DAIĻLITERATŪRAS JAUNUMI – OKTOBRIS
Iepazīstinām ar daiļliteratūras jaunumiem.
|
|
Račko, Karīna. Netīrā
Slavenā modele un influencere Flēra Jirgensone nolēmusi Ziemassvētku brīvdienas pavadīt vienatnē savrupā lauku viesu namā. Jaunā sieviete slēpj rētas uz plaukstu locītavām un nesekmīgi pūlas atgūties no traumatiskām, zemiskuma un liekulības pilnām attiecībām. Zaudējusi romantiskas ilūzijas, Flēra, lai remdētu dvēseles sāpes, mēģina pavedināt viesu nama īpašnieku – izskatīgo un jūras vēju rūdīto vientuļnieku Matiasu Freineru –, taču, par spīti tam, ka vīrieša iekāre ir nepārprotama, saņem atraidījumu. Lai arī Matiass atsakās pārgulēt ar Flēru, viņi pamazām satuvinās, un izrādās, ka abu sāpīgajā pagātnē ir vairāk kopīga, nekā sākotnēji šķiet. Viņi labi zina – nekas nespēj sakropļot tik nežēlīgi kā netīras jūtu spēles… |
|
|
Mitčela, Karolina. Zelta krātiņš
Roza ir jauna, nabadzīga meitene gaidībās. Viņa vēlētos būt perfekta māte savam bērnam, taču – jo vairāk nākas aizdomāties par pašas haotisko bērnību, jo lielāka kļūst pārliecība par to, ka labākā dzīve mazulīti gaidīs pēc iespējas tālāk no viņas dzimtās pilsētas Īrijā. |
|
|
Veidenbaums, Eduards. Dzīve un daiļrade: konteksti un recepcija
Krājums ir starpdisciplinārs. To veido skatījums uz Veidenbaumu un viņa darbiem no filozofijas, latviešu literatūrzinātnes, ģermānistikas, muzikoloģijas, |
|
|
Saulietis, Augusts. Modernisma un sadzīves reālisms
Rakstu krājuma pamatā ir daļa šajā konferencē nolasīto referātu, kas apliecina Saulieša aktualitāti un nozīmi mūsdienu kultūras un jaunrades procesos. Viņa literārajai jaunradei un sabiedriskajām aktivitātēm ir bijusi liela nozīme latviešu literatūrvēsturiskā procesa virzībā, kā arī intelektuālās diskusijās par dzīves jēgas un latviskās identitātes jautājumiem uzturēšanā.. |
|
|
Ābele, Inga. Balta Kleita
Balta kleita ir kā dzīve — skaista, bet vienmēr ievaino. Kā tajā senajā mīklā par ķirša koku — |
|
|
Babnika, Gabriela. Sausum-laiks
“Sausumlaiks” ir darbs par mīlestību – dimensijā, kurā stereotipās lomas ir mainītas vietām. Viņa – sešdesmit divus gadus veca māksliniece – nāk no Eiropas vidienes, viņš – divdesmit septiņus gadus vecs afrikānis – ir audzis uz ielas un bijis vardarbības upuris. |
|
|
Trimalniece, Vineta. Piepildīts
Ar neparastu iejūtību un dziļu izpratni atklājot pansionāta iemītnieku dažādos dzīvesstāstus, jaunā autore liek lasītājam aizdomāties par dzīves patiesajām vērtībām un katra cilvēka paša lomu sava likteņa veidošanā. |
|
|
Šadre, Daina. Bruņurupuču tango
1980. gada vasarā nomaļā Latgales ciemā satiekas divi studenti – Zina Volkova un Kārlis Kalējs. Viņa ir Latgales meitene no vienkāršas ģimenes, kura studē ekonomiku, bet viņš slavenas ārstu dinastijas pēctecis. Tā ir mūža mīlestība no pirmā skatiena, taču jauniešiem jānoiet garš ceļš, lai abi būtu kopā. Kārļa valdonīgā mātei ir savs plāns par dēla laimi. Viņa to realizē nevairoties pat no nozieguma, bet pats Kārlis izvēlas maksāt par pieļautu vājību, tā uz vairāk kā divdesmit gadiem nolemjot sevi dzīvei bez mīlestības. Taču abu jūtas ir dzīvas. Viņiem būs otra iespēja, taču līdz tai būs jānoiet garš un smags ceļš. Gluži kā bruņurupuču tango. Un arī tad, kad Zina un Kārlis tiksies vēlreiz, starp viņiem nostāsies sens noslēpums un noziegums. Lai mīlestība uzvarētu, būs jāatšķetina šī nozieguma savilktais mezgls, jātiek galā ar šokējošām atklāsmēm un jauniem pārdzīvojumiem. |
|
|
Sabaliauskaite, Kristina. Pētera Imperatore
Voltērs lietuviešu bajāres Martas Skovroņskas – cara Pētera I sievas un Krievijas pirmās imperatores Katrīnas I – dzīvi ir raksturojis kā “visneticamāko stāstu par XVIII gadsimta Pelnrušķītes augšupceļu”. Taču šis romāns, kas balstīts autentiskos attiecīgā laikmeta avotos, sagrauj jebkādus pasaku stereotipus. Pulkstens sit deviņi. Sākas imperatores mūža pēdējā diennakts. Un no mirstoša ķermeņa dziļumiem reālajā laikā un pirmajā personā tiek stāstīts Viņas Stāsts, Viņas Vēsture: pavisam citāda nekā vīriešu sarakstītajās vēstures mācību grāmatās. Piecu gadu vecumā kļuvusi par bāreni, jaunībā pieredzējusi kalpones, veļasmazgātājas, karagūsteknes un seksa verdzenes likteni. Kļuvusi par lietuviešu izcelsmes favorīta Aleksandra Menšikova slepeno mīļoto, pēcāk – par viņa labākā drauga Pētera I mīļāko un sievu. Starp diviem lietuviešiem un Krievijas caru jau kopš paša sākuma pulsē sprieguma piesātināts mīlestības un draudzības trīsstūris, kas rada nemitīgas šaubas: kurš ar kuru manipulē, kurš ir upuris, kurš – pavedinātājs, kurš – savedējs? Un rodas arī jautājumi: kā likteni nosaka vara un vai tā ir pasaka vai traģēdija? |
