Labirinta gūstā (Maze runner) – Džeimss Dašners

Pusaudžu izdzīvošanas cīņa un nedaudz no postapokalipses
labirints

Sākšu ar to, ka es izdarīju citādāk, nekā parasti, nevis pa priekšu izlasīju grāmatu, bet gan noskatījos filmu. Tam ir savi mīnusi un savi plusi. Galu galā tomēr uzskatu, ka sākumā ir jāiepazīst oriģināls – t.i., grāmata un tikai tad ekranizācija. Protams, tas ka aprakstītais labirints un darba varoņi ir redzēti filmā, ļauj vieglāk vizualizēt lasāmvielu, tomēr tas arī savā ziņā iegrožo iztēli un varbūt ka es labirintu iedomātos savādāku ja nebūtu redzējis filmu. Arī tas ka visu laiku liekas, ka filma ir tā pareizā jo, redzēta vispirms, traucē jo rodas sajūta, ka grāmata neiet pēc sižeta. Filma atšķiras, protams, visus tos sīkumus, detaļas un notikumus jau nevar parādīt, tad sanāktu tāpat kā Hobitā, vienu grāmatu izstiept uz trīs daļām, lai gan fantāzijas un fantastikas gadījumā tas pat nebūtu slikti, patīk man tas labirints.

Nu par pašu grāmatu, bet tā uzmanīgi, lai nepateiktu priekšā pārāk daudz tiem kam vēl lasīšanas prieks priekšā.  Žanrs – spriedzes psihošizo trilleris, es to tā nosauktu, lai gan no šizo tur diez ko daudz nav, masu produkts kā nekā. To ka tas ir masu produkts viegli pateikt pēc tā ka atkal tiek muļļāta vecā, vai varbūt jaunā, bet jau nedaudz apnikusī tēma – pusaudžu slepkavības, bērnu mocīšana, jauniešu cīņa par izdzīvošanu galējot nost vienam otru un mirstot ārēju apstākļu ietekmē, šeit gan, par laimi, mocīšanās ir vairāk par miršanu, bet ej nu sazin kas ir labāk.

Viens no tēmas aizsācējiem ir Viljams Goldings ar savu alegorisko romānu “Mušu valdnieks” kurš iznāca jau tālajā 1957. gadā (latviski izdots 1987. gadā). Vieni no pēdējā laika populārākajiem pusaudžu slepkavgabaliem bija Bada spēļu triloģija un triloģija “Citādie”. Ja jau ir piedāvājums un tas nemazinās, turklāt grāmatas gozējas pa topu augšām un dižpārdokļu plauktiem, tad laikam jau pieprasījums arī ir un jauniešu nogalināmgrāmatas šo to liecina par to, kas pārņēmis lasošā pūļa prātus. Nu ja – jau populāra bērnu ballīšu un izrāžu tēma ir pirāti (interesanti kāpēc ne tēvocis Hitlers un jautrie esesieši) tad viss var gadīties.  Interesanti kas sekos tālāk? Par izdzīvošanu savā starpā cīnīsies bērnudārznieki?! Laikam pats tālākais, kurp iet un kur notiek pirmā cīņa, ir spermatozoīdu sprints, mirstība 99,99%, spriedze, dinamika un pat šāda tāda erotika ar.

Atmetot morālo dilemmu – vai lasīt pusaudžu slepkavošanas aprakstus un šāda veida literatūru izbaudīt ir labi, paliek pāri pats darbs. Es teiktu, ka aizraujošs un interesants romāns. Vide izstrādāta perfekti, intriga tiek uzturēta visu laiku un nebūt nebeidzas ar pēdējām lapām, darbība ļoti dinamiska, tēli savdabīgi un katrs ar savām raksturīgajām iezīmēm un vienu kopējo – izdzēstas atmiņas par iepriekšējo dzīvi. Ir arī varoņu pelēkā masa, fons, par kuru neuzzinām neko, bet nu pelēkā masa ir pelēkā masa, nav nekādas vajadzības par fona tēliem, ko vairāk uzzināt.

Virspusēji par sižetu – labirinta vidū ir laukums, kurā jau kādus divus gadus saimnieko un cenšas izdzīvot +/- 60 zēni. Reizi mēnesī pa vienam zēnam tiek piemests klāt. Visiem ir izdzēstas atmiņas par iepriekšējo dzīvi. Ja ir labirints tad loģiski, ka jāmeklē izeja no tā, tālab ir skrējēju komanda, kura katru dienu, skrien labirintā un to kartē. Ko tur tik daudz kartēt? Labirints ir paliels un ar savu knifu, tas katru nakti mainās, turklāt tajā mitinās biomehāniski monstri. Kāpēc tas viss?! Nu tas jautājums rodas katram, lasot grāmatu, vai skatoties filmu, uz šo jautājumu beigās arī tiek daļēji atbildēts. Tomēr atbilde ir tik daļēja, ka paliek neatbildēta liela gūzma jautājumu.

Un viena lieta kāpēc man šī grāmata iepatikās vairāk nekā, ja šīs lietas nebūtu. Neliela priekšā teikšana jau sanāks. Ārpusē, aiz labirinta valda postapokalipse, visai jestra saules uzliesmojuma un vīrusa kombinācija. Tā kā postapokalipse un dzīve pēc tās ir mana tēma un svētais grāls, arī es pats šai žanrā šad tad cenšos ko uzrakstīt tad skaidrs, ka šis darbs man gāja pie sirds, un ierindosies noteikti kādreiz iegādājamo un pārlasāmo grāmatu sarakstā.

Man tik nav skaidrs – ja angliski grāmata saucas Maze runner, filma saucas Maze runner un filma latviski saucas Labirinta skrējējs, tad kālabad grāmata latviski saucas Labirinta gūstā?!?

Filmas turpinājums iznāks 2015. gadā, jācer, ka izdevniecība White book otro daļu izdos, pirms vēl filma būs skatāma Latvijā un ar otro daļu varēšu iepazīties pareizajā secībā. Atliek tikai gaidīt.

Jānis Valks
Ventspils Galvenās bibliotēkas grāmatu apskatnieks/bibliotekārs
www.valks.weebly.com

3 komentāri

  1. Oskars 12.01.2015. 15:49

    sveiki mani sauc Oskars man ieteica izraisīt šito grāmatu viena tante sportā jo mēs par grāmatām runājām pajājušo pirmdien es šodien pasūtīju māsa to grāmatu svaigs-nē abc tur nebija kur var nopirkt sito grāmatu LABIRINTA GŪSTĀ

  2. Oskars 12.01.2015. 15:51

    sveiki mani sauc Oskars man ieteica izraisīt šito grāmatu viena tante sportā jo mēs par grāmatām runājām pagājušo pirmdien es šodien pasūtīju māsai to grāmatu svaigs-nē abc tur nebija kur var nopirkt sito grāmatu LABIRINTA GŪSTĀ

  3. Ilgvars 14.01.2015. 16:45

    Oskar, lūdzu iemācies rakstīt pirms sāc uzdot jautājumus publiskā telpā. Tas attiecas gan uz kļūdām vārdos, gan uz sakarīgu domas izklāstu.

    Ja nu gadījumā nezini tad grāmatas parasti mēdz iegādāties grāmatnīcas, kā arī internetā. Ir tāds brīnumains rīks kā meklētājs google, ļaudis runā ka ar tā palīdzību gadās šo to nepieciešamu atrast. Pamēģini, varbūt izdosies uzzināt kur var iegādāties grāmatu.

Komentēšana slēgta.