Jaunumi Jūlijs – II
Jūlija nozaru literatūras jaunumos – Biogrāfija, Etnogrāfija, Māksla, Mūzika, Organizācijas, Pedagoģija, Psiholoģija, Valodas, Vēsture.
Biogrāfija
Jānis V. Kļaviņš zinātnē, mūzikā, dzīvē.
Rīga: Jumava, 2017.
Grāmata “Jānis V. Kļaviņš zinatnē, mūzikā, dzīvē” stāsta par izcila ārsta, zinātnieka un operas dziedoņa Jāņa Kļaviņa ne mazāk izcilo dzīvi – bērnību, jaunības gadiem Latvijā. Sākoties Otrajam pasaules karam viņš kopā ar mīļoto sievu, tēlnieci Minjonu Kļaviņu dodas bēgļu gaitās sākumā uz Vāciju, tad uz ASV, kur iegūst ārsta izglītību un sper pirmos soļus mūzikā. Grāmatā atradīsiet ne tikai paša Jāņa Kļaviņa dzīvesstastu, bet arī daudz uzzināsiet par viņa ģimeni – četriem bērniem, mazbērniem, draugiem Latvijā un ārzemēs. Ar savām atmiņām dalās tādi Latvijā zināmi un cienījami cilvēki kā Guntis Gailītis, Juris Zaķis, Pauls Dambis, Knuts Skujenieks, Jānis Stradiņš, Vents Zilberts, Pāvils Brūvers un daudzi citi. Atmiņu stāstus un rakstus grāmatā apkopojis Oļģerts Grāvītis.
Etnogrāfija
The Lielvārde Belt : from ancient to modern times.
Riga : J.L.V., 2017.
Krāšņiem rakstiem bagātā, par jaunlaiku mītu kļuvusī Lielvārdes josta rosina iepazīt tās darināšanas un nēsāšanas vēsturi un tradīcijas, meklēt saikni ar rotājošā raksta semantisko informāciju visas pasaules kultūrvēstures kontekstā. Izdevuma tulkojums angļu valodā šo informāciju darīs pieejamu arī ārvalstu viesiem un interesentiem.
Māksla
Sigita Daugule
Teksts: Dace Lamberga, Laima Slava. Rīga:Neptūns , 2014.
Mākslinieces Sigitas Daugules albums, kurā iekļautas vairāk nekā 150 darbu reprodukcijas, Daces Lambergas raksts par mākslinieci, kā arī Laimas Slavas un Sigitas Daugules saruna.
Mūzika
Jānis Erenštreits - Kroņu pinējs
Jahnis Zimse (3.07.1814.-22.10.1881.). Rīga: Upett, [2017]
Autoram veiksmīgi izdevies sasaistīt vienā veselumā pedagoga, tautas dziesmu vācēja, ērģelnieka, latviešu kora mūzikas pamatlicēja Jāņa Cimzes (1814-1881) un daudzu viņa laikabiedru teikto, rakstīto, atmiņās atstāto, veidojot vispusīgu un krāsainu tautas izglītotāja un mūzikas kultūras pamatlicēja tēlu. Lasot kļūst labi saprotama arī Cimzes mūža traģēdija un arvien lielākā vientulība, sarežģītās attiecības tiklab ar vācu izglītības rīkotājiem un uzraugiem, kā ar jaunlatviešiem. Darbā atrodams arī lielisks ieskats pirmo dziesmusvētku norisē.
Organizācijas
Ziemciešu cilts
Latviešu skautisma 100 gadi : 1917-2017. Rīga: Vesta-LK, 2017
Grāmata stāsta par latviešu skautu gaitām, sākot Latvijā, tālāk bēgļu gaitās Rietumeiropā, aizjūrā ASV, Kanādā un Austrālijā un atkal atpakaļ Latvijā.
Pedagoģija
Višķere, Zane. Spēlējies un audz!
Montesori pedagoģijas iedvesmotas attīstošas rotaļas pirmsskolas vecuma bērniem. Rīga: Jumava, 2017.
Montesori pedagoģijas iedvesmotas attīstošas rotaļas bērniem no 1 līdz 3 gadu vecumā.
Psiholoģija
Sitskorna, Margrēta. Prāta kaislības
Kāpēc netikumi ir tik vilinoši. Rīga : Lietusdārzs, 2017.
Autore ir klīniskās neirofizioloģijas profesore Tilburgas Universitātē Nīderlandē. Viņu uzskata par vienu no vadošajām pētniecēm Eiropā jautājumos par saikni starp smadzenēm un uzvedību. Viņas pētījumiem ir ne vien akadēmisks, bet arī praktisks pielietojums, jo tie vienmēr tiecas risināt sabiedrībā aktuālus jautājumus tādās nozarēs kā nodarbinātība, ģimenes attiecības, atkarību novēršana un bērnu audzināšana.
