DAIĻLITERATŪRAS JAUNUMI – OKTOBRIS
Iepazīstinām ar daiļliteratūras jaunumiem
|
|
Bakmans, Frēdriks. Nervozie ļautiņi Aizkustinošs, apburošs stāsts par nekad nenotikušu noziegumu, potenciālu bankas aplaupītāju, kas pazūd bez pēdām, un astoņiem bezgala nervoziem svešiniekiem, kuriem izrādās daudz vairāk kopīga, nekā varētu iztēloties. Atvērto durvju dienas iespējamiem dzīvokļa pircējiem parasti neapdraud dzīvību, taču, kad šādā apskatē negaidot iebrāžas neveiksmīgs bankas aplaupītājs, sākas neparedzēta un neparasta ķīlnieku krīze. Katram tajā iesaistītajam ir gana daudz iemeslu būt nervozam, un neviens nav tāds, kāds cenšas būt. Ikvienam – arī šķietamajam ļaundarim – ļoti nepieciešama palīdzība. Kamēr policija un preses pārstāvji aplenkuši dzīvokli ar ķīlniekiem, tajā nejauši satikušies ļaudis pakāpeniski kļūst par sabiedrotajiem un pašiem par pārsteigumu pavada kopā tiešām neaizmirstamu pēcpusdienu, kas izmaina viņu turpmāko dzīvi. “Nervozie ļautiņi” ir atjautīgs, humora un līdzcietības pilns stāsts, kura veikli savērptais sižets vēsta par draudzības, piedošanas un cerības vareno spēku, kas mūs glābj pat vistrauksmainākajās situācijās. |
|
|
Pirro, Viesturs. Burleska polārajam dinozauram “Burleska polārajam dinozauram” tapa kā atmiņu grāmata par dienestu Padomju armijā. Tā sāka “rakstīties” pati no sevis – izjutu to gandrīz kā fizisku nepieciešamību. Grāmata domāta visiem, kurus interesē liecības par Padomju armiju sabrukušās PSRS bruņotajiem spēkiem. Kāda valsts, tāda armija – mēs bijām rīcībnespējīga lielgabalu gaļa, un nešaubos, ka lielu militāru konfliktu gadījumā mūs sakautu vai iznīcinātu. Starp militārajām parādēm Maskavā, Sarkanajā laukumā, un realitāti pastāvēja tāda pati atšķirība kā starp spožām, bezgaumīgām teātra dekorācijām un dzīves īstenību. |
|
|
Muktupāvela, Laima. Mīla. Benjamiņa Šī nav nekāda salda reminiscence par aizgājušiem laikiem. Es vēlētos, kaut pēc romāna sāktos saruna, lai mainītos attieksme. Man gribas, lai vēsture ir dzīva. (autore) Laima Muktupāvela savā grāmatā Mīla. Benjamiņa iemiesojusies Latvijas pirmās brīvvalsts miljonāres Emīlijas Benjamiņas tēlā, atklājot gan viņas intīmās, pasaulei slēptās, gan ārēji spožās, sabiedrībai demonstrētās izpausmes. Romāna pamatā dziļš un pamatīgs arhīvu dokumentu, preses un citu materiālu izpētes darbs, vēstījums – atraisīti spožs un aizraujošs. |
|
|
Judina, Dace. Pārcēlājs Laiks no tevis neko negrib. Grib cilvēki. Zemgale – bezgalīgi lauki, upe, pārceltuve, vecsaimniecības un sena kapsēta, kuru pieskata tikpat sena dzimta – pārcēlāji, kuru ziņā ir savienot abus Laika upes krastus. Kurš varēja iedomāties, ka Dziļciema vecākās iedzīvotājas Vescīļu Marijas bēres un no Rīgas atbraukušās testamenta izpildītājas Vitas Ābeles kritiens no pārceltuves plosta tieši Dziļupes Melnajā akacī aizsāks biedējošu notikumu virkni? Marijas izcelsme slēpj smagu dzimtas pāridarījumu, viņas sūrais mūžs bijis nožēlas pilns par savulaik pamestajiem deviņiem bērniem. Juristei Vitai Ābelei tie jāatrod un jāsapulcina zem Vec-Sīļu jumta. Taču kāds ļoti nevēlas, lai tas notiek… Varenākās vecsaimniecības mantiniece uzsāk teroru, Vitas tikko iegādātajā mājā spokojas, pagasta priekšsēdis sapinies viltīgās zeltraces – sekretāres Silvijas tīklos, pēc 30 gadiem atgriežas bez vēsts pazudušie… Sīļu kapsēta vērīgam meklētājam atklāj senaizmirstu noslēpumu un pat noziegumu pēdas. |
