DAIĻLITERATŪRAS JAUNUMI – APRĪLIS
Iepazīstinām ar daiļliteratūras jaunumiem
|
Mīlu tevi. Gleznotāja Jāņa Pauļuka vēstules māksliniecei Felicitai Pauļukai
Grāmatā apkopots unikāls materiāls – gleznotāja Jāņa Pauļuka vēstules savai sievai māksliniecei Felicitai Pauļukai, kuras viņa ir saglabājusi un hronoloģiski kārtojusi atsevišķā mapē. Izdevums līdz šim nezināmā gaismā atklāj Jāņa Pauļuka attieksmi pret nākamo dzīvesbiedri, sievu un attiecībām pēc šķiršanās: no pirmās vēstules 1941. gada 4. novembrī līdz pēdējai zīmītei 1956. gadā. Tās ir mīlestības vēstules, kuras tēlaini un skaudri atklāj laikmetu, divu radošu personību domāšanas veidu, ieskatu par mākslinieka radošā procesa daudzveidību, vīrieša un sievietes attiecībām. Latvijas literatūra nav sevišķi bagāta ar epistolārām drāmām. Šādā nozīmē Jāņa Pauļuka rakstītās vēstules dod līdz šim neapzinātas iespējas ne tikai laikmeta izpētē, bet arī valodniecības un literārās izteiksmes, žanra studijām, jaunām atziņām. Tās atklāj arī sava laika mākslas dzīves notikumus, Latvijas Mākslas akadēmijas mācību procesa detaļas un citus Latvijas mākslas vēsturei nozīmīgus faktus. |
|
Ķestere, Inese. Liepājas spoku stāsti Vairākas Baltās dāmas, caurspīdīgs puika, draudīga izskata miesnieks, tvana gāzē smakusi kalpone – viņi visi dzīvo Liepājā. Mīt savā rēgu pasaulē, kas laikam gan reizēm saskaras ar mūsējo, ļaujot viņiem pārbiedēt nevienu vien liepājnieku un pilsētas viesi. |
|
Mārai, Šāndors. Īstā Judīte un izskaņa Cieši saistītajos romānos autors pauž savas domas par mīlestību, kaisli un dzīves galējo jēgu. Rakstnieks no parasta laulības “trijstūra” izveidojis satraucošu psiholoģisku drāmu. “Īstā” atspoguļo sievas un vīra pārdomas par kopdzīvi, attiecībām. “Judīte …un izskaņa” ir stāsts par mīlētāju, par sievieti, kura no bijušās kalpones pārvērtusies pasaulīgā dāmā, iznīcinot citu laulību. Tā visa fonā Budapešta, kas pamazām atžirgst pēc Otrā pasaules kara. |
|
Korija, Džeina. Kļūdu labirints
Popija Peidža uzskata, ka šajā pasaulē ir divu tipu sievietes: tās, kuras ir uzticīgas savam vīram, un tās, kuras nav. Līdz šim Popija nebija ne reizi nav šaubījusies par to, pie kura tipa pieder pati. Bet viss mainās, kad viņa pēc gandrīz divdesmit gadiem atkal satiek valdzinošo Metjū Gordonu. Popija pieļauj vienu vienīgu kļūdu– un šī kļūda ir daudz liktenīgāka, nekā viņa spēj iztēloties. Kāds par to samaksās ar savu dzīvību… |
|
Kovaļova, Lelde. Šoseja
