DAIĻLITERATŪRAS JAUNUMI NOVEMBRIS II
DAIĻLITERATŪRAS JAUNUMI
|
|
Paičs. Indulis. Mans tīmekļa sarunu kodekss “Vārdi var dziedināt vai ievainot. Redzot to, kā krīzes laikā sociālie tīkli pārplūst ar asiem un ievainojošiem komentāriem, kuru sekas savstarpējās attiecībās jutīsim vēl ilgi, nonācu pie nepieciešamības formulēt priekš sevis principus, kurus ievērojot varu pasargāt sevi un citus. Ceru, ka tie palīdzēs mums nepazaudēt vienam otru šajā izaicinošajā laikā.” Indulis Paičs |
|
|
Katalpa, Jakuba. Vācieši 1987. gadā no Rietumvācijas Prāgā nonāk pēdējā no paciņām, kuras kopš četrdesmito gadu beigām Klāra Rismane regulāri sūtīja Māleru ģimenei – dēlam Konrādam. Taču par vecmāmiņu Klāru Māleru ģimenē nekad nerunāja, un pēc Konrāda aiziešanas mūžībā paliek neatbildēti jautājumi. Pēkšņa ģimenes tēva nāve sapulcina dzimtenē bērnus no Amerikas, Lielbritānijas, Čehijas (Austrālijā mītošais brālis atrodas slimnīcā). Intriga par mirušo vīrieti lasītāju nodarbinās līdz grāmatas beigām – kāpēc māte viņu atstāja audžuvecākiem? Izprast ģimenes pagātni un atklāt noslēpumus uzņemas Klāras mazmeita |
|
|
Fīla, Ivans. Vīrs, kas stāvēja ceļā Spraigs romāns par par čehu ārstu un politiķi Františeku Krīgelu (František Kriegel), kurš 1968. gada augustā, neraugoties uz fiziskas likvidācijas draudiem, nostājās pret okupācijas varu un vienīgais neparakstīja apkaunojošo Maskavas dokumentu, kas legalizēja invāziju. Romāna autors Ivans Fīla izspēlē fascinējošu drāmu par varonības un nodevības tēmu, sniedzot sīku ieskatu ārsta un politiķa Františeka Krīgela un viņa pretinieka, sātana advokāta, “zirga, uz kuru Brežņevs uzlicis likmi” Gustāva Husāka dzīvē. Mēs kļūstam liecinieki aizkulišu intrigām pirms liktenīgās nakts no 1968. gada 20. uz 21. augustu, kad Varšavas līguma valstu karaspēks okupē Čehoslovākiju, kā arī vairāku Čehoslovākijas Komunistiskās partijas un valsts pārstāvju nolaupīšanai un aizvešanai uz Maskavu un pakāpeniskai raksturu laušanai sarunu laikā Kremlī. |
|
|
Sēks, Makss. Ļaunuma tīkls Pēc grandiozas ballītes pazūd divi slaveni influenceri. Abu sociālajiem kontiem ir desmitiem tūkstošu sekotāju, bet pēdējais ieraksts teju identisks – vientuļas bākas bildi papildina ļaunu vēstošs dzejolis. Vai tas ir tikai publicitātes triks, vai tomēr abu dzīvībām draud briesmas? Kādu brīdi izmeklētāju komandai šķiet, ka ikviens pavediens beidzas strupceļā, bet, spriedzei augot, arvien skaidrāks, ka pretinieks negrasās apstāties… Procesu sarežģī arī izmeklētājas Džesikas Niemi pagātnes noslēpumi, kuri līdz ar jaunās priekšnieces ierašanos vairs nav drošībā |
|
|
Šulcs, Džeimss Vilards. Vientuļā Bizona kļūda Dž.V. Šulcs - vārda meistars, kura dramatiskas spriedzes un dinamisma cauraustie darbi tiek lasīti vienā elpas vilcienā. Grāmatā autors stāsta par melnkājaino cilts indiāņiem un sen pagājušiem laikiem. Autors bija satuvinājies ar indiāņiem, apguvis viņu valodu, piedalījās bizonu medībās, pievienojās sirojumos pret cilts ienaidniekiem un bija precējies indiāņu sievieti. Atšķirībā no zinātniekiem, rakstniekam nebija jāpēta indiāņu kultūru – viņš pats bija kļuvis par tās daļu |
|
|