Grāmatā “Prāta kaislības” autore skaidro, ka cilvēku lielākie netikumi – mantkārība, skaudība, lepnums, slinkums, dusmas, iekāre un negausība – rodas tieši smadzenēs. Margrēta Sitskorna pamatoti skaidro, kādā veidā mūsu un līdzcilvēku prātā rodas tādi netikumi kā dusmas par sīkumiem, slinkums darbā
vai attiecībās, tieksme lielīties par materiālām lietām, neremdināma kāre pēc noteiktiem ēdieniem, atkarības un daudzi citi. Grāmata sniedz nebijušu iespēju ieskatīties smadzeņu “aizkulisēs” un saprast, kā prātā veidojas pieņēmumi pašiem par sevi un to, ko vēlamies iegūt vai sasniegt.
Čepmens, Gerijs. 5 mīlestības valodas pusaudžiem.
Rīga: Zvaigzne ABC, [2017].
Mīli savu pusaudzi viņam saprotamā veidā!
Tīņu vecumā bērna pasaule pilnībā mainās. Stabilitāti šajā trauksmainajā laikā pusaudzis var gūt vienīgi apziņā, ka vecāki viņu joprojām mīl. Taču – uzmanību, vecāki! Pusaudži jāmīl citādāk nekā bērni.
Gāmatā 5 mīlestības valodas pusaudžiem noskaidrosiet:
* kādiem iekšējiem un ārējiem izaicinājumiem ir pakļauti pusaudži,
* cik svarīga pusaudža emocionālajai, intelektuālajai, sociālajai un garīgajai attīstībai ir vecāku mīlestība,
* kāda ir jūsu pusaudža mīlestības valoda,
* kā visefektīvāk izrādīt mīlestību savam pusaudzim,
* kāpēc pusaudzim ir svarīgi izjust neatkarību, atbildību un piemērotas robežas,
* kā palīdzēt pusaudzim tikt galā ar neveiksmēm.
Iemācoties paust mīlestību pusaudzim saprotamā veidā, var panākt labu kontaktu, nostiprināt savu autoritāti un palīdzēt pusaudzim izaugt par drošu un harmonisku jaunieti.
Valodas
Death in the Clouds = Nāve mākoņos
Pēc Agatas Kristi romāna. Rīga: Zvaigzne ABC, [2017]
Teksts paralēli angļu un latviešu valodā. Ideāla kombinācija – mācies angļu valodu un uzzini aizraujošā Agatas Kristi detektīvromāna notikumus!
Lasi romāna “Nāve mākoņos” adaptēto versiju angļu valodā! Ja ko nesaproti, tev palīdzēs pretējā lappusē sniegtais tulkojums.
Grāmata paredzēta cilvēkiem ar vidēju angļu valodas zināšanu līmeni.
Vēsture.
Riekstiņš, Jānis. Boļševiku terora bāreņi, 1918-1938.
Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2017.
Grāmatā “Boļševiku terora bāreņi, 1918–1938″ īpaša uzmanība pievērsta 1937.–1938. gada Lielā terora bāreņu sāpju ceļiem Padomju Savienībā. Izdevumā publicēti vēsturiski dokumenti un vairāku represijās cietušo atmiņas.
Linde, Māris. Trešā zvaigzne.
[Rīga]: Sava grāmata, 2017.
“Vilks spalvu met, bet ne tikumu” – tā māca tautas paruna. Un šajos vārdos mums ir uzmanīgi jāieklausās. Latgale jau tūkstoš gadus ir atradusies mūsu tautas austrumu priekšpostenī un pārdzīvojusi visdažādākās briesmas. Un ne tikai tumšajos viduslaikos, bet arī vēl nesen, kad, dibinoties Latvijas brīvvalstij, pretspēkam izdevās no tās atraut plašu austrumu telpu. Tajā šodien ir plānveidīgi iznīcināts viss latgaliskais. Tāpēc tiem, kuri joprojām ieklausās saldajās runās no austrumiem, nav veltīgi atgādināt gan senatnē, gan nupat notikušo.
Feļštinskis, Jurijs. Korporācija : Krievija un VDK gadsimtu mijā.
Rīga: Dienas Grāmata, 2017.
Krievija un VDK prezidenta Putina laikos — arī tāds joprojām var būt šī pētnieciskā darba apakšvirsraksts. Jau 1996. gadā Krievijā, kad Borisu Jeļcinu pārvēlēja par prezidentu un varas akcijas saņēma oligarhu partija, tika likti pamati sistēmai, kas vēlēšanās uzvaru garantētu vienīgi Kremļa kandidātam. No visām pusēm drošībnieku ielenkti un savstarpēji konkurēdami, politikā nepieredzējušie oligarhi, kas nicināja tautu un neticēja nekādai demokrātijai principā un Krievijas demokrātijai jo īpaši, izlēma, ka par nākamo prezidentu jāievēl specdienesta vadītājs. Nez kāpēc viņiem šķita, ka šādu vadītāju oligarhi varēs viegli kontrolēt un nopirkt. Pārrēķinājās. 2000. gada 7. maijā Putins oficiāli kļuva par Krievijas prezidentu, taču pirmkārt viņš pārstāvēja sistēmu, kurā visu laiku bija strādājis, — Valsts drošības komiteju (VDK), šodienas Federālo drošības dienestu (FDD). Mūsdienu pasaulē FDD domā un darbojas kā korporācija — uzpērk, pakļauj un, ja nepieciešams, arī nogalina. Un šī spēka vadītā Krievija nesola mums ne mieru, ne labklājību.
