DAIĻLITERATŪRAS JAUNUMI – NOVEMBRIS
Iepazīstinām ar daiļliteratūras jaunumiem.
|
|
Malhazs, Džadžanidze, Jurkevičs, Arturs. Apbedītais Vīnogulājs Romāna darbība risinās 1992. gada augustā. Gruzīnu puisis Malhazs ir pabeidzis vidusskolu un pavada pēdējās bezrūpīgās dienas savās mājās Abhāzijā, nelielā kūrorta pilsētiņā pie Melnās jūras, lai pēcāk dotos lielajā dzīvē uz Tbilisi. Taču viņa skaistajiem nākotnes plāniem tiek pārvilkta svītra, jo starp gruzīniem un abhāziem negaidot sākas karš. Malhazs pēkšņi tiek ierauts pavisam citā realitātē – katra diena tur var izrādīties pēdējā un uzticēties var vienīgi sev pašam. Kopā ar trim draugiem Malhazs mēģina aizbēgt no kara zonas un nokļūst neskaitāmās dzīvībai bīstamās situācijās, taču puikas paliek puikas un, par spīti visam, turpina triekt blēņas un aušoties.
|
|
|
Laganovska, Vija. Pirms un pēc. Stāsti Rakstnieces Vijas Laganovskas debija prozā: vienpadsmit stāsti ar plašu laika un telpas ģeogrāfiju. Tie pa līkloču taciņām ved uz pirmskara un kara gadiem un tad atgriež mūsdienās, ved uz vecu Latvijas lauku māju spelgonī, uz kādu visu aizmirstu internātskolu, uz Lādogas ezeru, uz divistabu dzīvokli Valmieras nomalē un grēksūdzes kabīni. Un vienmēr un visur jādomā par to, kas tiešām ir vērtīgs un cīņas vērts. Par to, kas tu esi, cilvēk. |
|
|
Dimante, Inguna. Ilūziju spēles Sibilla un Dagnis Vēveri ir žilbinošs laulāts pāris ne tikai ārēji. Ar sievas palīdzību Dagnis ir atradis veiksmes formulu interjera dizaina nozarē, kas nodrošina apskaužamu rocību un dzīves stilu. Taču kāds jauns pasūtījums birojam sašķoba aizraujošo dzīvi. Nesaskaņas kā ķirmis iegraužas attiecībās. Atklājas laulības ļodzīgie pamati un pagātnē gūtās dvēseles rētas. Viņiem vēl nav 30. Vai tiešām skapī jau noglabāti tik “smagi” skeleti? Izrādās, skeleti ir visiem. Dagnim tā ir muļķības dēļ pazaudēta mīlestība – Ita, ar kuru kopā studēja dizaineros. Dagnis nolemj Itai piezvanīt, kaut gan precējies ir gan viņš, gan Ita… |
|
|
Kvite, Maksimilians. Efekti un Defekti. Monologi ar āža kāju Maksimiliana Kvites vārds nebūs svešs vidēja gadagājuma radioklausītājiem, jo viņš 18 gadus bijis radiožurnālists. Taču M. Kvite ir arī rakstnieks, precīzāk, feļetonists. Jaunais krājums, kā vēsta nosaukums, ir monologu krājums. 13 monologos, kuri uzrakstīti pirms dažiem gadiem, rakstnieks lasītājam draiski un asprātīgi māj ar āža kāju, norādot uz dažu labu “defektu” līdzcilvēku raksturos.Īpaši asprātīgas ir tās humoreskas, kas rakstītas ventiņu izloksnē. Tā vien gribas tās nolasīt skaļi “ritig talsniek monolog” – tik krāsaina un bagāta ir ventiš mēle.
