DAIĻLITERATŪRAS JAUNUMI – FEBRUĀRIS
Iepazīstinām ar daiļliteratūras jaunumiem.
|
|
Šepa, Emēlija. Prioritāte Nr.1 Noršēpingas policiju un mediķus satricina asinis stindzinošu noziegumu virkne – aukstasinīgi ievainoti upuri tiek atstāti mokošai nāvei. Pirms daudziem gadiem liktenīgas kļūdas dēļ darbu ķirurģijā pametušais Filips Engstrems drīz vien saprot, ka reiz pazinis visus bojā gājušos. Vai viņš varētu būt nākamais slepkavas sarakstā? |
|
|
Bley, Aija. 8.b klase Grāmata veidota kā pusaudzes dienasgrāmata, kas vizuālā valodā dokumentē autores atmiņas par skolā pavadīto laiku. Unikālās 80. gadu sākuma liecības atklāj visdažādākās tēmas – arī mīlestību, sevis meklējumus, pieaugšanu un nāvi. |
|
|
Konelijs, Maikls. Nevainības likums Panākumiem bagātais advokāts Maikls Hallers tikko ir uzvarējis sarežģītā prāvā. Mājupceļā no svinībām, kurās atzīmēts šis notikums, viņu aptur policija. Halleram šķiet, ka tas ir tikai sīks pārpratums, bet, kad likumsargs viņa bagāžniekā atrod līķi, advokāts saprot, ka ir iekūlies pamatīgās nepatikšanās. Turpmākajos mēnešos Halleram visiem jāpierāda, ka viņš nav vainīgs. Advokāts ir uzņēmies sevi aizstāvēt pats. Uz spēles ir likta viņa brīvība un reputācija. Kopā ar komandu Hallers ķeras pie nozīmīgākās lietas savā dzīvē. Maikls Konelijs tiek dēvēts par juridiskā trillera meistaru. Viņš ir autors 35 romāniem, kuri jau kļuvuši par žanra klasiku un pārdoti vairāk nekā 80 miljonos eksemplāru. Savā jaunākajā romānā Nevainības likums Konelijs spoži un niansēti ataino tiesāšanās procesu, parādot, ka svarīgi ir ne tikai pierādījumi, bet arī velnišķīgi labas argumentācijas prasmes. |
|
|
Bula, Rolanda. Noilguma lieta Pēc dzimšanas dienas svinībām pazūd biznesmenis Guntris Veldre. Viņa līķis tā arī netiek atrasts; mājienu par iespējamo notikumu gaitu dod vien uzņēmēja ierastajā skrējiena trasē līdzās šosejai atrastais sadauzītais mobilais telefons. 14 gadus vēlāk aizdomās par būvmateriālu zādzību turēts vīrietis izpļāpājas, ka Veldre ticis nogalināts, un to noteikti izdarījusi viņa sieva Brigita. Izmeklēt noziegumu tiek uzticēts Asnātei Griezei. Viņas kolēģis Juris Zvirbulis ir atvaļinājumā, tomēr arī labprāt iesaistās izmeklēšanas gaitā.. |
|
|
Kivirehks, Andruss. Zilais, ragainais dzīvnieks “Nevar jau zināt pat to, kas es būšu tad, kad reiz dienasgrāmatā nonākšu līdz galam!” Andruss Kivirehks (Andrus Kivirähk, 1970) ir viens no latviski visvairāk tulkotajiem igauņu rakstniekiem – līdz šim izdotas 7 viņa grāmatas bērniem, 2 romāni un 1 stāstu krājums, turklāt viņš pagaidām ir vienīgais ārzemju autors, kas divas reizes saņēmis Jāņa Baltvilka balvu. Igauņu mākslinieka Oskara Kallisa (Oskar Kallis, 1882–1918) dzīve un gleznas rosinājušas Kivirehku uzrakstīt fiktīvu dienasgrāmatu, kas reizē ir pieaugšanas stāsts, mākslinieka romāns, mākslas un mitoloģijas spēka manifests, nacionālpolitiska deklarācija, slimības vēsture utt. Lai arī teksta noskaņa mainās, tajā viscaur dzirkstī un kūsā Kivirehka košā fantāzija.
|
|
|
Mīks, Džeimss. Uz Kalē sērgas laikā Romāna darbības apstākļi ir nepastarpināti vēsturiski. Tā ir dienvidrietumu Anglija 1348. gadā, divus gadus pēc Kresī kaujas, kura ir izšķīrusi angļu panākumus Simtgadu kara sākumā, kad sauja stopiem bruņotu angļu strēlnieku uzveikusi francūžus un ieņēmusi Kalē. Tronī ir karalis Edvards Trešais, Eiropā plosās mēris, un trīs ceļinieki — garīdznieks Tomass, lorda meita Bernadīne un viņas tēva dzimtcilvēks Vils —, tik pārmēru atšķirīgi gan sabiedriskajā statusā, gan dzīvesziņā, tiek likteņa savesti kopā, lai in ordinary time — parastajā liturģiskajā laikā — kopīgi šķērsotu Angliju un nokļūtu Kalē.
