Daiļliteratūras jaunumi. Augusts
Jaunākā latviešu un ārzemju daiļliteratūra latviešu valodā
|
Latviešu literatūra |
|
|
|
Freimane, Gunita. Tur, niedrēs, čukst rīts Ir beidzies Pirmais pasaules karš, aiz sevis atstādams savas postošās pēdas daudzu cilvēku likteņos. Uzaugusi pilnīgā nabadzībā, jau kopš bērnības iepazinusi smagos kalpu dzīves apstākļus un darbus, romāna varone Šarlote nezina, kas ir īsta ģimene, viņa nav sajutusi nedz mātes, nedz tēva mīlestību. Šķiet, meitenes tālākais liktenis jau ir izlemts. Pārmaiņas Šarlotes pelēkajā ikdienā ienes muižas īpašnieces Klaudijas noslēpumaini dīvainais piedāvājums. Kas Klaudijai padomā? Kādi būs Šarlotes jaunie pienākumi? Ko meitenes dzīvē un jūtu pasaulē izmainīs velnišķīgā skaistuļa Mariusa Haldera ierašanās? Cik viegli vai grūti būs Šarlotei pildīt Klaudijas kundzei doto solījumu? Uz šiem un vēl daudziem citiem jautājumiem atbildes sniegs G. Freimanes romāns “Tur, niedrēs, čukst rīts” |
|
|
Grīnbergs, Uldis. Trešais tēva dēls Kā skaidro pats autors U. Grīnbergs, tā ir kāda cilvēka “vaļīga” autobiogrāfija ar laikmeta iezīmēm. Šāds skaidrojums minēts arī grāmatas vāku iekšpusē. Grāmatā Grīnbergs stāsta par senajiem skolas laikiem, par lauku cilvēkiem, kuri savus bērnus pārvadāja koka gultiņās, par cilvēkiem, kuri dzīvoja trūcībā un staigāja ar uz kakla uzsietām kulēm, kurās ievietota pārtika, kas paredzēta veselai nedēļai. |
|
|
Kāds. Dievu nīdēts Tas ir stāsts par lauku puisi, kas iecerējis sasniegt teātra mākslas virsotnes. Tajās uzkāpt jāpārvar grūtības, vajadzīga neatlaidība. Cīnās, zaudē, atkal pieceļas. Nonāk līdz Pētera Pētersona darbības teātrim. Pētersons strīdā ar Imantu Ziedoni aizstāv poziciju, ka drāma, traģēdija ir augstākās pakāpes mākslu māksla. Ziedonis tikmēr gana kluso gaismu, necieš asinis. Vērtē arī citu personību atklāsmes. Televīzijas Lielajā pusdievu sapulcē analizē iepriekšējās nedēļas raidījumus. |
|
|
Sakalaurs, Pēteris. Humora ugunskurā Pandēmijas laika bailēs sarakstītais. Grāmatas ievadā P. Sakalaurs raksta: “Tāpat kā iepriekš esmu centies vērot apkārt notiekošo, pievēršot uzmanību neatbilstībām sarunbiedru domu ritējumos, esmu ieklausījies kaimiņu un citu apkārtējo stāstos, jo no tiem var gan mācīties, gan vienkārši uzlabot omu un – galvenais – tos var izvērtēt un smieklīgākos padot arī tālāk citu priekam.” |
|
|
Briedis, Dainis. Piezīmes uz kuģa žurnāla malām Grāmatā ierakstītās piezīmes nav atspoguļotas nevienā oficiālajā kuģa žurnālā, bet tie bijuši mirkļi kapteiņa dzīves kaut kur pasaules okeānos. Šīs piezīmes tapušas garo nakts sardžu laikā, dzenājot un tverot domas pa kuģa komandtiltiņu. Tajā nav nekā izdomāta, vien piefiksētas kapteiņa sarunas ar sevi pašu par un ap kādiem notikumiem. |
|
Latviešu autoru dzeja |
|
|
|
Dievietei Dzejas izlase, kurā apvienojušies autori Rihards Kalnmals, Ērika Strole, Uldis Josts, Aiva Bergsone, Guntis Laimiņš, Vēsma Mateviča, Česlavs Noviks, Gunta Grietēna, Ints Kalns, Biruta Kāpostiņa, Romāns Valters, Laila Mūrniece, Madara Zvaigznīte, Jānis Smans, Ligita Zvirbule, Liliāna Kalve, Modris Mūris, Ina Anševica, Elvijs Kalniņš. |
|
|
Rakstnieka ID Kopkrājuma ideja ir apkopot autorus vienā grāmatā. Grāmata iepazīstina ar autoriem – viņi ir tik dažādi! Grāmatā ir autora foto, dzīves moto un radošais literārais darbs (dzeja vai īsproza). Tas arī ir rakstnieka ID! Ir izdota arī grāmata “Dzejnieka ID” (2021). |
|
|
Bergsone, Aiva. Domas uz ceļa Aivas Bergsones pirmā dzejoļu grāmatu “Domas uz ceļa”. |
|
Aizrobežu literatūra |
|
|
|
Bernāra, Karolīne. Frīda Kālo. Dzīves krāsas Fascinējošs romāns par vienu no leģendārākajām sievietēm mūsdienu vēsturē. Lai gan sākotnēji Frīda vēlas kļūt par ārsti, taču pēc piedzīvotā traģiskā negadījuma skaidrs, ka liktenis viņai paredzējis ko citu. Frīda iemīlas māksliniekā Djego Riverā, kas viņu pārliecina kļūt par gleznotāju un ieved plašajā mākslas pasaulē. Viņa seko savai intuīcijai un īsteno vēl neredzētas idejas. Tomēr Frīda ātri vien saprot – laimi var tikai aizņemties. Viņa nolemj doties savu ceļu un ir spiesta pieņemt lēmumus, kas liek apšaubīt visu, kam viņa līdz šim ir ticējusi. |
|
|
Dikērs, Žoels. 622. istabas noslēpums Kādā decembra naktī Šveices Alpos luksusa viesnīcas Verbjē pils 622. istabā tiek atrasts līķis. Notiek spraiga izmeklēšana, tomēr nekādus pārliecinošus pierādījumus neizdodas atklāt. Laiks iet, un sabiedrības interese pamazām noplok. Pēc daudziem gadiem šajā viesnīcā apmetas Žoels Dikērs – nedaudz ekscentrisks šveiciešu rakstnieks -, lai atgūtos no nejaukas šķiršanās, sērotu par sava ilggadējā izdevēja nāvi un, vēlams, pirms jauna darba cēliena arī nedaudz atpūstos. Tomēr liktenis lēmis citādi! Žoels iepazīstas ar Skārletu – jaunu, enerģisku dāmu no blakus numuriņa – un tiek ierauts reiz pilī notikušās slepkavības izmeklēšanā. Žoels iejūtas vietējā Šerloka Holmsa tēlā, bet par viņa Vatsonu kļūst centīgā Skārleta. |
|
|
Bakena, Elizabte. Šķirti kopā Enijas un Toma dzīvē, šķiet, netrūkst nekā. Ir omulīga māja, ir darbs, kas sniedz gandarījumu un materiālu stabilitāti, un trīs pieauguši bērni. Taču ne viss ir tā, kā izskatās. Gruzd sens aizvainojums un nomoka skaļi neatzīta vainas apziņa. Viņi dzīvo zem viena jumta, tomēr gulta katram ir sava. Ir arī kāds noslēpums, par kuru Toms vilcinās runāt, un, kad tas notiek, atklāsme līdzinās zemestrīcei. Šis satricinājums draud izpostīt visu, kas viņiem vēl palicis. |
