DAIĻLITERATŪRAS JAUNUMI – OKTOBRIS III
Iepazīstinām ar daiļliteratūras jaunumiem
|
Rīsa, Džoana. Sapņotāja Parīzē Bēgot no pagātnes rēgiem, Vita Keisija atstāj Londonu un ierodas žilbinošajā Parīzē. Lai gan Vitai kabatā nav ne graša, viņa ir apņēmusies piepildīt savu sapni – kļūt par atzītu tērpu dizaineri. Ieguvusi darbu prestižajā Ženijas Saserdotas salonā, Vita grasās pilnībā nodoties modes pasaulei. Tomēr mīlestības galvaspilsētā nav iespējams neļauties jūtām – Vitai nāksies izlemt, vai klausīt sirdij vai prātam. Turklāt jaunā sieviete nemaz nenojauš, ka viņas nelabvēļi turpina kalt atriebības plānus… |
|
Žolude, Inga. Vendenes lotospuķe “Latviešu literatūras klasiķis, par kura personības šķautnēm pat viņa laikabiedri nebija vienisprātis, bet nākamās paaudzes nodēvēja par faustisku dvēseli (Zenta Mauriņa). Cilvēks, kas pazinis gan pašus augstākos un cēlākos centienus, gan hēdonisku ļaušanos baudām un ārprāta nakti. Vai 120 gadus vēlāk ir iespējams uzrakstīt romānu no šāda varoņa skatpunkta, iekšupvērsti izdzīvojot spožo un bojāejai lemto Eiropas la Belle Époque un Jāni Poruku kā vienu no šā laikmeta zīmēm mūsu kultūrā? Padarīt par dzīvu, psiholoģiski pārliecinošu cilvēku, nevis kādas Porukam tik tuvā Vāgnera operas tēlu? Ingas Žoludes “Vendenes lotospuķe” rāda, ka tas ir iespējams.” Vents Zvaigzne “Inga Žolude ir radījusi tik pilnestīgu Jāni Poruku, ka lasot viņš kļūst par tuvu cilvēku, kam veltīt visu sajūtu spektru: līdzi just un apbrīnot, strīdēties un dusmoties. Viņas dzejnieks ne tikai mirkst asarās un cieš, ne tikai ielaistās ar Ķelnes ūdeni un pērk jaunas krāgas, jo viņa vizītkarte nevarēja būt šļaugana šļurpatu parpala, bet raksta, raksta un raksta, lai atkal un atkal tiktu iekšā dzīvē, kas nepavisam nav saudzīga pret radošu cilvēku. Ne tolaik, ne tagad. Jo, kā teikts romānā, dižumam līdzi netiek dota apsargāšana, gluži pretēji — tu stāvi dižs un ievainojams, viens pret visu pasauli.” Gundega Blumberga |
|
Kazāks, Kārlis. Sākums mūs atrod pats Sākums mūs atrod pats… Tā tas tiešām ir, ja ļaujamies. Arī muzikālo velobraucienu jeb Velomūzikas stāsts aizsākās gluži nejaušās vakara sarunās. Vēlāk jau deviņās vasarās un desmit ceļojumos piedzīvotais prasījās tikt pastāstīts. Vārdos izteikts, teju 5000 kilometru garais ceļš ir pastiepies garāks, nekā sākumā plānots. Tāda ir ceļa daba, un es tai ļaujos. “Sākums mūs atrod pats” ir mans stāsts par cilvēkiem, ceļu un Latvijas vietām. Tas ir arī mīlestības stāsts. Kārlis Kazāks Apbrīnojami, kā viena cilvēka sapnis var kļūt par tradīciju! Turklāt vēl iedvesmot aizsākties citām tradīcijām. Šie velopiedzīvojumi krustu šķērsu pāri Latvijai lasītājam ļaus atpazīt sev tuvas vietas un iepazīt Latvijas nomaļākās pērles. Šis ir ceļvedis tiklab pa Latvijas muižām, kā arī pa kolorītajiem Latvijas ciemu veikaliņiem. Taču visvairāk šis ir ceļvedis viesmīlībai, kuras latviešiem ir pārpārēm, – nogurušam