DAIĻLITERATŪRAS JAUNUMI – MAIJS II
Iepazīstinām ar daiļliteratūras jaunumiem
|
|
Nesers, Hokans. Rūsa kunga stāsts Kad 59 gadus vecais Ante Valdemārs Rūss loterijā laimē divus miljonus, viņa dzīve spēji mainās. Viņš pamet darbu, nopērk nelielu mājiņu meža vidū, kuru katru dienu apmeklē slepus no visiem. Bet tad pēkšņi atklāj, ka viņa īpašumā ir iemitinājies nelūgts viesis… Un vairs ilgi nav jāgaida, līdz notikumos tiek iesaistīts arī kriminālinspektors Barbaroti par spīti viņa lauztajai kājai un rīkojumam atpūsties. |
|
|
Delakūrs, Greguārs. Sieviete, kura nenovecoja Ir dažas, kuras nekļūs vecas, jo ir pametušas mūs pārāk agri. Dažas citas nesatraucas par novecošanu, jo viņām pietiek citu – daudz būtiskāku – rūpju. Vēl kādas cenšas izskatīties jaunākas, lai noturētu vīru, bet beigās tik un tā zaudē. Un tad ir Betija. Tas, kas notika ar Betiju, ir ikvienas sievietes sapnis. Un tomēr…vai tiešām tā ir.
|
|
|
Bekets, Semjuels. Stāsti un teksti par NEKO ”Pirmo reizi lasot Semjuela Beketa stāstus, mani uzrunāja autora eksistenciālais nemiers, neizmērojamā vientulība un kailums, kas raisīja ne vien apbrīnu un pietāti, bet arī vēlmi uzdrīkstēties un iztulkot latviski kaut nelielu daļu no ievērojamā rakstnieka literārā mantojuma, kas tapis franču valodā. Tas bija pirms gadiem pieciem. Šodien ir prieks un gandarījums par to, ka kluso vēlmi sadzirdēja izdevniecība Omnia Mea un atbalstīja Valsts kultūrkapitāla fonds. Kad Beketam tika piešķirta Nobela prēmija, viņš to uztvēra kā katastrofu. Tas nozīmēja, ka viņa darbi tiks pētīti, analizēti, tajos meklēs jēgu, lai saprastu, skaidrotu, kas slēpjas aiz vārdiem, tēliem, šaubām, bailēm. Es gribētu aicināt ienirt Beketa sajūtu pasaulē un ļauties tai.” (Agnese Kasparova tulkotāja) |
|
|
Konstantīna, Liva. Svešiniece spogulī Tuvojas Edisones kāzu diena, tomēr viņa šo lielo notikumu nemaz negaida. Nē, līgavainis nav vainīgs, viņš ir brīnišķīgs vīrietis. Pie vainas ir tas, ka Edisone nezina, kas viņa patiesībā ir. Pirms dažiem gadiem viņa tika atrasta asiņojam Ņūdžersijas štata automaģistrāles malā. Ķermeņa savainojumi tika izārstēti, bet atmiņa Edisonei tā arī neatgriezās. Viņa nezina savu īsto vārdu un nezina, kāpēc attapusies uz maģistrāles. Bet pats briesmīgākais ir tas, ka Edisone nespēj atbrīvoties no sajūtas – viņa ir izdarījusi kaut ko ļoti, ļoti sliktu… |
|
|
Bargais, Rihards. Nemodernās Slampes meitenes Rihards Bargais romānā “Nemodernās Slampes meitenes” aplūko, apbrīno, izvētī un apraksta notikumus savā dzīvē, rūpīgi piemeklējot vārdus un izteiksmes veidu. Viss piedzīvotais atspoguļots plašā amplitūdā – no morāla un psiholoģiska pagrimuma līdz sirdsšķīstai, naivai ticībai. Sev raksturīgajā pašironiski smeldzīgajā intonācijā Bargais izveido savdabīgu mozaīku, spoži parādot savu prozaiķa talantu. |
|
|
Dzeja |
|
|
Ziedonis, Imants. Tūkstošpirmā melnā, zilā nakts Grāmatā iekļauta visos trīs fonda “Viegli” albumos izmantotā Imanta Ziedoņa dzeja, kas apkopota, saglabājot oriģinālos, dziesmām nepielāgotos dzejoļus un papildinot tos ar fonda “Viegli” mūziķu Goran Goras, Renāra Kaupera, Māras Upmanes-Holšteines, Raimonda Gusareva un Jāņa Strapcāna un fonda “Viegli” padomes priekšsēdētājas Žanetes Grendes esejām par to, kā viņi sastapuši Imantu Ziedoni. Grāmatas vizuālo noformējumu veidojusi Londonā mītošā latviešu māksliniece Līga Kitchen, katrai no dziesmām radot savu vizuālo tēlu.
|