Laura kopā ar vīru Agri dzīvo privātmājā nomaļā lauku apvidū. Laurai ir mīlošs vīrs, gādīgi vecāki un veiksmīga māsa, draudzīgs suns un sapnis par pirmdzimto, taču kādu vakaru viņas dzīve pārvēršas. Agris dodas pastaigā ar suni, bet mājās neatgriežas. Kad sieviete sāk pazudušā vīra meklējumus, viņai nākas saskarties ar apkārtējo nesapratni, vēl vairāk – apgalvojumu, ka nekāda Agra nav, viņa dzīvo viena. Laurai izdodas atrast pierādījumus Agra eksistencei, bet vēl jāsaprot, kas īsti noticis…Kur beidzas mūsu iztēle un sākas realitāte? Varbūt reizēm esam tik ļoti pārliecināti par savu taisnību, ka esam gatavi uz visu, lai to pierādītu? |
|
Kastena, Mona. Glābiet mūs
Vai viņi spēs viens otru izglābt? Rūbija ir šokā – viņa izslēgta no Mekstonholas koledžas! Un pats ļaunākais – pierādījumi liecina, ka par to ir atbildīgs neviens cits kā Džeimss. Tam nav iespējams noticēt! Ne jau pēc visa, ko abi kopā izcietuši! Ne jau tagad, kad Rūbija beidzot ir iepazinusi patieso Džeimsu, – to, kuram ir savi sapņi, kurš prot viņu sasmīdināt un ar vienu vienīgu skatienu liek viņas sirdij pukstēt straujāk…Kamēr Rūbija cīnās, lai par spīti visam varētu pabeigt skolu, Džeimss kārtējo reizi salūst ģimenes pienākumu priekšā. Un nu abiem jātiek skaidrībā: vai pasaules, kurās viņi dzīvo, tomēr nav pārlieku atšķirīgas?
|
|
Knaidla, Laura. NePazaudē mani. “Ne pazaudē man”. Lauras Knaidlas diloģijas otrā, noslēdzošā daļa. Romāna darbība notiek mūsdienās, ASV. Uzzinām, ka Seidža ir pametusi Luku un ļoti sāpīgi pārdzīvo notikušo. Viņai jāatrod jauna dzīves vieta, lai būtu tālāk no puiša, taču tas ir gluži pretēji tam, ko Seidža vēlas: viņa domā tikai par Luku, tāpēc jūtas satriekta, kad uzzina – viņas mīļotajam jau ir jauna aizraušanās. Tā ir perfektā Greisa, kura ir ne vien skaista, bet kuru ar Luku vieno arī kopīga aizraušanās ar literatūru. Luka Seidžas acu priekšā mīlinās ar Greisu, taču viņa skatiens visu laiku seko Seidžai… Puisis nebūt nav aizmirsis meiteni, tieši otrādi – viņš tiecas atkal būt kopā ar viņu un izmanto katru iespēju, lai viņai palīdzētu, lai viņu atbalstītu. Taču arī viņas patēvs joprojām cenšas atgūt varu pār meiteni. Kas uzvarēs – Seidžas bailes vai abu jauniešu mīlestība?
|
|
Matvejeva, Anna. Djatlova pāreja 1959. gada februārī studentu grupa devās pāri skarbajām Ziemeļurālu kalnu pārejām. Viņus vadīja Igors Djatlovs. Pārgājiens norisinājās bez starpgadījumiem, jaunieši bija profesionāli tūristi. Un pēkšņi- katastrofa. |
|
Janagihara, Hanja. Mazliet dzīvības Kad četri jaunieši no Masačūsetsas koledžas dodas iekarot Ņujorku, viņiem nav nekā vairāk par draudzību un ambīcijām. Jaukais, izskatīgais Vilems, kurš grib kļūt par aktieri; Džeibijs – asprātīgs un līdz nežēlībai tiešs gleznotājs, kurš laužas iekšā mākslas pasaulē; Malkolms – jauns, apdāvināts arhitekts; un izcili gudrais, bet neizprotamais savpatis Džūds – četrotnes viduspunkts. Gadu gaitā draugu attiecības kļūst gan dziļākas, gan