velomūziķim paļaut ēnu savā ābeļdārzā, atvēlēt peldi dīķī vai izkurināt pirti, celt galdā tikko kūpinātu zivi vai pašceptas pankūkas. Priecē, ka aizvien mūsdienās pastāv jēdziens “naktsmājas”, un Velomūzikā, iespējams, tas pat iegūst jaunu nozīmi. Bet galvenais tomēr ir iekšējais ceļojums. Tas sākas nevis ar brīdi, kad uzsēžamies ritenim, bet gan ar godīgumu, kas ne vienmēr ir glaimojošs. Mēs daudz uzzinām par Kazāku un citiem velomūziķiem, tomēr visvairāk mums jāuzzina pašiem par sevi. |
|
Miso, Gijoms. Bruklinas meitene Spraiga un aizraujoša kādas lietas izmeklēšana, kura izraisa tādu pašu atkarību kā izcils televīzijas seriāls. Es skaidri atceros to mirkli: pēdējā reize, kad bijām laimīgi. Cikāžu sanoņa. Krasta bangu šūpuļdziesma. Liega vēja pūsma, kas kliedēja zīdaini maigo gaisa valgmi… Un Annas jautājums: “Vai tu mani mīlētu arī tad, ja zinātu, ka esmu pastrādājusi ko ļoti ļaunu?” Ko atbildētu jūs? Rafaels bija pārliecināts, ka Anna ir viņa mūža sieviete – gan priekos, gan bēdās. Pēc trim nedēļām bija paredzētas viņu kāzas. Bet tad viens vakars visu mainīja. Protams, mīlestība nepazudīs, lai ko Anna būtu izdarījusi. Vismaz tā Rafaelam šķita, taču tad Anna ar drebošu roku parakņājās savā somā un pastiepa kādu fotogrāfiju. “To izdarīju es.” Apstulbis Rafaels vērās fotoattēlā un saprata, ka abu dzīve ir mainījusies uz visiem laikiem. Pašam neapzinoties, ko dara, viņš piecēlās un, ne vārda neteicis, aizgāja. Bet, kad atgriezās, bija jau par vēlu. Anna bija pazudusi. Un kopš tā laika Rafaels viņu meklē |
|
Fāgelunda, Jennija. 24 labie darbi Emma jau divus gadus nesvin Ziemassvētkus. Dzīve šķiet zaudējusi krāsas un iedvesmu līdz brīdim, kad, izpalīdzot svešiniekam, viņa nolemj paveikt 24 labus darbus – pa vienam katru dienu. Soli pa solim, Emmas dzīvē atgriežas cilvēki, notikumi un, iespējams, arī mīlestība… Patiesi sirsnīgs un romantisks Ziemassvētku stāsts |
|
Ropers, Ričards. Dzīvošanas vērts Brīnišķīgs, dažbrīd smeldzīgs, tomēr ar patīkamu draudzīga šarža apdvestu angļu humoru pilns romāns par vientuļnieku Londonā. Mēs uzzināsim, kāpēc viņš ir izvēlējies šādu dzīvi un kāpēc muļķīgā kārtā samelojies darba devējam par to, ka viņam ir izcila sieva un divi mīlīgi bērni. Sapratīsim, kāda nozīme attiecībās ir pīlēm, un varēsim sekot līdzi tam, kā viens solītis seko otram un pēkšņi ievelk galveno varoni situācijā, no kuras viegla izeja nav saredzama. Nozīmīgākais secinājums – tur, ārā, ir pasaule, cilvēki, notikumi, kas var būt aizraujošāki par drošu paslēpšanos savā čaulā. Svarīgākais ir paļauties, nebaidīties būt pašam un beidzot sākt dzīvot. Šķiet, tas ir pamudinājums un uzmundrinājums, kas mutuļojošajos 21. gadsimta viļņos ir nepieciešams teju ikvienam. |
|