Troalika, Iveta. Tūlīt paliks labāk Rīga, 2000. gads. Mūžīgie bērni – paaudze, kas piedzīvojusi gadsimtu miju un mēģina pielāgoties aizvien jauniem apstākļiem, kuros pat viņu vecāki un padomdevēji jūtas pazaudējušies. Laura un Māris 1999. gadā satiekas prestižā vidusskolā, piedzīvo pirmo mīlestību un pirmos zilumus, netiekot galā ar visu, ko paši iecerējuši, un atskārstot, ka mīlestība ne tikai rada patvērumu, bet tā var atmodināt kaut ko šausmīgu, kad gribas otram trāpīt tā, lai sāp. Mūžīgie bērni izdzīvos. Viņi slēps savus zilumus un meklēs brīžus, kuros satikties. Apjukušajā pasaulē viņus vadīs nevis pieaugušā atbalsts, bet izdzīvošanas instinkts un nezūdoša cerība, ka tūlīt paliks labāk |
|
|
Hotakainens, Kari. Nākotnes pilsētas stāsts Kari Hotakainena romāns vēsta par to, kas pasaulē notiek pašlaik – un par to, kādas perspektīvas sagaidāmas. "Nākotnes pilsētas stāsts" ir galvu reibinošs, nepiedienīgi jautrs un blēdīgi aizkustinošs romāns. Kari Hotakainens līdz šim nekad iepriekš nav uzrakstījis neko tik bezkaunīgu. Ko uzskatām par vērtīgu dzīvi? Kāds ir labs dzīvesstāsts? Lauki ir pārvērsti par Rekreācijas reģionu, visi dzīvo Pilsētā. Profesijas un priekšstati par amatu ir mainījušies vai tie ir izzuduši pavisam, neviens nespēj atrast savu vietu dzīvē, situācija kļūst nekontrolējama. Kad dzīvokļu piedāvājums izsīkst, sākas nežēlīga cīņa par tiem, kandidātiem atkrītot citam pēc cita. Dzīvoklis tiks labākā dzīvesstāsta autoram, pārējiem nomērīts ceļš uz Baraku vai tukšos Tirdzniecības centros izbūvētajām pagaidu mītnēm. Kurš spēs visaizraujošāk izstāstīt savu dzīvesstāstu, kurš pagurs neiespējamā uzdevuma priekšā? Vai valsts Prezidentei uzdos nervi, vai trollītim Muminam izdosies veiksmīgi zīmolot jenotsuni? Kāpēc Rahikainens pārveidojis savu uzvārdu, lai dēvētos par Rahiku, kādu galu ņems vecišķa pāra mīlestība, kuram allaž patīk skūpstīties |
|
|
Hanna, Kristīne. Baltā nekuriene 1974. gads. Aļaska Neparedzama. Nepiedodoša. Nepieradināta. Galējs izdzīvošanas pārbaudījums ģimenei krīzes situācijā. Ernts Olbraits ir atgriezies mājās no Vjetnamas kara, viņš ir apjucis, mainījies un nikns uz visu pasauli. Zaudējis kārtējo darbu, viņš pieņem impulsīvu lēmumu – ar ģimeni pārcelties uz ziemeļiem, uz Aļasku, lai apmestos uz dzīvi tur, kur maz citu ļaužu un varēs dzīvot pēc pašu likumiem. Sākumā šķiet, ka Aļaska atbilst visām viņu cerībām, bet, pienākot ziemai, kad visapkārt valda tumsa un aukstums, sākotnējais piedzīvojums pārvēršas par drāmu. Trīspadsmitgadīgajai Lenijai un viņas mātei nāksies uzzināt briesmīgo patiesību, ka Aļaska ir vienlīdz skaista un briesmīga, ka tā spēj gan cilvēku izglābt, gan pazudināt, un viņas neglābs neviens... viņām būs jātiek galā pašu spēkiem. “Baltā nekuriene” ir neaizmirstams stāsts par cilvēka trauslumu un izturību un arī Aļasku – vienlaikus tik neiedomājami skaistu un neparedzami bīstamu. Tas ir aizraujošs stāsts par uzdrošināšanos, mīlestību un zaudējumu, centieniem izdzīvot un to mežonīgumu, kas mīt gan dabā, gan cilvēkos |
|
|
Kļavis, Aivars. AVOTA laiks Žurnāla “Avots” pirmais numurs pie lasītājiem nonāca 1987. gadā – tas ir laiks, kad nevienam pat sapņos nerādījās, ka pēc nieka trīs četriem gadiem Latvija atgūs neatkarību. Taču šis sīkā drukā iespiestais žurnāls ar provokatīviem vākiem un ilustrācijām sabangoja Padomju Latvijā lasošo sabiedrību. Un ne tikai Latvijā. Žurnāla versiju krievu valodā “Rodņik” vēl lielākā tirāžā abonēja lasītāji arī toreizējā Padomju Savienībā. Tieši par šiem reālajiem faktiem, par to, kādiem komunistiskās partijas birokrātijas gaņģiem nācās izlauzties cauri, lai “Avots” vispār iznāktu; par nemitīgo stīvēšanos ar cenzūru un to, kā žurnāls nepārtraukti balansēja uz “būt vai nebūt” asmens, stāsta “Avota” radītājs un galvenais redaktors Aivars Kļavis. |