|
|
|
Krūmiņa, Inese. Vilkme Šis ir stāsts par vienas dzimtas trīs paaudžu cilvēku dzīvēm. Par to, kas tiem devis spēku un kas – sāpējis. Par to, kā caur paaudzēm atkārtojas uzvedības modeļi un likteņstāsti. Inese Krūmiņa ir 3×3 kustības Latvijā vadītāja, matemātiķe, skolotāja, jostu audēja, folkloriste un grāmatu, tostarp “Zīme, raksts, nozīme”, autore. “Vilkme” ir zināmā mērā autobiogrāfiska, tomēr ne dokumentāla vienas dzimtas likteņu interpretācija. Katra varoņa stāsts gandrīz vai maģiski ievelk lasītāju savā varā, radot sajūtu, ka esi viņiem līdzās dažādos laikos un vēstures pavērsienos. Cauri cilvēkstāstiem “Vilkme” izstāsta arī Latvijas likteni. |
|
|
Fridrihsone, Madara. Atgūtais medusmēnesis Ieva Irbe atgriežas dzimtas mājās kopā ar jauno vīru, lai sakārtotu savas vecmāmiņas lietas un mantojumu. Tomēr, kā izrādās, tad viņai ir jāatšķetina ne tikai omammas dzīves līkloči, bet jāieskatās acīs arī savai pagātnei, par kuru aktīvi atgādina trīs kaimiņu dzimtas vīrieši dažādās paaudzēs un ar pilnīgi atšķirīgiem nodomiem. Tāpat arī tagadne izrādās mezglaina, jo līdz ar Ievas mātes atgriešanos no Londonas Kārkliņos sāk norisināties savādi notikumi. Jaunajai sievietei ir jānoskaidro, kā tas viss ir saistīts, un kāda ir viņas loma šajā juceklī? |
|
|
Freimanis, Gunārs. Es neesmu viens. Ar mani ir mana tauta
Grāmata “Es neesmu viens. Ar mani ir mana tauta” dokumentos, liecībās un Gunāra Freimaņa (1927.3.X –1993.27.XII) darbos vēsta par dzejnieku, publicistu un politieslodzīto, par viņa dzīvi, garīgo un politisko mantojumu. |
|
|
Svensons, Patriks. Zuša evaņģēlijs Tam, kurš reiz ir redzējis zuti mirstam un pēc tam augšāmceļamies, ar racionālo domāšanu vairs nepietiek. Izskaidrot var gandrīz visu, var runāt par dažādiem procesiem, kā notiek organisma apgāde ar skābekli un vielmaiņa, vai par zuša aizsargājošo sekrētu un īpaši pielāgotām žaunām. Bet es esmu to redzējis pats savām acīm. Es esmu liecinieks. Zutis var nomirt un vēlāk būt atkal dzīvs. Ko gan vispār var zināt par zuti? Vai par cilvēku? Zutis Anguilla anguilla ir viens no mīklainākajiem dzīvniekiem, ko radījusi daba. Zivs, kuru apvij dabaszinātnisks noslēpums, ko mēdz dēvēt par “zušu jautājumu”. Zivs, kuru ir mēģinājuši izprast daudzi, sākot ar Aristoteli un beidzot ar Zigmundu Freidu, taču nesekmīgi. Zivs, kura iet bojā, kaut arī mēs lāgā nesaprotam, kāpēc. Zuša evaņģēlijs ir arī grāmata par autoru un viņa tēvu, un to, kā zutis saveda viņus kopā: ““Viņi ir jocīgi, tie zuši,” mēdza teikt tētis. Un, to sacīdams, viņš vienmēr izskatījās maķenīt priecīgs. Itin kā viņam būtu vajadzīga šī noslēpumainība. Itin kā tā aizpildītu viņā kādu tukšumu. Arī es tam ļāvos. Nospriedu – to, kam ticēt, atrod, kad ir tāda vajadzība. Mums bija vajadzīgs zutis. Bez tā mēs kopā nebūtu bijuši tie, kas bijām.” |
|
|
Kasims, Vilis. Lizergīnblūzs Viļa Kasima (1986) miniatūru krājumā apkopoti vairāk nekā 40 pēdējo divu gadu laikā tapuši īsprozas darbi. |
|
|
