DAIĻLITERATŪRAS JAUNUMI – JŪNIJS
Iepazīstinām ar daiļliteratūras jaunumiem
|
|
Meiere, Stefanija. pusnakts saule Kad “Krēslas” grāmatu lappusēs satikās Edvards Kalens un Bella Svona, dzima leģendārs mīlasstāsts. Taču līdz šim esam uz to raudzījušies tikai ar Bellas acīm. Tagad sengaidītajā Stefanijas Meieres romānā “Pusnakts saule” beidzot ir pavērusies iespēja ielūkoties arī Edvarda dvēselē. Neaizmirstamais stāsts Edvarda mutē iegūst citu skanējumu, un tajā ievijas daudz tumšākas notis. Bella Edvardu biedē un intriģē vairāk par visu, ko viņš savā vampīra mūžā ir piedzīvojis. Grāmatas lappusēs atklājas arvien jaunas, aizraujošas detaļas par Edvarda pagātni un sarežģīto iekšējo pasauli, un pamazām kļūst skaidrs, kāpēc šī liktenīgā iepazīšanās kļūst par viņa dzīves izšķirošo pavērsienu un cīņu. Kā lai seko savai sirdij, ja tas apdraud Bellu?
|
|
|
Kaplickis, Vāclavs. Raganu veseris Vēsturisks romāns par raganu procesiem 17. gadsimta otrajā pusē Morāvijā — mūsdienu Čehijas Republikas austrumu reģionā. Lai izmeklētu kādas ubadzes pārkāpumu, uz Velke Losinu muižu tiek ataicināts inkvizitors Bobligs no Edelštates. Viņš safabricē procesu, kurā izmantotās metodes nodrošina visu apsūdzēto atdzīšanos. Tā tiek iedarbināts šaušalīgs demagoģijas, baiļu un vardarbības mehānisms, kas drīz vien sasniedz arī Šumperkas pilsētu. Pateicoties firsta Lihtenšteina un tāda paša uzvārda Olomoucas bīskapa atbalstam, triumfējošo inkvizitoru, kurš, slēpdamies aiz cīņas pret melno maģiju, nevilcinās upurēt desmitiem nevainīgu cilvēku dzīvību un iznīcināt savus pretiniekus, vairs neviens nespēj apturēt. Viņa fanātisms un varas patvaļa izraisa tādas šausmas un masu histēriju, ka iracionalitāte ņem virsroku pār veselo saprātu un kļūst par realitāti. Romāna inspirācijas avots ir dominikāņu mūku 1486. gadā sarakstītā grāmata Malleus maleficarum jeb “Raganu veseris”, kurā cita starpā ietvertas norādes raganu vajāšanai un par kuru pastāv uzskats, ka tā vairākus gadsimtus kalpojusi par sava veida inkvizitoru “rokasgrāmatu” |
|
|
Ķirķis, Raimonds. Levitācijas ”Levitācijas” izsekos Latvijas Republikas 10. prezidenta Egila Levita dzīves gaitām, izceļot nozīmīgākos notikumus viņa personas veidošanās norisē, kā arī viņa garīgajā satversmē un tās nospiedumos valsts vēsturē. “Mūsdienu fragmentētajā mākslā ir vienlīdz būtiski meklēt ceļus, kā māksla var nonākt pie tautas un tauta pie mākslas. Galu galā mākslai ir jākalpo tautai, bet tautas lielākais kalps ir Levits,” raksta performances veidotāji |
|
|
Paļčevska, Jeļena. Kāzas vēl jāsagaida… Galvenā varone – jauna sieviete Aīda, kura dzīvo Vīnē. Viņai viss ir neparasts: sākot ar profesiju (dzīvo sistēmu arhitekte lauksaimniecības jomā) un beidzot ar izskatu (ugunīgi sarkani mati un eksotiskā augļa avokado figūra). Kolēģi, Aīdai klāt neesot, sauc viņu par “To” – straujā temperamenta un vēlmes visu kontrolēt dēļ. Pat pašas kāzas viņa uzskata par paredzamu un garlaicīgu notikumu, taču… liktenis lēmis mazināt pašpārliecinātas līgavas dedzību. Kādu rītu, lai glābtu situāciju, Aīda sper izmisīgu soli un metas zem automašīnas riteņiem… |
|
|
Avotiņa, Daina. Debesis visur vienādas Krastā kāpa viļņi un vēlās atpakaļ, aiznesot sev līdzi gružus un visādas citas drazas. Jūra tādējādi noskalo krastu, bet cilvēks savu aizvadīto dzīvi noskalot nevar. Tajā mūžam paliek visi viņa darbi, gan labie, gan ne tik labie un pat ļaunie. Tajā paliek arī mīlestība, kuru dāvājis citiem, un sāpes, ko viņš kādam tīši vai netīši sagādājis. Savā jaunajā grāmatā literatūras vecmeistare Daina Avotiņa apkopojusi stāstus un garstāstus, kas vēsta par dažādiem laikposmiem mūsu tautas dzīvē. Taču neatkarīgi no tā, vai stāstu darbība notiek cariskās Krievijas un kara laikā, padomju gados un mūsdienās, vai tajos ievītas visskarbākās sižeta līnijas vai smalki humora pavedieni, stāsti pauž autores viedo skatījumu uz cilvēka dzīves pamatvērtībām, kuras ir tikpat paliekošas kā debesis virs galvas |
|
|
Herons, Pols. Izlaušanās Džeks Konstantīns, izbijis policists, Reivenhilas cietumā izcieš sodu par to, ka nogalinājis vienu no savas sievas slepkavām. Viņam vairs nav palicis nekas, kā dēļ ilgoties pēc ārpasaules un brīvības. Ja nu vienīgi iespēja tikt klāt pārējiem noziedzniekiem, kuri bija iesaistīti liktenīgajā notikumā. Kīra Sojere ierodas uz savu pirmo darba dienu cietumā. Viņai tiek ieteikts nekad nesmaidīt un uzvesties skarbi – tikai tā viņa varēs iegūt ieslodzīto cieņu. Sojere ir gatava uz visu, lai īstenotu savu slepeno plānu. Neviens no viņiem nenojauš, ka jau pēc dažām stundām Reivenhilā iestāsies absolūts haoss – nāvējošas viesuļvētras dēļ cietuma uzraugi evakuēsies, bet valsts sūtītie papildspēki tā arī neieradīsies. Ieslodzītie tiks atstāti likteņa varā. Sāksies nežēlīga izdzīvošanas spēle. Kāds vēlēsies atriebties. Vēl kāds – ļauties savam slepkavas instinktam. Kurš izdzīvos?