|
|
Kūlis, Ēriks. “Raksti I. Rīta cēliens”Kā top manas grāmatas? Nekas jau nav jāizdomā, jāizsūc no pirksta. Tā ir dzīve, kas sižeta ziņā pārspēj pašu talantīgāko rakstnieku. Un, ja tu pagadies pie šīs iespaidu āderes, esi veiksminieks. Džeks Londons to atrada gan Aļaskā, gan ceļojot pa dienvidjūru salām, dzīvnieku draugs Džeimss Heriots to uzgāja Jorkšīras kalnainē, kur savā laikā strādāja veterinārārsta praksē, Miervaldim Birzem savukārt rakstīt mudināja koncentrācijas nometnē pārdzīvotais, virtuozo stāstu autoru Zigmundu Skujiņu ārdēja smagie pēckara gadi, strādājot par žurnālistu laikrakstā “Padomju Jaunatne”. Mans draugs Egils Lukjanskis kādā vaļsirdības brīdī atzinās, ka viņš sācis rakstīt pēc smaga kautiņa Vērmaņparkā, atjēdzoties pērno lapu kaudzē. Nebūt nepretendēdams uz minēto autoru nopelniem literatūrā, gribu bilst, ka mans pirmais iedvesmas avots bija klusais Velnciems ar vecajiem sudrabvītoliem, kad dzīvoju blakus tālē aicinošajiem un tālē aizzūdošajiem dzelzceļa sliežu pāriem, bet vēlāk dižās Nīcas plašumi, vitālie lauku cilvēki ar saviem raksturiem un sulīgo valodu. Tieši šajā pagastā nodzīvotajos gados tapa puse no manām grāmatām gan pieaugušajiem, gan bērniem. |
|
|
Nesbē, Jū. Greizsirdis un citi stāstiGrieķu kriminālpolicists, kuram ir īpašs talants risināt ar greizsirdību saistītus noziegumus, tiek nosūtīts uz Kalimnas salu. Tālu kādā citā zemē taksometra vadītājs atrod sievas auskaru priekšnieka mašīnā. Kā tas tur nokļuvis? Un augstu debesīs kāda sieviete lidmašīnā, reisā uz Londonu, vēlas pielikt punktu savai dzīvei, nespējot piedot vīra sānsoli ar viņas labāko draudzeni. Bet kas ir tas vīrietis, kurš sēž viņai blakus? Šie un citi lieliskā norvēģu rakstnieka Jū Nesbē stāsti ir par cilvēka spēcīgākajām emocijām, un lasītājam atliek vien vērot, kā izcilais meistars izspēlē potenciāli nāvējošās greizsirdības, iekāres un neuzticības kārtis. Šis nepārprotami ir viens no līdz šim labākajiem Jū Nesbē veikumiem. Precīza, koncentrēta proza un neatdarināma spriedzes intensitāte. Verdens Gang, Norvēģija |
|
|
Greasley, Horace. Do the Birds Still Sing in Hell?When war was declared Horace Greasley was just twenty-years old. After seven weeks' training with the 2/5th Battalion, the Royal Leicestershire Regiment, Horace found himself facing the might of the German Army in a muddy field south of Cherbourg, in northern France, with just thirty rounds in his ammunition pouch. Horace's war didn't last long. . . On 25 May 1940 he was taken prisoner and so began the harrowing journey to a prisoner-of-war camp in Poland. Those who survived the gruelling ten-week march to the camp were left broken and exhausted, all chance of escape seemingly extinguished. But when Horace met Rosa, the daughter of one of his captors, his story changed; fate, it seemed, had thrown him a lifeline. Horace risked everything in order to steal out of the camp to see his love, bringing back supplies for his fellow prisoners. In doing so he offered hope to his comrades, and defiance to one of the most brutal regimes in history |