Dobičins, L . Enpils Romāns “Enpils” («Город Эн») ir daudzējādā ziņā neparasts romāns. Neredzēta ir tā uzbūve, neparasts bijis romāna liktenis, ārkārtīgi neparasts – tā autora liktenis,” grāmatas pēcvārdā raksta sērijas redaktors Aleksandrs Zapoļs. Par pagrīdes klasiķi dēvētais Leonīds Dobičins dzimis 1894. gadā Lucinā (Ludzā), vēlāk ģimene pārcēlusies uz Dvinsku (Daugavpili), kur Dobičins dzīvojis līdz 1911. gadam. Studējis Pēterburgas universitātē, pēcāk pārcēlies uz Brjansku, kur sākās viņa literārā darbība. “Enpils” darbība notiek 20. gadsimta sākumā Dvinskā. Daudzas detaļas atainotas gandrīz dokumentāli precīzi, lielākajai daļai personāžu ir reāli prototipi. “Enpili” mēdz salīdzināt ar hroniku, kurā nozīmīgi notikumi pielīdzināti nenozīmīgiem. Mēdz minēt kā romānu, kas veidots pēc kino montāžas likumiem; katrs teikums veidots kā lāse, kurā lūst pasaule. 1936. gadā, sākoties PSRS ideoloģiskajai kampaņai cīņā pret “formālismu un naturālismu”, pret Leonīdu Dobičinu tika veikta vajāšana un viņš pazuda. Dobičina nozīmīgums, laikam ritot, kļūst arvien nenoliedzamāks – salīdzināts ar Džeimsu Džoisu un Marselu Prustu, tulkots gandrīz visās Eiropas valodās, apliecinot, kādu vietu literatūrā patiesībā ieņem Dobičins – Eiropas mūsdienu klasiķis, viens no oriģinālākajiem eksperimentētājiem divdesmitā gadsimta rakstniecībā. |
|
|
Nesbo, Jo. The Kingdom When Roy and Carl’s parents die suddenly, sixteen-year-old Roy is left as protector to his impulsive younger brother. But when Carl decides to travel the world in search of his fortune, Roy stays behind in their sleepy village, satisfied with his peaceful life as a mechanic. |
|
|
Jākobsons, Gunārs. Pie mikrofona Jau sešdesmit sešus gadus Latvijas Radio ēterā ir bijusi dzirdama frāze “pie mikrofona Gunārs Jākobsons”. Leģendārā sporta žurnālista un komentētāja balsi labi iepazinuši ne vien hokeja un futbola fani, bet arī savulaik populāro radioraidījumu “Mikrofons” un “Dzirkstele” klausītāji, tāpat tie, kas bija iecienījuši raidlugas un vakara pasaciņas. Gunāra Jākobsona talants ir izpaudies dažādās radio un televīzijas žurnālistikas jomās. 1. novembrī Latvijas Radio svinēja savu 95. pastāvēšanas gadu, bet radio leģendai Gunāram Jākobsonam 12. novembrī – 85. dzimšanas diena. |
|
|
Bušnela, Kendaisa. Vai lielpilsēta vēl ir sekss? Asredzīgi un ar humoru Kendaisa Bušnela raksta par mūsdienu attiecību ainavu un tipāžiem, kas tajā mīt. Par to, kā gados vecākas, saprātīgas sievietes piepeši kļūst par jaunu vīriešu mīlas un iekāres objektu, par “Monas Lisas”– vagīnu atjaunojošās lāzerprocedūras, kuru tik bieži iesaka pusmūža vecuma sievietēm, – brīnumaino efektu un par to, ar ko jārēķinās, ejot uz Tinder randiņiem, kad esi piecdesmitgadīga šķirtene. |
|
|