|
|
Aberkrombijs, Džo. Pirms tie pakārti
“Mums ir jāpiedod saviem ienaidniekiem, bet ne pirms tie pakārti“ – Heinrihs Heine. Vecākajam inkvizitoram Gloktam ir grūts uzdevums. Kā aizsargāt ienaidnieku aplenktu un nodevēju apsēstu pilsētu, ja nevari uzticēties saviem sabiedrotajiem un tavs priekštecis jau ir pazudis bez vēsts? Ar to pietiek, lai spīdzinātājam gribētos mesties bēgt. Ja vien viņš spētu bez spieķa kaut paiet! Ziemeļnieki šķērsojuši Anglandes robežu un nu sēj aukstajā zemē postu un nāvi. Kroņprincis Ladisla ir apņēmies tos padzīt un tādējādi izpelnīties nerietošu slavu. Diemžēl viņš nemākulīgi komandē vissliktāk apbruņoto neprašu armiju pasaulē. Savukārt Bajazs, Pirmais no magiem, vada drošsirdīgu piedzīvojumu meklētāju pulciņu bīstamā ceļojumā cauri pagātnes drupām. Visnīstākā sieviete Dienvidos, bīstamākais vīrs Ziemeļos un patmīlīgākais jauneklis Savienībā ir dīvaina, tomēr nāvējoša komanda. Varbūt viņi pat varētu paglābt cilvēci no ļaunajiem ēdājiem. Ja vien viens otru tik ļoti neienīstu…Tiks atklāti seni noslēpumi. Tiks piedzīvotas gan uzvaras, gan zaudējumi asiņainās kaujās. Tiks piedots nāvīgiem ienaidniekiem, bet ne pirms tie pakārti. |
|
|
Vinogradova, Laura. Upe
Rute negaidot manto no tēva lauku māju pie upes. Tēvu Jūli viņa nekad nav pazinusi, taču pārlieku labi pazīst sāpes par skaudro bērnību un pirms desmit gadiem pazudušo māsu, pazīst neiederības izjūtu un tukšumu sirdī. Un Rute bēg – bēg no pilsētas, no cilvēkiem, no sevis… Vai upe viņai palīdzēs atrast pašai sevi, savu dzīvi? |
|
|
Kaijaks, Vladimirs. Dullie stāsti
Šos stāstus pats Vladimirs Kaijaks dēvēja par dullajiem stāstiem. Tajos ir drusciņ no visa kā – mistikas, fantāzijas, šermuļu un neparastu ideju. Laikā, kad tie tapa – no 20. gadsimta 70. līdz 90. gadiem – tie izaicinoši pārkāpa visus tālaika literāros ierobežojumus, rādīja garu degunu cenzoriem un reālisma sludinātājiem. Tomēr vienlaikus šie stāsti ir izcili meistarīgas psiholoģiskas etīdes, kas lasītājam liek pavisam nopietni apdomāt: un ja nu patiešām….? |
|
|
Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā. 25
Krājumā tiek iekļauti raksti, kas tapuši pēc nolasītajiem referātiem konferencē „Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā”. Rakstu tematika ir ļoti plaša: literatūrzinātnes jautājumi skatīti dažādos aspektos – literatūras vēsture un klasikas darbu interpretācijas, literatūras teorijas un kritikas problemātika, literārā procesa un daiļrades psiholoģijas atspoguļojums, latviešu un cittautu literatūras aktualitātes u tml. |
|
|
Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā 24
Krājumā tiek iekļauti raksti, kas tapuši pēc nolasītajiem referātiem konferencē „Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā”. Rakstu tematika ir ļoti plaša: literatūrzinātnes jautājumi skatīti dažādos aspektos – literatūras vēsture un klasikas darbu interpretācijas, literatūras teorijas un kritikas problemātika, literārā procesa un daiļrades psiholoģijas atspoguļojums, latviešu un cittautu literatūras aktualitātes u tml. |
|
|
Dzeja |
|
|
Andersone, Laura. Meitiņa skatās augšup
Lauras Andersones dzejas pasaule piedāvā meklējumus – gan horizontālē, gan vertikālē. Savu dzejas ceļu Laura iet bez ārišķībām un bez trikiem lasītāja pievilināšanai. Meklēdama iet dziļumā.
|
|
|
Eduards, Aivars. Dzejoļu remonts
Krājuma redaktors Ilmārs Šlāpins: “Jaunais krājums sevī apvieno divas lasītājam jau pazīstamas šī dzejnieka daiļrades šķautnes. Ironiskas refleksijas pilnos dzejoļus ar garajiem virsrakstiem un rezignētus ikdienības vērojumus, kas šeit, atšķirībā no īsprozas “minimām”, ieguvuši lirisku nosvērtību.” |