|
|
|
Čujanova, Elīna, Šēnhofs, Guntis. Dzīve kā kārtis. Laikmetu griežos Aizraujoša, patiesi atklāta un vērtīga grāmata par mīlestību, kaislībām, azartu… Par politiku, sportu un vēl daudz ko citu. |
|
|
Brotigans, Ričards. Foreļu cope Amerikā Ričards Brotigans publikas ievērību guva sešdesmito gadu beigās, kad viņa darbi pašam par pārsteigumu kļuva par dižpārdokli un hipiju kultūras karogu. Grāmatas tulkojuma latviešu valodā redaktors Vilis Kasims teic: “Ričarda Brotigana literatūra vienmēr ir sajūsminājusi ar savu neparedzamību, bet “Foreļu cope Amerikā” izceļas arī citu viņa darbu vidū. Katra lappuse ir kā jauna pasaule, kas rotaļīgi paplašina literatūras robežas un atklāj ko jaunu par apkārtējo pasauli, mums pašiem un, jā, arī forelēm. Ne velti, runājot par “Foreļu copi Amerikā”, romāna nosaukums gandrīz vienmēr tiek papildināts ar apzīmējumu “kulta literatūra”. Tāpēc ir īpašs prieks, ka tagad tas ir pieejams arī latviešu lasītājiem, turklāt filigrānā Arvja Vigula tulkojumā, ko var lasīt kā sava veida dzejnieka mīlestības vēstuli domubiedram.”
|
|
|
Kalnozols, Andris. Kalendārs mani sauc Andra Kalnozola romāna “Kalendārs mani sauc” centrālais tēls ir jauns vīrietis ar grūti definējamu garīgās veselības stāvokli. Brīžiem šķiet, ka viņa prāts strādā kā bērnam, citkārt – ka labāk nekā vairumam pieaugušo. Stāsta struktūru veido vietējās mazpilsētas mācītājam rakstītas vēstules, kurās galvenais varonis reflektē par savā dzīvē notiekošo, tādējādi iepazīstot pats sevi un apkārtējo pasauli. Nelaimīga iemīlēšanās viņu novedusi pie eksistenciālas nepieciešamības no galvas iemācīties katra kalendāra datumā svinamās vārdadienas, lai “nokļūtu tuvāk” iecerētajai meitenei, proti, – starp visiem vārdiem atrodams arī viņējais. Oskara jeb Kalendāra atmiņas īpatnības un spēja pārdabiski koncentrēties uz specifiskiem uzdevumiem ne tikai atklāj ļoti īpatnēju psiholoģisko varoņa portretu, bet arī dzen uz priekšu aizkustinošus, aizraujošus un uzjautrinošus notikumu pavērsienus. Kalnozola rakstības stilā apvienota dzejai radniecīga poētiskā pasaules uztvere, kas izpaužas spilgtā tēlainībā, un maģiskajam reālismam radniecīga atmosfēra. Vienlaikus to caurvij prasmīgi veidota sižeta struktūra un veikla stāsta dinamika. Autors spējis ap dzelžainu kodola koncepciju apvīt intimitāti veidojošas nianses, caur personīgām detaļām iedzīvināt tēlus un katru stāsta pavērsienu padarīt par atsevišķu piedzīvojumu, vienlaikus pārliecinoši kontrolējot radīto pasauli un uzturot intrigu. Grāmatas redaktors – Henriks Eliass Zēgners. |
|
|
Šteinbergs, Ivars. Strops Ivars Šteinbergs pie debijas krājuma strādājis ilgi un rūpīgi – pirmās dzejas publikācijas parādījušās jau 2012. gadā, izpelnoties laikabiedru interesi un atzinību.Krājuma redaktors Artis Ostups: “Šteinbergs vienlīdz labi pārvalda gan panta formu, kurā viņš veido neparastas tēlu kombinācijas, gan dzejprozai raksturīgāko stāstījumu. Autoram ir stilizētāja talants: atsevišķi teksti veidoti citu autoru manierē, tāpat asprātīgi apspēlēts akadēmiskais diskurss. Šteinberga dzejoļu intonācija svārstās starp ironisku un nopietnu; saturiski autors pievēršas galvenokārt dzīvības un nāves tematikai un ikdienas dīvainībām. Viņam padevies krājums, kas spēcīgi papildina latviešu jauno dzejnieku uznācienu.”
|
|
|
Dzeja |
|
|
Deigelis, Dainis. Pilsētā. Mirstoša saules ēnā Daiņa Deigeļa jaunais krājums uzdod jautājumu: kur sevi atrast un kā satikt citus, kad esi apmaldījies pilsētā, kura plešas visapkārt kā milzīgs labirints? Pilsēta šeit nav uztverama tikai kā ārēja, ar tās iemītnieku nesaistīta, izstaigājama telpa – tā ir nesaraujami saistīta ar pilsētnieku. Viens nevar pastāvēt bez otra. Deigeļa dzejā parādās šīs pilsēttelpas divējādā seja – no vienas puses, drošība un pieradums pazīstamās ielās, no otras – nogurums, bezspēcība un alkas tapt brīvam, no tās izlaužoties. Jaunajā krājumā autors veido monolītu stāstu, dzejoļiem viegli pārejot no viena otrā, un uzburot jaunu laiktelpu – pilsētu, kurai cauri kā sapnī, kā atceroties, kā no malas visu vērojot slīd autors, kura pārdomās lasītājam iejusties ir tik viegli, ka tas nemanot pats ieņem vērotāja lomu.
|
|
|
Harmss, Daniils. Dzeja Daniila Harmsa (Даниил Хармс, 1905—1942) dzejas izlasi latviešu valodā sastādījis un atdzejojis Einārs Pelšs. Grāmata ir otrais izdevums “Neputna” jaunajā dzejas sērijā, kura iepazīstina ar dažādu valstu modernistu un laikmetīgās dzejas autoru darbiem. |