Safons, Ruiss. Karloss. Debesu Gūsteknis 1957. gada decembrī pār Barselonu un tās šaurajām ieliņām smagi gulst ilga pelnu un tumsas ziema. Pilsēta joprojām nav atguvusies no pēckara posta. Vienīgi bērniem un tiem, kuri iemācījušies aizmirst, Ziemassvētku laiks ir saglabājis cerību un maģijas pilno noskaņu. Daniels Sempere, Vēja ēnas neaizmirstamais varonis, nu jau ir precēts vīrs un vada ģimenes grāmatnīcu kopā ar tēvu un uzticamo Ferminu, ar kuru viņu saista cieša draudzība. Kādu rītu grāmatnīcā ienāk svešinieks – drūms, klibs vienrocis, kurš nopērk īpaši vērtīgu “Grāfs Monte Kristo” eksemplāru, samaksā par to trīskāršu cenu, taču, ierakstījis grāmatā satraucošu veltījumu, tūliņ pasniedz to Danielam, piekodinādams nodot Ferminam. Tā atveras pagātnes durvis, un tagadni atkal iztraucē pagājības rēgi, kas ieradušies kopā ar Fermina atmiņām. Lai izdibinātu sāpīgu patiesību, kura līdz šim tikusi no viņa slēpta, Danielam ir jādodas iekšā nolādētā laikmetā un Munžuikas cietuma kamerās un jāatklāj, kāds velnišķīgs līgums saistījis Davidu Martinu – Eņģeļa spēles stāstnieku, ar viņa cietumsargu, Maurisio Vaļsu – nelieti, kurš iemieso visu ļaunāko, kas piemitis Franko režīmam… |
|
|
Vīgante, Dace. Bumbulītis Lasītāju iemīļotās un literatūrkritiķu novērtētās latviešu prozistes Daces Vīgantes (1970) trešais stāstu krājums “Bumbulītis” ir īsti vijīgas valodas un jutekliskas tēlainības svētki. Autore joprojām pievēršas smalkai un niansētai cilvēku, dzīves, pasaules uztverei un atveidei, caur mazo – dažviet ar humoristisku un ironisku vērojumu – rādot arī grūto un nopietno, kas šajā grāmatā iegūst ne tikai lielumu un vieglumu, bet teju vai ekstravagantu negaidīti ieraudzīta gaisa balona grandiozitāti. Krājuma trīspadsmit stāstu uzmanības centrā joprojām ir sieviete – viņas jūtas, domas, pieredze, viņas seksualitāte, pagātne un nākotnes nojausmas. Gluži kā mākslinieces Gundegas Dūdumas gleznā “Pliante dance” attēlotā dejotāja, Daces Vīgantes iztēles varones kādā brīdī sastingst grūti iedomājamā pozā. Vai viņas redz nomoda sapņus? Vai viņām ir grūti vai viegli? Cik ilgi viņas tā spēs? |
|
|
Vaita, Kārena. Zudušais medaljons Zudušais medaljons ir otrais romāns Tredstrītas sērijā, kas ieguvusi kulta statusu. Miljoniem lasītāju jau ir iemīļojuši nekustamā īpašuma mākleri Melāniju Midltoni, kura aizraujas ar vēsturiskajām mājām un to noslēpumiem. Šajās grāmatās harmoniski savijas romantika un pagātnes mistērijas, un tās ir izlasāmas vienā elpas vilcienā.
|
|
|
Burga, Anna. Tētis Māsas Alise un Ieva aug bērnunamā Rundenes muižā, jo viņu māte ir alkoholiķe, bet tēvi – katrai savs – nav zināmi. Meitenēm ir paveicies, jo viņām atrasta audžuģimene Francijā. Taču izrādās, ka viss nav tik vienkārši.Bērnunama kādreizējā audzēkne, tagadējā Francijas vēstniecības darbiniece Tīna Legrāna, apstākļu sakritības dēļ atgriezusies savā bērnības zemē, nojauš, ka skaistā vieta pie ezera slēpj sevī dīvainus un pat baisus notikumus. Neparasti liels psihotropo medikamentu patēriņš, jaunās medmāsiņas Elīnas noslepkavošana pirms dažiem gadiem un pat vēl senāki neparasti notikumi – tas viss liek Tīnai domāt, ka bērnunamā notiek noziedzīgi darījumi.