|
|
|
Dzeja |
|
|
Ziedonis, Imants. Tā gribas dzīvi apgaismotu Rakstnieka Rimanta Ziedoņa atlasītie un sakārtotie tēva Imanta Ziedoņa dzejoļi ļaus ielūkoties dzejnieka atstātajā mantojumā no jauna skatpunkta. Izlasē “Tā gribas dzīvi apgaismotu” satiekas trīs paaudzes, jo ievadvārdus krājumam uzrakstījusi Imanta Ziedoņa mazmeita Evelīna – Rīgas Centra humanitārās vidusskolas 2021. gada absolvente. Uzruna “Jauni sākumi ir skaisti”, cerams, iedvesmos Evelīnas vienaudžus.Rimants Ziedonis atlasot dzejoļus no dažādiem krājumiem (“Motocikls”, “Kā svece deg”, “Caurvējš” ,“Taureņu uzbrukums” u.c.) sakārtojis tos trīs nodaļās: “Ar maigumu pret Jums attiecos”, “Pavēli tiem acumirkļiem dažiem!” un “Piedodiet, ka esmu nācis”.Katra jauna izlase savā ziņā atklāj kādu citu niansi par daudziem labi zināmā un daudziem ļoti mīlētā Imanta Ziedoņa daiļradi, jo dzejolis ar dzejoli, līdzās stāvot, veido sarunu, kurā vērts ieklausīties. |
|
|
Krūklis, Alfreds. Kam ziedi, mežābele Alfreda Krūkļa simtgade pamudinājusi atskatīties uz dzejnieka devumu. Viņš bija apveltīts ar īpašu talanta dzirksti. Krūkļa dzejas rindas, reiz izlasītas, ilgi palika cilvēku domās. Kādam vārdu skaistais plūdums iedvesa mieru, kādam prieku, dungojot līdzi dziesmām “Sens, tik sens ir tas stāsts”, “Mežrozīte”, “Teic, kur zeme tā”. Iespējams, daudziem pat populārās dziesmas nesaistījās ar Alfreda Krūkļa vārdu. Tomēr visražīgākā sadarbība dziesmu tekstu jomā dzejniekam bijusi tieši ar Maestro — komponistu Raimondu Paulu, kopīgi sarakstot daudz sirsnīgu un tautā iemīļotu dziesmu. Klausoties tajās, dažubrīd pat šķiet, ka Krūkļa dziesmu teksti rakstīti ar īpašu melodiskuma kodu, kas tik dabiski savij tos ar melodiju.
|
|
|
Iesalniece, Sarmīte. Elpot sevi Dvēseles ejās atrast mieru. Savu mieru, kuru saproti un izjūti tikai tu, jo Tavs. Mirklis savas esības dziļuma. Nerast mākslīgu un izdomātu mieru mākoņos, bet savos uguns kūleņos, sagaršo kodolu. (S. Iesalniece) |
|
|
Smarša Laikā, kad Latvijā viss plaukst pilnā sparā, iznācis latviešu dzejas krājums “Smarša”. Šī izlase ar veclaicīgo nosaukumu veltīta neredzamajai dimensijai – smaržai, informēja izdevniecībā “Aminori”. Krājuma priekšvārdā teikts: “Smaržas mūs ieskauj jau kopš piedzimšanas brīža. Smaržo mātes piens, pirmā grāmata, pirmā mīlestība.” Šo dzejas izlasi var uzskatīt par turpinājumu krīzes dzejas krājumam “Mierinājums”, kas nāca klajā pagājušajā gadā. “Šie divi dzejas krājumi labi papildina viens otru,” atzina izlases sastādītāja Marika Rozenberga, pazīstama arī kā parfimērijas entuziaste. “Smaržai piemīt dziedinošs spēks, un tā spēj sniegt mierinājumu arī dvēseles krīžu laikā.” Dzejas krājumā “Smarša” apvienoti latviešu dzejas klasiķu – Raiņa, Aspazijas, Edvarta Virzas, Erika Ādamsona, Aleksandra Čaka, Austras Skujiņas – un citu autoru darbi.
|
