DAIĻLITERATŪRAS JAUNUMI – JŪLIJS II
Iepazīstinām ar daiļliteratūras jaunumiem.
|
|
Ondatje, Maikls. Ēnas pār temzu Ir 1945. gads, un Londona vēl dzīvo kara atbalsīs. Četrpadsmit gadus veco Natanielu un viņa vecāko māsu Reičelu tēva un mātes prombūtnes laikā apņēmies pieskatīt nepazīstams vīrietis, kuru viņi dēvē par Naktstauriņu. Abiem ir aizdomas, ka Naktstauriņš varbūt ir noziedznieks, un laika gaitā tās pārtop pārliecībā, taču vienlaikus kļūst nebūtiskas, kad brālis un māsa pamazām iepazīstas ar aizbildņa ekscentriskajiem draugiem, kuri itin kā dzīvo savu dzīvi, tomēr nemanāmi un pašaizliedzīgi sargā šos bērnus. Bet vai viņi tiešām ir tie, par ko uzdodas? Un kā Natanielam un Reičelai justies, kad, izglābti no nāves briesmām, abi pēkšņi sastop savu māti? Pēc daudziem gadiem Nataniels sāk apjaust to, ko tolaik nezināja vai nesaprata, un šis žilbinošais romāns ir stāsts par ceļojumu pagātnē, kurā Nataniels nokļūst pa realitātes, atmiņu un iztēles tiltu. |
|
|
Treimanis, Normunds. Aukstums. Tumsa. Bads. Latviešu leģionāra gaitas padomju gūstā 1945-1947 Aukstums, tumsa un bads padomju gūstā nav metaforas, bet ikdiena, par spīti kurai autoram izdodas izkļūt dzīvam un atgriezties mājās ar šo apbrīnojami detalizēto, patieso atmiņu stāstu. |
|
|
Šmite, Linda. Bez adatas Rīgā, precīzāk, Pļavniekos, kādas padomju laika blokmājas vienistabas dzīvoklī mīt Nelle, Nellija Ivanovna – pensionāre, izbijusi šuvēja, kura noskatās uz līdzcilvēku steidzīgo tukšgaitu, kas nozīmē nemitīgu skriešanu, iešanu, atpakaļ nākšanu – dzīvošanu bez augstākas idejas un visiem kopīga mērķa. Bet Nelle zina, kā vajag un kā palīdzēt strupceļā nonākušajiem klientiem. Viņa gatavo katram savu talismanu – lupatu lellīti vai džutas diegu zirdziņu. Kuru Nellei izdodas glābt un kuram dziedniece atsaka palīdzību? Vai sairusī cilvēkattiecību pasaule vispār ir salāpāma, ja to dara bez adatas, vienīgi ar diegiem un lupatu ielāpiem? |
|
|
Zīle, Monika. Vientuļo spīganu dārzs Romantiski gleznainā Latgales nostūrī, Kozukolna mājās pēc sarežģījumiem ar veselību un sirdslietām atpūšas veiksmīga žurnāliste un rakstniece Raina. Vietējā pašpārvaldē un sabiedrībā rodas gūzma jautājumu par dāmas ierašanās motīviem. No jauna samilst vecas nebūšanas, jo Raina savulaik žurnālistes darbā dažai vietējai “zvaigznei’” uzminusi uz sāpīgas vietas. Arī tagad Raina kādai traucē, jo viņas kaimiņš ir glīts, brīvs kungs, kurš vairāk uzmanības velta žurnālistei…Savukārt ar TV raidījumu vadītājas Selestes dzīvi notiek neparastas pārvērtības, jo viņas vīrs gatavojas nopietnam karjeras lēcienam, bet neatkarīgi domājoša sieva var sagādāt pārsteigumus… Tikai pateicoties jaunās sievietes bērnībā gūtajai skarbajai pieredzei, izdodas izdzīvot un atdzimt. |
|
|
