkustināt ar mīmiku, žestiem, vīziju. Taču līdzās zīmējumiem stāsts arī uzrakstīts – melns uz balta, rokrakstā. Grāmata – apsolījums, mierinājums, ļoti jūtīgs darbs, rakstīts kādam personiski un tajā pašā laikā – jebkuram. Varbūt tāpēc, ka mums katram ir kāds atzīšanās stāsts. |
|
|
Skrīna, Tamāra. Mini “Mini apjoms ir mānīgs. Ap strupiem, aprautiem dzejas vārdiem plešas blīvi pieelpota, plaša, gudra un noslēpumaina laiktelpa, kur smalki niansēti sadzīvo spridzīga dabas lirika,sociāla groteska, mūžības zibšņi un dzīves smagums ar māla mēteli mugurā. Šai grāmatā uzzināsim, kāpēc vēsture klibo uz vienas kājas, kāpēc pie mums atcelta ticības mācība, kur paliek pēdējie rēķini krogā, par ko cīnās ledus gabali jūrā un kur mitinās baltais zalktis. Dzejnieci Tamāru Skrīnu ik dienas varam sastapt viņas savrupajā ceļā Valmieras ielās, Gaujmalas mežos vai bibliotēkā, buroties no dzejoļa dzejolī. Bez ikdienības sānceļiem. Lepnā vientulībā.” Daina Sirmā |
|
Aizrobežu tautu literatūra |
|
|
|
Hilderbrenda, Elīna. Divdesmit astoņas vasaras Kad Melorijas Blesingas dēls Links no mirstošās mātes saņem norādījumu piezvanīt uz konkrētu telefona numuru, viņš nezina, ko sagaidīt. Apmulsums kļūst vēl lielāks, kad klausuli paceļ Džeiks Maklauds, ietekmīgas politiķes un valsts prezidenta kandidātes vīrs. |
|
|
Onodibio, Kristofs. Birmiete “Birmiete” ir stāsts par jauna, naiva topošā žurnālista neprātīgo mīlestību pret franču humānās misijas mediķi un abu apmātību ar valdzinoši skaisto zemi – Birmu. Kristofa Onodibio darbu varonis Cēzars (pirms romāniem “Ienirt” un “Ticēt brīnumainajam”) uzdrīkstas atteikties no ērtās un apnikušās rietumnieka dzīves un ļauties galvu reibinošam, izzinošam piedzīvojumam Džordža Orvela romānu gaisotnē. Krāšņā daba, mīti un realitāte, mīlestība, jutekliskums, Zelta Trīsstūra pulsējošās kaislības, dārgakmeņi un narkotikas, etnisko cilšu brīvības alkas un huntas nežēlība – ik lappuse atklāj kaut ko jaunu par šo brīnišķīgo, skaudrām cīņām plosīto zemi. Kā autors uzsver, viņš rakstījis romānu, lai pasaule neaizmirstu Mjanmas politisko līderi Aunu Sanu Su Či. Pagājuši gadi, mainījušies režīmi, taču cīņa par brīvību un demokrātiju arvien uzbango no jauna. “Dzīve ir vēl skandalozāka par romāniem,” raksta Kristofs Onodibio. “Tā ir viens brīnišķīgs skandāls!” |
|
|
Rasela, Keita Elizabete. Mana tumšā Vanesa 2000. Ilgojoties būt pieaugusi, apdāvināta un ambicioza Vanesa, kurai ir piecpadsmit gadu, attopas attiecībās ar harizmātisko un neuzticamo Džeikobu Streinu- četrdesmit divus gadus veco angļu valodas pasniedzēju. 2017. Apsūdzību vilnis pret ietekmīgiem vīriešiem pieaug. Pienācis laiks uzņemties atbildību! Streinu seksuālā vardarbībā atmasko viņa bijusī skolniece. Šī sieviete uzrunā Vanesu, nostādot viņu neapskaužamā situācijā – turpinot klusēt stingrā pārliecībā, ka pusaugu vecumā pati labprātīgi iesaistījusies šajās attiecībās, vai pārradīt sevi un savus pagātnes notikumus. Bet kā gan Vanesa varētu atraidīt savu pirmo mīlestību – vīrieti, kurš viņu pilnībā pārveidoja un allaž ir bijis klātesošs viņas dzīvē? Vai iespējams, ka cilvēks, kuru pusaudze mīleja un kurš solijās viņu dievināt, patiesībā nav tas pats, par ko uzdodas? |
|
|
Unamuno, Migels de. Ābels Sančess Kā zināms, Unamuno bija agrīnais eksistenciālists un lielākoties apsvēra spriedzi starp intelektu un emocijām, ticību un saprātu. Viņa dzīves uzskatu centrā bija personīgā, kaismīgā ilgošanās pēc nemirstības. Pēc Unamuno, cilvēka izsalkumu dzīvot pēc nāves pastāvīgi noliedz viņa prāts un to var apmierināt tikai ticība. Savukārt spriedze tā rezultātā izvēršas nepārejošā agonijā, bet šī spriedze liek cilvēkam pastāvīgi izdzīvot labāko no dzīvēm. |