|
|
Kokareviča, Elīna. Rēgi Deviņu stāstu ciklā fiktīva vēstītāja (viena vai vairākas) subjektīvi izklāsta savu no citiem slēpto dzīvi. Lielā mērā stāsti nav par ārējās dzīves notikumiem, bet gan par jūtām un sajūtām, ko sieviete (vai sievietes) pieredz, atrodoties noteiktā dzīves situācijā vai saskaroties ar ārējās pasaules notikumiem un īpaši ar citiem cilvēkiem. |
|
|
Vuds, Toms. Noslēpumainais Pasūtījuma slepkava Viktors pēc uzdevuma veikšanas uz pāris dienām apmetas nomaļā Kanādas viesnīcā, izliekoties par makšķernieku, kas devies atvaļinājumā. Viņš ieplānojis nogaidīt pāris dienu un tad izgaist bez pēdām – kā vienmēr. Bet, kad piepeši pazūd kāda viesnīcas darbiniece un viņas mazais dēlēns, Viktors aizkavējas, jo saprot – tikai viņš spēs abus atrast. Viktors sāk iztaujāt vietējos. Dažiem tas nepatīk, jo draud atklāties viņu netīrais bizness. Šie cilvēki domā, ka būs viegli tikt galā ar Viktoru. Viņiem nav ne jausmas, cik bīstams ir šis noslēpumainais klusētājs. |
|
|
Hietamies, Eve. Tētis skolā Turpinājums grāmatām “Tētis uz pilnu slodzi” un “Tētis diviem”. Mazajā Pasanenu ģimenē atkal jauni notikumi – Pāvo dodas pirmajā klasē. Kur gan palicis omulīgais mazulis un kur nozudis mobilais telefons? Līdz ar dēla skolas gaitu uzsākšanu Anti saskaras ar vilni jaunu izaicinājumu un piedzīvojumu. Turklāt beidzot viņš ir gatavs atzīt, ka jau gadiem ir iemīlējies Ennijā, un, šķiet, ka jūtas ir abpusējas… Kā lai izveido attiecības, nesarežģījot abu jau tā ne tik vienkāršo ikdienu? |
|
|
Valzers, Roberts. Laupītājs Laupītājs (Der Räuber, 1925) ir vēlīns un izteiksmes līdzekļu ziņā visradikālākais Valzera romāns – tāda bezmērķīgas esības fragmentu plūsma, kuru ne velti salīdzina ar kaleidoskopu. Laupītājs staigā un stāsta par savām iemīļotajām (Edīti un Vandu), salīdzina viņas, cīnās ar istabu saimniecēm un viņu tīkojumiem. Viņam it kā nav savas (intīmās) telpas, bet ir šī plašās pastaigas oikumēne, kurā pazib (“nevainīgā pastaigas solī paiet garām”) daudzi notikumi un rodas dažādas pārdomas, atziņas, patiesības, akurāt kā peripatētiķiem. Nejauši un šķietami nevainīgi nāk gaismā apslēptais, uz robežas esošais, turklāt Valzera novērojumu trāpīgums un smalkais humors nebeidz vien sajūsmināt lasītājus arī mūsu dienās. |
|
|
Irbe, Kaspars, Aleksandrs. Slēptā dzīve Biedrība Ascendum kopā ar LGBT un viņu draugu apvienību Mozaīka izdevusi Kaspara Aleksandra Irbes dienasgrāmatu pirmo sējumu Slēptā dzīve. Homoseksuāļa dienasgrāmata 1927-1949. Dienasgrāmatas tekstu papildina vēsturnieces Inetas Lipšas komentāri un attēli no Irbes arhīva. Jūrmalnieks Kaspars Aleksandrs Irbe (1906 – 1996.gads) dienasgrāmatu sāka rakstīt 1927.gadā un darīja to līdz savai nāvei. Būdams homoseksuāls, Irbe turējo šo dienasgrāmatu slepenībā. Šis ir pirmais sējums, kurā apkopoti teksti, kas tapuši no 1927. līdz 1949.gadam. |
|
|
Dzeja |
|
|
Dragomoščenko, Arkādijs. Elēģijas Krājuma Elēģijas redaktors Andrejs Ļevkins grāmatas pēcvārdā raksta: “Arkādijs Dragomoščenko (arī ATD, Trofimovičs tēva vārdā) bija reta krievu kultūras perioda, XX gadsimta 80.–90. gadu, literāts. ATD pieskaita avangardistiem-novatoriem-modernistiem-utt., taču tā ir tikai banalitāte, kas apzīmē viņa rakstības netradicionālo raksturu. Ja raugāmies uz laiku un vietu, viņš ir piederīgs “otrajai kultūrai”, Sanktpēterburgas vārdu vēl neatguvušās Ļeņingradas neatkarīgajam variantam.” |
