Daiļliteratūras jaunumi – augusts II

                               Daiļliteratūras jaunumi latviešu valodā.

 

                                                   ROMĀNI

 

 

 

 

Sagāna, Fransuāza. Manas labākās atmiņas.

Fransuāza Sagāna ir vēlējusies atcerēties tikai dzīves laimīgos brīžus un cilvēkus, kurus viņa mīlēja. 
Varbūt tāpēc šī grāmata guva tik lielus panākumus gan Francijas lasītāju, gan kritiķu vidū. 
Billija Holideja, Orsons Velss, Žans Pols Sartrs, Rūdolfs Nurejevs, Tenesijs Viljamss… 
Daudz portretu un neaizmirstamu stāstu.
No franču valodas tulkojusi Inta Geila-Sīpolniece.

KATALOGĀ

 

Košeļeva, Sabīne. Vientulības ministrija.

 Krājumā “Vientulības ministrija” apkopoti griezīgi stāsti par to, kas jau no laika gala gan vieno, gan šķir visus cilvēkus, proti, vientulību. Tie esam mēs – stereotipu un baiļu valgos mītošas jaunas sievietes, nerealizējušies vīrieši, (bez)cerīgi mīlnieki, veci cilvēki un mazi bērni. Arvien atsvešināti no dzīves, apkārtējiem un sevis. Darām pāri cits citam un sev, pieprasām uzmanību un klīstam neceļos. Neliekamies mierā, iztaisāmies un bāžamies visām pudelēm par korķi. Kāpēc? 
Atbilde jāmeklē katram pašam tekstu rindās un starp tām.

KATALOGĀ

 

Bula, Rolanda. Upes laiks.

Ceļteku ģimene gadiem sapņojusi par kopēju laivu braucienu pa Gauju, jo ikvienai latviešu ģimenei to vienreiz pienāktos īstenot. Ir apceļota pasaule, savīta lepnu lepnā ģimenes ligzda, izaudzināti četri bērni, bet laivošana vienmēr atlikta. Un nu, kad vecākajiem bērniem Oskaram un Indrai ir jau teju trīsdesmit, bet dvīņiem Jorenam un Dziedrai bīstamie “padsmit”, ģimenes galvenā sieviete – māte Loreta pēkšņi uzstāj, ka jābrauc. Četru dienu laivošana Ceļteku trīs paaudzes atrauj no pārējās pasaules un iemet atmiņās.

KATALOGĀ

 

   

Krekle, Maija. Melanholiskais valsis, Emīla dārziņa sapnis par mīlestību.

1901. gadā Rīgā ierodas Pēterburgas konservatoriju nepabeidzis mūziķis un iemīl jaunu skolotāju. Diemžēl viņas sirds ir atdota citam. Parasts stāsts, tikai tā varoņi neparasti – komponists Emīls Dārziņš, tulkotāja Marija Stalbova-Eglīte, rakstnieks, latviešu dekadentu vadonis Viktors Eglītis. Romāns ataino latviešu inteliģences dzīvi pagājušā gadsimta sākumā, tā lappusēs tuvu un personiski sastopams Blaumanis, Rainis un Aspazija, Poruks un Virza. Tomēr stāstījuma centrā ir Emīla Dārziņa dzīves ceļš, kurā tiek zaudēta gan mīlestība, gan draudzība, gan arī sacerētā mūzika.

KATALOGĀ

 

Doda, Kristīna. Mirušās meitenes skrējiens

Te ir manas trīs atzīšanās:
1. Man pierē ir lodes atstāta rēta.
2. Es nespēju atcerēties veselu gadu no savas dzīves.
3. Mani sauc Kellena Adamsa… un tie ir pa pusei meli.

Viņa bēg… no māsīcas slepkavības, no vesela gada, ko viņa nespēj atcerēties. Viņa bēg no vīra, kurš, cerams, ir miris, no nabadzības un bailēm. Uzdodamās par Kellenu Adamsu, viņa pieņem vadītāja palīdzes darbu kūrortā Klusā okeāna ziemeļu piekrastē. Vētrainajā un viļņainajā krastā viņa cer atrast patvērumu, ko varētu saukt par savām mājām. Bet, atrodot kādas sievietes mirušo un sakropļoto ķermeni, viņa vienlaicīgi mēģina nosargāt savus noslēpumus un izmeklēt šo slepkavību… un pēc tam citu.