|
|
|
Ketnere, Keita. Asteszvaigznes brīdinājums Romāns ar jaunas sievietes – Lienes – acīm gudri vēsta ne tikai par viņas likteni, mīlestību un pārdzīvojumiem, bet ar spilgtām epizodēm parāda dzīvi Latvijā (Rīgā) padomju laikos. |
|
|
Felka, Romija. Nāves Jūdze Toreiz… Frīdai bija 13 gadu, kad tika nogalināta viņas labākā draudzene. Baidoties par savu dzīvību, meitene gadiem ilgi glabāja noslēpumu, kura atklāšana būtu varējusi palīdzēt notvert slepkavu. Tagad… Tēvam nokļūstot slimnīcā, Frīda spiesta atgriezties dzimtas saimniecībā Elbmāršā, kur viņa satiek izmeklētāju Hāverkornu. Lai arī ieradies izmeklēt uzbrukumu Frīdas tēvam, Hāverkorns nav aizmirsis pirms gadiem notikušo un savu nojautu, ka Frīda kaut ko slēpj. Vai starp noziegumiem Paulsenu saimniecībā un jaunās meitenes slepkavību pirms astoņpadsmit gadiem varētu būt saistība? Vai pagātnes notikumi varētu atkārtoties? |
|
|
Veinberga, Jana. Mākoņaina nakts Beta no mātes mantojusi skaisto viesnīcu “Pie ezera”, taču pēdējā laikā bizness nesokas, jo kāds sācis kaitēt viņas īpašumam: apraksta sienas, nogremdē laivu, nogalina suni, izplata riebīgas baumas, veic viltus zvanus… Beta nespēj iedomāties, kam viņa varētu būt ieriebusi, un problēmas neatrisina arī simpātiskā, bet noslēpumainā bijušā advokāta Filipa negaidītā uzrašanās.Situācija vēl vairāk saasinās, kad ezera krastā tiek atrasts vietējā deputāta Mizra līķis. Aizdomās turamo netrūkst, bet kurš no tiem ir īstais kaitnieks un slepkava? To nāksies noskaidrot Filipa draugam, privātdetektīvam Stasam un viņa partnerei Laumai.
|
|
|
Kvans, Kevins. Pasakaini bagātā draudzene Tuvojas Reičelas Ču kāzu diena, un ir neskaitāmi iemesli, lai viņa justos kā septītajās debesīs. Viņai ir gredzens ar unikālu ovālas formas briljantu, brīnišķīga kāzu kleita, kas viņai ļoti patīk, un līgavainis, kurš ir gatavs atteikties no milzu bagātības Āzijā, lai tikai varētu viņu apprecēt. Tomēr Reičela skumst par to, ka viņas īstais tēvs – cilvēks, kuru viņa nekad nav pazinusi, – nebūs klāt, lai vestu meitu pie altāra. Nejaušas sagadīšanās dēļ tiek noskaidrota tēva identitāte, un Reičela pēkšņi tiek ierauta neiedomājamā Šanhajas greznības pasaulē, kurā pa bulvāriem traucas ekskluzīvi un reti auto un kurā cilvēki ir ne tikai traki bagāti, bet… pasakaini bagāti.
|
|
|
Abdullajevs, Čingizs. Maniaka Prāts Pazīstamā Maskavas ZPI, kas strādā kodolenerģētikas jomā, valda apjukums- tā teritorijā ir nogalināta jauna darbiniece. Izmeklētāji uzskata, ka ļoti drīz atklās noziegumu, jo tas pastrādāts režīma institūtā, kur svešiem ieeja ir aizliegta. Tātad slepkava ir kāds no savējiem. Tiesa , slepkavības veids norāda uz to , ka viņš turklāt ir arī maniaks. |
|
|
Keja, Elizabete. Septiņi meli Džeina un Mārnija jau kopš bērnības ir nešķiramas. Viņas visu dala uz pusēm. Viņas zina itin visus savus noslēpumus. Taču Mārnija iepazīstas ar Čārlzu – un attiecības mainās. Tāpēc, ka Džeina uzreiz vai gandrīz uzreiz sajūt nepatiku pret viņu – tik veiksmīgu, glancētu, pašapmierinātu vīrieti, kurš prot un grib iepatikties ikvienam… izņemot Džeinu. Un, kad Mārnija apjautājas par draudzenes attieksmi pret Čārlzu, Džeina izšķiras par saviem pirmajiem, nelielajiem un gluži nevainīgajiem meliem. Galu galā pat labākās draudzenes mēdz šo to paturēt pie sevis. Bet, ja Džeina būtu godīga, var gadīties, ka viņas draudzenes vīram paveiktos vairāk… Jo pirmie meli nekad nav pēdējie. Tas ir tikai sākums. Tie rada nākamos melus, bet tie – atkal nākamos, un šī ķēdīte nepielūdzami aug… novedot līdz traģiskam finālam… līdz katastrofai. |