arvien lielāka, tumša sasprindzinājuma māktas – pār viņu dzīvi krīt atkarību, panākumu un lepnības ēna. Vilems, Džeibijs un Malkolms pamazām apjauš, ka vislielākais izaicinājums viņiem visiem ir Džūds – savā pilnbriedā biedējoši talantīgs jurists un vienlaikus salauzts cilvēks, kura ķermeni un prātu izvago drausmas rētas un brūces, kurš nespēj bilst nevienu patiesu vārdu par savu bērnību un agras jaunības gadiem, kurš nepārprotami ir pieredzējis traumu – tik smagu traumu, kādai varbūt nav iespējams tikt pāri…Bagātā, krāšņā prozas valodā Hanja Janagihara ir radījusi traģisma un pārlaicīgas gaismas caurstrāvotu himnu mīlestībai, kā arī izcili atveidojusi atmiņu tirānijas un cilvēka izturības spēju pārbaudi. |
|
Vaita, Kārena. Savrupnams TredstrītāNekustamā īpašuma māklere Melānija Midltone ir ārkārtīgi pārsteigta, kad uzzina, ka mantojusi savrupnamu no kāda veca kunga, ar kuru tikusies vienu vienīgu reizi.Testamentā norādīts, ka viņai šajā mājā jānodzīvo gads un tā jārestaurē. Bet Melānijai nepavisam nepatīk vecas mājas. Viņai jau no bērnības piemīt neparastas spējas – viņa redz spokus. Un Tredstrītas namā to ir papilnam. Melānijai vēlas palīdzēt valdzinošais rakstnieks Džeks Trenholms, kurš meklē sižetu savai nākamajai grāmatai. Abi kopā mēģina noskaidrot, kādēļ pirms daudziem gadiem mīklaini pazudusi nama saimniece. Izrādās, tas nebūt nav vienīgais noslēpums, kas jāatklāj.
|
|
Edvardsons, Matiass. Labie kaimiņi Mīkaels un Bjanka kopā ar bērniem pārceļas no Stokholmas uz nelielo Čēpingu, jo šķiet – tur viņu ģimenei būs mierīgāka un draudzīgāka vide. Kaimiņi ir laipni un izpalīdzīgi, Mīkaelam atrodas darbs vietējā skolā, bet Bjanka mājās rūpējas par abām atvasēm. Idilli pārtrauc negadījums – kaimiņienes Žaklīnas auto notriec uz velosipēda braucošo Bjanku. Kamēr sieva slimnīcā balansē uz robežas starp dzīvību un nāvi, Mīkaels cenšas saprast, vai tas bija negadījums vai tīša rīcība: viņa dēļ glītā kaimiņiene un Bjanka itin nemaz nebija sirdsdraudzenes… ¬ Romānā prasmīgi savērpti dažādi interesanti un aktuāli temati: attiecības, neuzticība, greizsirdība, arī vecāku un skolotāju izdegšana, “īpašo bērnu” audzināšanas grūtības, nepilno ģimeņu problēmas.
|
|
Baha, Tabea. Atgriešanās Kamēliju salā
Maels un Silvija ir tik ļoti ilgotā bērniņa gaidībās, kad pavisam negaidīti piesakās pagātne. Maela māte, ar kuru viņš nav ticies gandrīz trīsdesmit gadus, ir saslimusi, un viņai nepieciešams atbalsts. Kaut gan Silviju māc sliktas priekšnojautas, Maels dodas prom no salas. Neilgi pēc tam Bretaņas krastiem nākas pārciest spēcīgu vētru. Liktenis sūta jaunus pārbaudījumus. Kamēliju sala tiek pamatīgi izpostīta, un Silvija cieš nopietnā nelaimes gadījumā.