KATALOGĀ

 

Džeritsena, Tesa. Spēles ar uguni.

Kā tu justos, ja tava trīsgadīgā meita tev negaidīti uzbruktu?Kad Džūlijas trīsgadīgā meita negaidīti sadur ģimenes kaķi, Džūlija domā, ka uzvedību izraisījusi Itālijas antikvariātā iegādāta vijoles skaņdarba atskaņošana, un viņa dodas uz Venēciju, lai noskaidrotu patiesību. Tā paralēli ir divi stāsti – Džūlijas meitas uzvedības mistērija (mūsdienas) un itāļu ebreja, mistiskā skaņdarba komponista Lorenco stāsts 2. pasaules kara laikā.

KATALOGĀ

 

 Kepler, Lars. Stalkers.

Zviedrijas Valsts kriminālpolicijai tiek nosūtīta saite uz nelielu videofailu. Kāds to uzņēmis, stāvot dārzā pie mājas, caur logu slepus filmējot sievieti. Nākamajā dienā viņa tiek atrasta nežēlīgi noslepkavota.

Policija saņem jaunu filmu, bet arī šo sievieti nav iespējams identificēt, pirms tiek atrasts līķis. Vīrs, kurš atgriežas no komandējuma un viņu ierauga, ir tik satriekts, ka iztīra visu māju un nogulda viņu gultā. Varbūt viņš ir redzējis ko tādu, kas palīdzētu izmeklēšanā, bet akūtais šoka stāvoklis liedz policijai viņu nopratināt. Psihiatrs Ēriks Marija Barks, ar kuru Jona Linna strādāja iepriekš (“Hipnotizētājā”), tiek pieaicināts, lai atrastu šķietami nesatricināmo sadistu – slepkavu. Bet ko slēpj izcilais psihiatrs, un, kādēļ viņu sāk uztraukt pirms vairākiem gadiem, šķietami veiksmīgi atrisināts noziegums?

KATALOGĀ

 

Leons, Briedis. Vilcene un atraitnis.

“Lai atgūtos no zaudējuma, atraitnis viens pats vada laiku Rumānijas Karpatu kalnos un nakšņo pamestā mednieku būdā. Mežonīgajos klaiņojumos viņa vienīgā pavadone un sarunu biedrene ir vilcene, kuru viņš dēvē par mežalaņķīti. Meistarīgi savienojot tagadni ar pagātni, dzejas klasiķis Leons Briedis panāk iedarbīgu profānā un sakrālā unisonu. “Nav nekā personiskāka par zāli, kokiem, putniem, debesīm.” Cilvēka apziņai metot laika cilpas, arī atmiņas tādas ir. Ar lielu rūpību autors saglabā dzīves svarīgo nemateriālo mantojumu, mūsu sabiedroto – augu, putnu, dzīvnieku – nosaukumus un īpašības. Romāna dinamiskais un pašironiskais vēstījums ir dziedinošas, barokāli bagātīgas dzimtās valodas, notikumu un dažādu kultūru herbārijs, un laiks tajā tapis pagalam vielisks, vīna glāzē ārdās vērsis, dzīve versmo, vārds augšāmceļ, mīlestība ir nemirstīga.” 
Liāna Langa

KATALOGS

 

Šķipsna, Ilze. Puse patiesības un citi stāsti.
Rakstnieci interesē esamības problēmas. Savos stāstos viņa atsedz cilvēka psihes dzīles, iedomu un fantāziju pasauli, nojaucot robežas starp iztēloto un realitāti. 

Autore apgalvo: “..uzrakstīšana man ir process nojaustā skaidrai saredzēšanai un bieži sagādā pārsteigumus man pašai.” Tieši tāpēc Ilzes Šķipsnas proza ir brīnišķīgs literārs piedzīvojums gan pašai autorei, gan lasītājam. Tā piedāvā plašas interpretācijas iespējas un atklājumu plašumus par cilvēka un pasaules attiecībām, par kaislībām, instinktiem un izjūtām, par personības identitāti, pasaules kopsakaru un jēgu.