Junka, Katrīna. Drosme mīlēt. Krīti, tici, mīli… Divdesmitgadīga jauniete, bez kaitīgiem ieradumiem un normālu veselību, pēkšņi piedzīvo drausmīgu diagnozi — leikēmija. Seko ķīmijterapija, matu zaudēšana, mainās viņas izskats. Slimība ir apārstēta, bet nav nekādas garantijas, ka tā nevarētu atkārtoties. Koledžā paņemts akadēmiskais atvaļinājums, bet māc šaubas, vai vispār ir vērts turpināt mācības, ja tik un tā drīz var nomirt. Viņa ir pārsteigta, ka pēc atgriešanās no slimnīcas vecāki uzdāvina auto, — ko tad, ja…Kā ar šo domu dzīvot tālāk? Vai šādā stāvoklī ir vēlams iemīlēties un dibināt attiecības? Ko jūt slimnieks? Cik nozīmīgi ir sīkumi? Līdz ar diagnozi viss ir mainījies… |
|
|
Čaklais, Māris. Raksti Grāmatas sastādītāja literatūrzinātniece Dzidra Vārdaune skaidro, ka 1.sējumā iekļauts dzejnieka dzīves agrīnais posms ― bērnība, jaunības gadi, literārās darbības sākums (1960–1973), publicējot arī līdz šim neizdoto dzejoļu krājumu “Gribu pamosties dzīvs”. Pirmo reizi grāmatā lasāmas šajā laikposmā rakstītās Māra Čaklā vēstules Imantam Auziņam, Intai Čaklajai, Knutam Skujeniekam, Veltai Tomai un citiem. Grāmatas redaktors – Jānis Oga, dizaina autors – Zigmunds Lapsa. Izdevumā foto no Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma un Māra Čaklā mantinieku arhīva. Pie latviešu kultūras lielākajām vērtībām neapšaubāmi pieder divdesmitā gadsimta sešdesmito, septiņdesmito gadu dzeja. To novērtējot, ir izdoti šā laikposma un turpmāko gadu desmitu izcilāko dzejnieku Raksti vairākos sējumos.
|
|
|
Stinkuls, Alfrēds. Mati sarkanā vējā “Mati sarkanā vējā” ir atklāta un personīga liecība par Padomju laikmeta Latviju, kurā citādākais un neatkarīgais tika visādi apspiests un nīcināts. Alfrēds Stinkuls, draugu lokā pazīstams kā Fredis, 20. gadsimta 70. un 80. gados bija viens no spilgtākajiem hipiju kustības pārstāvjiem Latvijā. Grāmatā aprakstītas epizodes ar daudziem mūsdienās zināmiem mūziķiem, dzejniekiem, māksliniekiem, kā Andris Grīnbergs, Ieva Akuratere, Valdis Muktupāvels, Pits Andersons un citi. Šī jauniešu kustība, kura iedvesmojās no Rietumos valdošām mūzikas strāvām, uzvedības un ģērbšanās stila, vienlaicīgi bija nevardarbīga pretošanās valdošajam padomju režīmam, ar kuras pārstāvjiem regulāri sanāca konfliktsituācijas. Grāmata ir spilgta laikmeta liecība un reizē personīgs skatījums, kas ievietojams sociālās un kultūras atmiņas darbu sarakstā. Autora atmiņās ir daudz spilgtu stāstu, kuros parādās gan kultūras darbinieki, gan arī politiskie disidenti, tai skaitā Gunārs Astra |
|
|
DZEJA |
|
|
Zeļģis, Krišjānis. Skaistuma klātbūtne “Skaistuma klātbūtne” ir Krišjāņa Zeļģa trešais dzejoļu krājums. Tā mākslinieks – Paulis Liepa. “Krišjāņa Zeļģadzeja pēdējos gados kļuvusi vēl precīzāka un ietilpīgāka. Gan laikabiedru vērojumi, gan pasaules apceļošana ļāvusi tapt dzejoļiem, kas aiz ārēja miera un formas lakonisma slēpj pretrunīgas emocijas un mīklainas situācijas, kuras var pārvērsties neprognozējamā iznākumā,” tā krājuma redaktors Kārlis Vērdiņš.
|
|
|
Bukovskis, Čārlzs. Kodiens Amerikāņu dzejnieka un rakstnieka Čārlza Bukovska (Charles Bukowski) dzejas izlase. |