|
|
Nuts, Zane. Kaut kāds FINGLIERIS Vairums romānu beidzas brīdī, kad liktenīgais pāris atzīstas mīlestībā un mums visiem top skaidrs – viņi būs kopā mūžīgi mūžos. Taču kāda ir dvēseles radinieku ikdiena, kāda varētu būt viņu dzīve? Šis ir patiess stāsts, kas ļauj ielūkoties, kas notiek tālāk. Vai ar iemīlēšanos pietiek, lai visa atlikusī dzīve būtu viens vienīgs rožu dārzs?Šis ir autores personisks stāsts par satikšanos ar vīru, viņas dzīves ceļu, augšanu un mācīšanos klausīties savā sirds balsī. Stāsts ir pilns atmiņu par uzaugšanu deviņdesmito gadu Latvijā, kas daudziem liks pasmaidīt, atceroties šos laikus, un, iespējams, atpazīt arī sevi. Tajā ir atklājas pusaudžu vecuma prāta apjukums, jaunības entuziasms un aklas pārliecības. Taču pats galvenais – tajā ir atklāts kā, pateicoties vīra neizsīkstošajai mīlestībai, autore ir atradusi ceļu pie savas sirds. |
|
Hārpere, Džeina. Dabas spēki Ceļā devās piecas, bet atgriezās vien četras…“Vai Alise ir šeit? Vai viņai izdevās? Vai viņa ir drošībā?”Nakts tumsā valdošajā haosā nebija iespējams noteikt, kura no četrotnes bija apjautājusies par Alisi.Vēlāk, kad sāksies sarežģījumi, ikviena apgalvos, ka tā bijusi viņa.Pārgājiens pa kalnaino ainavu iecerēts kā kolēģu saliedēšanas pasākums. Vismaz tā tas reklamēts organizatoru mājaslapā. |
|
Ikstena, Nora. Ūdens mirdzēšana Ar Aivara Vilipsōna grafiku motīviem Marija ir Marija, viņai nekad nav ienācis prātā, ka viņas bezjēdzīgo dzīvi izglābs vīrietis, kurš viņu mīlēs līdz nāvei. Ir tikai pašas ceļš, pašas maldi un sīkie saprāta uzplaiksnījumi. Pašas elles un pašas paradīzes, kas visas norisinās tepat uz zemes, tepat šajā dzīvē, kurā tepat vien būs jāatbild un jāsaņem par visu…
“Ūdens mirdzēšana” ir romāns vīzija par jauna eksistences lauka meklējumiem — pusmūžā viss ir šķietami jau izdzīvots, tomēr piepildījuma apvāršņi joprojām atrodas aiz biedējoši nesasniedzamā horizonta. Romāna varone — jeb, precīzāk, varones, jo galvenais tēls veidots metaforiskā pavairojumā kā nebeidzamā spoguļattēlu virknē, katram apzināti rādot citus vaibstus, — soli pa solim pārstaigā bijušo un, ikreiz no jauna līdz sāpēm sasprindzinot redzi, lūkojas pēc tālākceļa.” |
|
Ines. Janovskis, Gunars Gunars Janovskis kādu laiku ir dzīvojis un audzis Pārdaugavas pusē, tādēļ šī apkārtne rakstniekam uz visiem laikiem iespiedusies atmiņā. Grāmatā pieminētās Pārdaugavas vietas ir aprakstītas tik precīzi un īsti, ka lasītājs burtiski aizceļo uz Ojāra Ziemeļa bērnības takām. No Kalnciema ielas līdz mazajai, smilšu klātajai un nezālēm pāraugušajai Alises ielai. No Mārtiņa baznīcas līdz Māras dīķim. Romāna titulvarone Ines ir Ojāra liktenis un galvenais romāna dzinējspēks. Ko lasītāji ir nodēvējuši par Pārdaugavas Lolitu, jo Ines, vēl mazs bērns būdama, instinktīvi nojauš savu sievišķīgo varu. Romāna darbība galvenokārt norisinās divdesmitajos un agrajos trīsdesmitajos gados, kuros aizrit galveno tēlu bērnība, bet grāmatas turpinājumā, kaut arī brīžiem tikai fragmentāri, lasītāji tiek aicināti ielūkoties varoņu likteņu līkločos no pirmā krievu okupācijas gada līdz kara beigām |