KATALOGĀ

 

Bakmans, Marti. Spiegi.

Latviešu un somu aģentu intrigas, kaislības un noslēpumi, uz patiesiem notikumiem balstīts dokumentālais romāns.
Latviete Marija Emma Tiltiņa (1896–1943, dzimusi Šūla vai Šulca) bija no Dobeles važoņa ģimenes, taču jau 20.gadsimta 30.gados viņa vadīja ievērojamu spiegošanas tīklu, kas piegādāja Padomju Savienībai Somijas militāros noslēpumus. Šūlu par spiedzi savervēja PSRS militārā izlūkdienesta (GRU) priekšnieks Jānis Bērziņš, un viņa profesionāli strādāja gan Somijā, gan citur. Būdama aukstasinīga, apburoša un drosmīga, Šūla veiksmīgi izlikās par bagātu kanādieti, mainīja vārdus, līdz pārdroša kļūda iemeta viņu somu policijas rokās. Tas bija Šūlas beigu sākums. Viņas vadītais spiegu tīkls bija internacionāls, un tā dalībnieki bija spilgti sava laika personāži – izlaidīgā krieviete Lidija Stāla, somu komunists Einars Vehe, naivais amerikāņu matemātikas ģēnijs Arvids Jākobsons un, protams, brunču mednieks, somu leitnants Vilho Pentikeinens, kurš aizbēg uz Padomju Krieviju un aizsāk šo stāstu.

KATALOGĀ

 

 Gaitniece, Lāsma. Par to, ko es Tev neteicu.

 

Ungāru motīvs ; Ziemassvētku dāvana ; Torņakalna dvēsele ; Sirdsbalss melodija ; Klavieru vīrs un lielais Nikolā ; Pāris dienu Montrē ; Bazils un Baseta ; Par to, ko es tev neteicu ; Liepājas vectēva Rūdolfa stāsti: Sapnis par Vasarsvētkiem ; Zāļu dienas brīnumzālīte ; Vakars Vēžu ielā ; Citāda dzimšanas diena ; Valērijas lidojums ; Escape from the Kingdom of the Dead ; Rūdolfs māca spēlēt šahu.

 

KATALOGĀ

 

Stanišičs, Saša. Kā zaldāts labo gramofonu.

 

Romāna galvenais varonis Aleksandars uzaug nelielā Bosnijas pilsētiņā Višegradā. Viņš ir dažādu spēju burvis, makšķerējošs nepabeigtības sērijmākslinieks un upes vārdotājs, taču viņa lielākais talants ir stāstu izgudrošana. Viņam ne prātā nenāk turēties pie skolas sacerējumu tēmām, jo pārāk trakulīgi ir ražas svētki pie viņa vecvecākiem, pārāk aizraujoša ir piekrāpto vīru ārdīšanās un pārāk neticami – upes Drinas noslēpumi. Kad, graudams un plosīdams, pāri Višegradai brāžas karš, Aleksandara ģimene ir spiesta doties bēgļu gaitās. Svešatnē zēna stāstnieka dotības izrādās vitāli svarīgas, tās palīdz viņam izdzīvot savādajā zemē, ko sauc par Vāciju, un izstāstīt savu dzimteni. Savulaik viņa burvju spējas nebija pietiekami stipras, lai atsauktu šaisaulē mirušo vectētiņu, toties tagad viņam ir burvju nūjiņa, kas patiešām darbojas: fantāzija atdzīvina zudībā aizgājušo. Kad pieaugušais Aleksandars atgriežas savā bērnības pilsētā, viņš nonāk aci pret aci ar Bosnijas pēckara realitāti, kurā viņa iztēle nomaldās. 
Ekstravagants un temperamentīgs, burlesks un traģikomisks romāns par neparastu bērnību, par ierastās pasaules brutālu zaudēšanu un nesatricināmu ticību vārdiem.

KATALOGĀ

 

Mote, Andersa de la.Vasaras beigas.

