|
LATVIEŠU DAIĻLITERATŪRA
|
|
|
Gailīte, Skaidrīte. Viens vienīgs elpas vilciens
Annas Skaidrītes Gailītes romāns “Viens vienīgs elpas vilciens” ir stāstījums par kādas latviešu dzimtas likteni gandrīz gadsimta garumā. Stāsta centrā ir Leontīne – vienkārša, stipra un neordināra lauku sieviete, kura ar savas mīlestības spēku izglābj ģimeni no posta un iznīcības. Taču šis tēls nav radies autores iztēlē – tā ir rakstnieces vīramāte, kuras dzimtas stāsts iemūžināts grāmatā un fotogrāfijās.
KATALOGĀ
|
|
|
Tālers, Guntis. Pēdējais klients
Kad Irma Valdovska piekrīt vēlīnā vakara stundā savā kabinetā tikties ar kādu vīrieti, viņa nenojauš, ka tas būs viņas pēdējais klients… Un ka drīz vien bojā ies arī vairāki citi ar viņas darījumiem saistīti cilvēki. Kas ir noslēpumainais slepkava, kurš gan apveltīts ar mežonīgu, pat mistisku fizisku spēku, gan apguvis tādas īpašas metodes, kas viņa upuriem neatstāj cerības uz izdzīvošanu? To noskaidrot cenšas jaunais privātdetektīvs Zintis Endijs Neibergs kopā ar saviem kolēģiem. Iesaistoties izmeklēšanā, viņi pievērš sev slepkavas uzmanību, un tagad arī viņu dzīvības ir apdraudētas.
KATALOGĀ
|
|
|
Zvirgzds, Ilmārs. Reģistratūra
Šis romāns nav klasisks detektīvs. Tas vairāk līdzinās ironiskam rēbusam, intelektuāli izaicinošai spēlei, kurā ticamais mijas ar neticamo, brīnumainais – ar ikdienišķo, groteskais – ar piegludināti parasto.
KATALOGĀ
|
|
|
Dzene, Iluta. Vistumšākās ir ēnas starp mums
Lauras bezrūpīgā mājsaimnieces dzīve ir apskaužama. Viņai ir viss, kas daudziem šķiet neaizsniedzams sapnis: plašs nams piepilsētā un mīlošs vīrs, kurš sievu dievina un ir gatavs viņas labā darīt visu. Tomēr laime ir mānīga. Tumsa nesnauž, un arvien nomācošākas kļūst ēnas, kuras snaikstās starp abiem laulātajiem un kuru saknes ir meklējamas pagātnē. Namā uzvēdī svešas smaržas. Pazūd vai tiek pārvietotas lietas. Jaušama svešinieka, iespējams, svešinieces klātbūtne. Kas ir noslēpumainais vīrietis beisbola cepurē, kurš krēslas aizsegā stāv un raugās uz māju? Kādi ir jaunās draudzīgās kaimiņienes patiesie nolūki?
KATALOGĀ
|
|
|
Hānbergs, Ēriks. Atceries Ernu!
Autors saka – “Stāstiņš, kuru uzrakstīju pirms 40 gadiem, joprojām turas ļaužu atmiņās. Arī tālab, ka Edgars Liepiņš to padarīja tik dzirdamu koncertturnejās, magnetofona ierakstos un radiopārraidēs. Man bija kļuvis par ieradumu ciemoties pie melioratoriem apmetnēs, kur grāvju racēji un drenu licēji uzturējās ilgstošāk. Pie ugunskura, kurā iekārts zupas katls vai uz iesmiem cepas šašliks, sarunas raisās vaļīgāk…”.
KATALOGĀ
|
|
|
Poikāne, Sarmīte. Burkšķuciema bērni
Bērni visos laikos ir bijuši tie, kas iekrāso ikdienu. Viņi ne mirkli neļauj dzīvei ritēt pārāk vienmuļi, sagādādami pieaugušajiem gan prieka, gan satraukuma pilnus mirkļus. Lai arī 21.gs jaunā paaudze stipri atšķiras no tiem bērniem, kas auga pagājušā gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos, bērnības laika raksturīgākās iezīmes nav nekur pazudušas. Mainījusies vienīgi to izpausme.
KATALOGĀ
|
|
|
Judina, Dace. Kas lēni nāk…
Rīta garumā Pūču Mājā atskan tālruņa zvans – kāds meklē Annu Rozi fon Bergu, taču sarunu pārtrauc… sauss, ass sprakšķis. Zvanītāju – vēsturnieku Ēriku Namsonu – atrod mirušu paša mājā, kabinetā uz grīdas, nošautu ar senlaiku lodes atdarinājumu. Pēc pāris dienām līdzīgā nāvē mirst viņa kolēģis un divi no sešiem uzņēmējiem, kuri saņēmuši draudu vēstules.
KATALOGĀ
|
|
|
Šadre, Daina. Maldugunis
Trīs draudzenes, izlaiduma klases audzēknes, saulainā pavasara dienā Braku pagalmā sapņo par nākotni. Bet kurā brīdī viņu draudzībā nepamanīta ielavījusies skaudība un sāncensība? Ceļi šķirsies, sapņi sabruks un asaras līs, kamēr katra no trijotnes beidzot atradīs savu īsto dzīvi. Vai izdosies atjaunot arī bijušo draudzību?