|
|
Dzeja |
|
|
Kalniņa, Maija. Adrese- tepat blakus Dziesminieces Maijas Kalniņas sakāmais pasaulei dzejas formā. “Adresēm, kuras ierakstītas man svarīgo adrešu sadaļā – tepat blakus – nav nekāda sakara ar kilometriem, jūdzēm un citām garuma mērvienībām. Tās vieno tikai un vienīgi tuvums, kurš mērāms pavisam citās vienībās.” Maija
|
|
|
Helds, Juris. Svētījiet maldugunis Arī savā vienpadsmitajā krājumā dzejas vecmeistars Juris Helds (1942) paliek uzticīgs sirreālisma un impresionisma principiem. Viņa dzeja vairāk balstās nevis uz empīrisko pieredzi, izzināmo pasauli, bet gan uz vārdā nenosaukto, priekšnojautās un intuīcijā pastāvošo. Tam viņš tuvojas caur vīzijām, arhetipiem, metafiziskiem tēliem. Dzeju caurvij dziļš kultūrvēsturiskais slānis un bagātīgas, neparastas metaforas.
|
|
|
Kalns, Ints. Es runāju nopietni Lai Tava roka vienmēr raksta to, ko sirds Tev jūt, |
|
|
Veips, Lauris. Interesantās dienas Lauris Veips (1992) ir dzejnieks un žurnālists, viens no spilgtākajiem latviešu jaunās paaudzes autoriem. Viņa dzeju raksturo lieliska humora izjūta, oriģināla tēlu sistēma un frāzes tīrība. Veips savā dzejā atvēl vietu arī sarunvalodas ietekmei un protestam pret uzspēlētu intelektuālismu. Poētikas līmenī Veipa dzeja ir filigrāna, savukārt aprakstīto pārdzīvojumu līmenī – viscaur atklāta un pat nedaudz neveikla. Tieši tāpēc viņa dzejoļi piedāvā gan skaistuma, gan aizkustinājuma pieredzi. Lasītājs šajā krājumā satiks jaunu un apmulsušu cilvēku, kurš mēģina saprast savu pagātni (pamatā bērnības un izjukušu attiecību notikumus), kā arī tagadnes grūtsirdību, teikts izdevniecības preses relīzē, kas paredzēta grāmatas reklamēšanai.
|
|
|
Sen-Seņkovs, Andrejs. Papīra krūtis Rakstnieks Andrejs Sen-Seņkovs (1968) dzimis Dušanbē, Tadžikistānā, vēlāk pārcēlies uz Maskavu. Pēc izglītības – mediķis. Daudzu dzejas un prozas grāmatu autors, raksta arī vizuālo dzeju. Andreja Belija prēmijas nominants, darbojas arī fotomākslā un citos vizuālās mākslas veidos. Grāmatas “Papīra krūtis” sastādītājs un atdzejotājs – Einārs Pelšs, redaktors – Marians Rižijs. |
|
|
Zvirgzdiņš, Juris. Esse. Un..Un.. “Kas ir Esse? Iespējams, Esse varētu būt ES – SE: autora ES un tā spoguļattēls SE (lai nu kas, bet dirnēšana spoguļa priekšā un sava “es” apjūsmošana ir literātu visiecienītākā nodarbošanās). Tomēr spoguļattēls – tas būtu pārlieku vienkārši. Spoguļattēls tāda garlaicīgi plakana un nīkulīga autora kopija vien ir. Essi varētu uztvert kā Zvirgzdiņu, kurš, ielīdis starp diviem pretstatītiem spoguļiem, groza galvu uz vienu un otru pusi, priecādamies par bezgalībā aizejošām Zvirgzdiņu virknēm. |
|
|
Bulis, Andris. Erotērika Dzeja. Andris Bulis – aktieris, dzejnieks, autors vairākiem dzejoļu krājumiem.
|