Kādā 1983. gada vasaras pievakarē no lauku mājām gleznainajos Dienvidzviedrijas līdzenumos bez vēsts pazūd mazs puisēns. Viss ciems iesaistās pazudušā bērna meklēšanā, taču viņu atrast tā arī neizdodas. Minējumi un baumas izplatās ātri, bet nozieguma izmeklēšana noris gausi, un beigās lieta tiek slēgta bez atrisinājuma.
Pēc divdesmit gadiem pazudušā zēna māsa Veronika vada grupas terapijas sesiju. Tai pievienojas kāds jauns vīrietis, kurš dalās atmiņās par bērna pazušanu. Vīrieša stāsts šķiet biedējoši pazīstams un satrauc Veroniku, un viņa nolemj no jauna atgriezties dzimtajā Skones novadā, lai atrastu atbildi uz jautājumu, kuru neviens vairs nevēlas dzirdēt. Kas īsti notika tovasar, pirms daudziem gadiem? Tajā vasarā, kurai tā arī vēl nav pienākušas beigas.
KATALOGĀ

 

 

Galbraits, Roberts. Baltā nāve.

 

Pie privātdetektīva Kormorana Straika ierodas savāds jauneklis un lūdz viņu atklāt noziegumu, kam kļuvis par aculiecinieku agrā bērnībā. Lai gan puisis šķiet psihiski nelīdzsvarots, viņa stāsts tomēr neatstāj Straiku vienaldzīgu, bet, iekams viņš pagūst uzzināt vairāk, puisis panikā metas bēgt. Lai tiktu skaidrībā par Billija mīklaino stāstu, Straiks un viņa partnere Robina Ellakota sāk rūpīgu izmeklēšanu, kas aizved viņus ne vien uz krēslainiem Londonas nostūriem, bet arī uz Parlamenta ēkām un uz noslēpumainu lauku īpašumu Oksfordšīrā. Arī Straika privātajā dzīvē pietiek līkloču, turklāt tagad, kļuvis par slavenību, viņš ir zaudējis iespēju nemanīts palikt aizkulisēs. Izmeklēšanas darbā Robina kā partnere ir gluži neaizstājama, taču abu personiskās attiecības ir sarežģītas…
KATALOGĀ

 

Hārpere, Džeina. Sausums.

Austrāliju posta sen nepieredzēts sausums, un nelielā Kīvaras pilsēta nav piedzīvojusi lietu jau divus gadus. Spriedze sasniedz kulmināciju, kad tiek atrasta brutāli noslepkavotā Hadleru ģimene. Gandrīz neviens nešaubās, ka Lūks Hadlers pavērsis šautenes stobru pret savu sievu un bērnu un pēc tam arī pats pret sevi. Kīvaras fermeriem katru dienu jāpieņem lēmumi par dzīvību un nāvi, jo lopiem nav, ko ēst. Kāds tur brīnums, ja viens no viņiem nav spējis izturēt šo spriedzi…

Federālās policijas izmeklētājs Ārons Falks, kurš ieradies Kīvarā uz sava bērnības drauga bērēm, nelabprāt iesaistās lietas izmeklēšanā. Falkam reiz bija kāds kopīgs noslēpums ar Lūku. Noslēpums, kuru Falks uzskata par sen aizmirstu… Noslēpums, kurš pēc Lūka nāves atkal draud iznirt atklātībā…
KATALOGĀ

 

Adlers-Olsens, Jusi. Selfiji.
Viņas ir jaunas un skaistas, valkā modernas drēbes, stundām ilgi veido matus, krāsojas un lako nagus, un sapņo kļūt par realitātes šovu zvaigznēm. Viņas pārtiek no sociālajiem pabalstiem. Un piepeši viņām sāk uzglūnēt nāves briesmas, kad viņas kļūst par dadzi acī kādam nelīdzsvarotam cilvēkam, kas nolēmis atbrīvot pasauli no parazītiem. Sākumā lieta nepiesaista Karla MerkaAdlers- uzmanību. Kad viņš saņem mājienu par to, ka jaunai slepkavībai ir daudz kopīgu iezīmju ar neatklātu slepkavību pirms 12 gadiem, viņam ir vajadzīgs kolēģes Rozes asais prāts. Taču Roze ir saslimusi, viņai spokojas briesmīgi pagātnes pārdzīvojumi, un viņa cīnās, lai izrautos no tumsas, kas draud saslēgties ap viņu un viņas glabāto noslēpumu. Karls, Asads un Gordons augām dienām strādā, lai atrisinātu plaši sazaroto slepkavību mīklu, taču visvairāk enerģijas prasa palīdzība Rozei. Rakdamies aizvien dziļāk Rozes pagātnē, viņi atskārst, ka noticis noziegums, taču piepeši Roze ir pazudusi…
KATALOGĀ