Rūmnieks, Valdis. Sudrabiņš Romānu “Sudrabiņš” daudzu populāru biogrāfisku darbu autors VALDIS RŪMNIEKS veltījis dzejniekam JĀNIM SUDRABKALNAM (īstajā vārdā Arvīds Peine), kuram līdzās rakstnieks dzīvojis vairāk nekā 20 gadu. Stāstījums, ritēdams vienlaikus divos laika posmos, kuri brīžiem saplūst ļoti tuvu un pat krustojas, risina radoša cilvēka traģēdiju 20. gadsimta sarežģītajos vēsturiskajos apstākļos. Kad piecpadsmit gadu vecumā tiek publicēts Arvīda pirmais dzejolis, maisam gals ir vaļā: visas jaunā autora domas un darbi tiek veltīti kritikai, tulkojumiem, dzejai, kurai, kā teicis Anšlavs Eglītis, piemīt savdabīgs vēsums, un humoram, kuru viņš publicē ar vārdu Olivereto. Savukārt recenzijās atklājas dzejnieka erudīcija un milzu pietāte pret māksliniekiem. Jāņa Sudrabkalna draugi un laikabiedri ir Aleksandrs Čaks, Eriks Ādamsons, Mirdza Ķempe, Arvīds Grigulis, Linards Laicens. Viņš, allaž ticis mīļi, gaidīts Valda Grēviņa ģimenē. Kad Sudrabkalna dzīvē ienāk Biruta Brīnišķīgā, kā viņš dēvē savu mūža mīlestību aktrisi Birutu Skujenieci, kaislība pārtop mīlas dzejā un nekad nenosūtītās vēstulēs, bet dzīves ceļi jaunos cilvēkus tomēr nesavieno. Dzejnieka personība ir pretrunu pilna – no pārliecības līdz šaubām, no patmīlības līdz gļēvumam. Kādus posta darbus radoša cilvēka personībā spēj nodarīt sveša vara, kuri cilvēki gatavi pielāgoties, kuri – pretstāvēt un kurus vara salauž? Tas ir jautājums, uz kuru vienas atbildes nav |
|
Šmite, Linda. Akmens peldēšana Kurš to būtu domājis, ka pieredzējušais Humanitāro zinātņu fakultātes docents Atvars Akmens iemīlēsies kā puika? Sapīsies pārgudras studentes zeltainajā, dainu pilnajā bizē, un gatavs gan! Bet, kad mīlestība zudusi, Atvars, tāpat kā dažs labs intelektuālis pirms viņa, izmisīgi meklējot pamatu zem kājām, dodas uz laukiem. Nomaļā pieturā sastaptā izdarīgā ogotāja Jana ir tiešs pretstats pasniedzēja zudušajai mīlestībai. Vai abiem kopīgais spīts kavēs saprašanos, vai palīdzēs izpeldēt cauri dzīves grūtībām? |
|
Račko, Karīna. Ekstāze Talantīgās buduāra fotogrāfes Efejas Vinteres laulība atrodas uz izjukuma robežas. Kad stāvu virs Efejas fotostudijas savu darbnīcu iekārto provokatīvais mākslinieks Eliass Blūms, drīz vien jaunā sieviete attopas ierauta mežonīgas iekāres, seksuālo rotaļu un postošu melu virpulī. Taču kaisles reibums pāraug apmātībā, orgasmi mijas ar asarām, un Efeja saprot – attiecībās ar Eliasu baudas cena ir pagrimums. Kas ir mīlestība? Kā tā rodas un kāpēc iznīkst? Vai par cilvēka dzīves un attiecību augstāko jēgu un laimi patiešām var uzskatīt… mirkļa ekstāzi? |
|
Vailds, Oskars. Cik svarīgi būt nopietnam un citas lugas Piekritīsiet, ka šī doma skan joprojām aktuāli! Jau oktobrī – īru dramaturga un rakstnieka Oskara Vailda (1854—1900) dzimšanas mēnesī, nāks klajā viņa lugu krājums, kurā bez jau pieminētās lugas iekļauta arī komēdija “Cik svarīgi būt nopietnam” un drāma “Salome”. Izcilo tulkotāju Raimonda Auškāpa un Gitas Grīnbergas interpretācijā jūs pilnībā izbaudīsiet Vailda īpašo humoru un dialogus, kur asprātības un paradoksi burtiski dzirksteļo! |