DAIĻLITERATŪRAS JAUNUMI – FEBRUĀRIS

Karlena, Odrija. Kalendāra meitene. Janvāris –marts

Miai nepieciešama nauda. Daudz naudas. Viņai divpadsmit mēnešu laikā ir jāatmaksā tēva parāds pagrīdes augļotājam, kurš nesamaksāšanas gadījumā piedraudējis nogalināt tēvu un pēc tam arī Miu. Runa ir par vienu miljonu dolāru.
Tam nevajadzētu būt pārāk sarežģīti, ja Mia kļūs par eskorta meiteni tantei piederošā firmā, lai dzēstu tēva parādu. Mēnesi pēc mēneša viņa pavadīs kāda bagāta vīrieša sabiedrībā, turklāt Miai pat nav jāpārguļ ar viņu, ja vien pati to nevēlas. Viegla nauda. Lai gan šis nav filmas “Jaukā sieviete” sižets un Mia nav Džūlija Robertsa, tomēr viņa ir apņēmības pilna sasniegt mērķi.
Tā tam būtu jānotiek…

KATALOGĀ

Krofta, Ketrina. Divkāršais zaudējums

Pirms 18 gadiem Simonas pusgadu vecā meitiņa tika nolaupīta. Kad bērnu neizdevās atrast, Simona un viņas vīrs centās sākt dzīvi no jauna, taču sāpes par meitas zaudējumu neizzuda.
Pēkšņi kā no zila gaisa uzrodas kāda jauna sieviete vārdā Greisa. Viņa uzrunā Simonu, apgalvojot, ka zina, kur atrodas viņas pazudusī meita. Bet vai šai sievietei var uzticēties?
Kad negaidīti pazūd arī Greisa, Simona izmisīgi viņu sāk meklēt. Lēnām, bet apņēmīgi viņa tuvojas patiesībai, iesaistoties bīstamā un nervus kutinošā spēlē, kurā uzvarētājs var būt tikai viens.

 KATALOGĀ

Venters, Egīls. Štābs Debesīs

Atšķirībā no iepriekšējiem darbiem “Štābs debesīs” veidots paradokumentālās prozas žanrā. Autors restaurē “saldos astoņdesmitos” un izstāsta, kā notika atentāta mēģinājums pret Mihailu Gorbačovu Rīgā, kā VDK virsnieks izglāba divus latviešu filologus un apraksta tā laika reālijas.
Mūsdienās Stokholmas lidostā pulcējas latviešu hokeja fani, cilvēkēdāji no fetišistu kongresa un zinātnieki, kas atklājuši kosmosa čukstu. “Tartu“Apgāztajā mājā” patvērumu atrod cilvēki, kuriem Ziemassvētki nav tikai dāvanu svētki. “Apgāztā māja” ir viena no metaforām, kas raksturo visu stāstu krājumu, mācītāja vārdiem no stāsta “Emulators” sakot: “Dievs netur lietussargu virs cilvēka, kas stāv bezdibeņa malā.”

 KATALOGĀ

Zelčāns, Jānis. Visi dati dodas uz debesīm

Pasaule, kurā dzīvo J. Zelčāna personāži, nav diez cik labāka par pašreizējo. Citāda gan. Viņi pieder izdomātai nākotnei – gan tuvākai, kurā mākslīgais intelekts ir realitāte, gan pavisam tālai, kurā lidojumi kosmosa telpā ir absolūta ikdiena. Tomēr šie personāži risina problēmas, kas aktuālas mūsdienās. Pirmām kārtām autoru interesē cilvēka patiesās identitātes apdraudējumi.

 KATALOGĀ

Ficdžeralds, Frensiss  Skots. Trešā lāde

“Trešā lāde” – viņa jaunības laika darbi, kuros nemainīgi parādās šim autoram tik raksturīgie, slavenie sieviešu raksturi – šķietami neparedzamas, nevaldāmas būtnes. Tām kopīga ir viena iezīme – līdzība ar sievu Zeldu, par ko nav jābrīnās, pārzinot viņa biogrāfiju. Trešā lāde ir tā, kurā noteikti slēpjas kāds noslēpums – tāpat kā autorā, kurš bija gan vājš, gan stiprs reizē.

KATALOGĀ

Bērziņš, Māris. Gūtenmorgens ( pirmreiz)

Gūtenmorgens, ārēji visnotaļ pelēcīgs tipāžs ar sievu un bērniem, ar savu televizoru un alus pudeli, ar vāri nojaušamu tieksmi uz daiļām mākslām un skaistām sievietēm, it kā varētu pretendēt uz tautā iemīļoto vidējā latvieša tēlu, tomēr viņš ir krietni āķīgāks. Viņam piemīt mūsdienās visnotaļ retā spēja domāt. Viņš tiecas izprast, kā ir būt iedzītam stūrī, vai vidus ir labākā vieta cilvēkam, kas ir punkts un vai divas reizes var iebrist vienā un tajā pašā jūrā.

KATALOGĀ