 

Kuks, Robins. Leģenda par Parsifālu : Svēto Grālu meklējot / Volframa fon Ešenbaha episkā poēma Robina Kuka pārstāstā.

Leģenda par Parsifālu ir vairāk nekā tikai stāsts par bruņinieka Svētā Grāla meklējumiem. Dodoties ceļā, Parsifāls saskaras ar daudziem un dažādiem pārbaudījumiem, gūdams vērtīgas pašatklāsmes. Lai kļūtu par Svētā Grāla cienīgu bruņinieku, viņam jāmācās bruņinieka cienīga uzvedība – ne tikai cīņas māksla, bet arī pazemība, līdzjūtība, pašaizliedzība, augstsirdība un izpalīdzība. Šis Volframa fon Ešenbaha 13. gadsimta episkās leģendas pārstāsts, kas pielāgots mūsdienu lasītāja sapratnei, ir brīnišķīgs un aizraujošs stāsts par karaļa Artūra bruņinieka Parsifāla dzīvi un personības izaugsmi, meklējot Svēto Grālu, kas kā metafora apzīmē jauna cilvēka patiesā dzīves ceļa meklējumus.
KATALOGS

 

Puče, Armands. aitas

 

Vēl nekad cilvēks savā ikdienas lietojumā nav bijis tik jaudīgs un reizē – paredzams. Līdz šim vēl nav bijis tā, ka cilvēcei ir tik daudz dots un tajā pašā laikā – no tās var paņemt vēl vairāk, tai skaitā – katra indivīda privātumu. Manipulācija ar cilvēka prātu un rīcību ir elementārs algoritms, līdz kādu dienu tuvākie jūs vienkārši pamet, novēršas, aizbēg… Jums pat prātā nevar ienākt, ka tieši šobrīd, lasot šīs rindas, kāds cits jūs jau izmanto sociālam eksperimentam, bet vēl kāds aiz stūra ir sagatavojies slepkavībai, ko pārraidīs labi apmaksātā tiešsaistē kā vienreizēju vakara izklaidi. Jūs vēl nenojaušat, ka nomainītā izdegusī lampiņa guļamistabā patiesībā līdz šim ir strādājusi kā augstas izšķirtspējas videokamera.
KATALOGĀ

DZEJA

 

 Vaškevičs, Jaroslavs. “Vilkumuižas jaunkundzes. Dzeja” 
Grāmata “Vilkumuižas jaunkundzes. Dzeja” ir literatūras klasiķa Jaroslava Ivaškeviča (1894-1980) darbu izlase. Izlasi veido divas daļas. Pirmajā ietverts hrestomātiskākais no Ivaškeviča darbiem – poētiskais garstāsts “Vilkumuižas jaunkundzes”, kuru viņš sarakstījis 1932. gadā Sirakūzās, sava pirmā Itālijas ceļojuma laikā. Tas reiz jau izdots latviski (Irēnas Birzvalkas tulkojumā, 1993), taču, kā grāmatas ievadā norāda Ingmāra Balode, “tulkojumi noveco, savukārt nenovecojoši darbi ir pelnījuši jaunas interpretācijas”. Savukārt izlases otrā daļa sniedz ieskatu latviešu lasītāju līdz šim mazāk iepazītā Ivaškeviča daiļrades laukā – dzejā, precīzāk – vēlīnajos dzejoļos, kas apkopoti zem nosaukuma “Ceļojumu dzeja”.
KATALOGĀ
   Ieteikt Twitter   Ieteikt Facebook