KATALOGĀ
|
|
|
Zvirbule, Dace. Mans Jēkaba ceļš
Svētā Jēkaba ceļš jeb camino de Santiago ir rūpīgi izstrādāts maršrutu tīkls – kopā ducis ceļu, kuru sākumpunkti ir ne vien Spānijā, bet arī citviet Eiropā. Bet mērķis viens – Santjago de Kompostelas katedrāle, kurā apglabāti Svētā Jēkaba pīšļi. Grāmatā Dace Zvirbule apraksta, kā dienās iet pa Svētā Jēkaba ceļu, bet naktīs aizvien no jauna izdzīvo ne tikai savas, bet arī savu vecāku un vecvecāku atmiņas. Atceras notikušo, lai saprastu, no kurienes mēs nākam un kāpēc esam tādi, kādi esam. Lai atrastu mērķi, uz kuru iet. Lai viņas bērni un mazbērni vienmēr varētu parunāt, lai viņiem būtu atmiņas. Un vienmēr brīva griba – izvēlēties, kurp iet.
KATALOGĀ
|
|
|
Auziņš, Arnolds. Kā kulaks uz acs
Sākas ar līķi, bet romāns ir dzīvi apliecinošs. “Kā kulaks uz acs” varoņi ir tās profesijas pārstāvji, ar kuriem sastopas ikviens, sevišķi jau nežēlīgā vīrusa laikā. Un vēl — tauta nav vainīga, ja vadonis izrādās psihopāts. Krievietes un latvieša mīlestība pārvar neveiksmes un intrigas gan slimnīcā, gan sanatorijā. Sarežģītās situācijās palīdz humors.
KATALOGĀ
|
|
|
Jundze, Arno. Es nemiršu nekad
Romāns par latviešu dzejnieku, tulkotāju un publicistu Eduardu Veidenbaumu. Romāns dokumentē Veidenbauma dzīves pēdējo pusotru mēnesi, bet aptver visu mūžu, ļaujot iznirt no literatūras vēstures dzīlēm ne plakātiskam tēlam, bet pretrunās pulsējošai personībai, kuru vada dziņa: “Es tā gribētu uzrakstīt arī ko labāku, nozīmīgāku, lai neviens nevarētu sacīt – tas Veidenbaumu dīkdienis jau nekam nav derīgs un vērts”, teic Gundega Blumberga.
KATALOGĀ
|
|
|
Skujiņš, Zigmunds. Burti lido, domas skan
Grāmatā izbaudām rakstnieka Zigmunda Skujiņa (1926-2022) domu un valodas spēku. Tā atspoguļo rakstnieka plašo saraksti. Un tā ir tikai daļa no bagātības, kas pieder rakstniekam.
KATALOGĀ
|
|
|
Aspazija. Kopoti raksti
3.sējums
Sējums veltīts Aspazijas tulkojumiem, kā arī rakstiem par cittautu literatūru un kultūru.
Sējuma galveno saturu veido austriešu rakstnieka Roberta Hamerlinga (1830–1889) romāna “Aspasia. Ein Künstler- und Liebesroman aus Alt-Hellas” (1876) Aspazijas veiktais tulkojums latviešu valodā – “Aspazija. Mākslas un mīlestības romāns iz Vechelladas”. Romāns latviski nāk klajā periodikā – “Mājas Viesa Mēnešrakstā” (1900) divpadsmit turpinājumos visa gada garumā…
KATALOGĀ
|
| LATVIEŠU AUTORU DZEJA |
|
|
Manfelde, Andra. Poēma ar mammu
A. Manfelde par grāmatu saka: “Ja es izmakšķerētu zelta zivtiņu, tad viena no manām vēlēšanām būtu iekāpt laika mašīnā un nonākt Kalniešos, vecvecmāmiņas celtajās mājās pāris desmitu kilometru no Kuldīgas. Jo manā pasaulē vārda “paradīze” vai “svētlaime” ekvivalents ir “mana bērnība laukos” – precīzi piecu kilometru rādiusā ap Rudzīšu dižakmeni un ne kilometru tālāk, jo bērnībai pilsētā bija jau cita, daudz minorīgāka toņkārta. Tomēr rakstīju ne tikai no bērnības, bet arī no šodienas teju piecdesmitgadnieces skata punkta. Mēģināju iekāpt vecvecmāmiņas Augustes, tantes Lidijas un pastarīša Jēkopa kurpēs. Caur dzejas formu centos radīt tādu kā piegrieztni vai kodu, kuru pielāgojot ceļu uz savu “paradīzi”, cerams, atpazīs ne tikai septiņdesmitajos dzimušie”.
KATALOGĀ
|
|
|
Rokpelnis, Jānis. Raksti
Jānis Rokpelnis ir viens no savas paaudzes spožākajiem latviešu dzejniekiem, un viņa ieguldījums literatūras attīstībā, kurā iekļaujams arī redaktora, atdzejotāja, esejista un rakstnieka pienesums, primāri saistāms ar latviešu dzejas valodas iespēju paplašināšanu. Rakstu 1. sējums ļauj izsekot izcila dzejnieka rokraksta attīstībai vairāku gadu desmitu griezumā – no nepadomiskās agrīnās jaunrades līdz kristīgajam pavērsienam deviņdesmitajos un mākslinieciski augstvērtīgajiem mūsdienu darbiem. Izdevumā apkopots viss grāmatās publicētais, kā arī būtiskākais, kas palicis ārpus krājumiem, tostarp – alter ego Jāņa Kanālmalieša sacerējumi un krievu valodā radītie teksti, kas kopā demonstrē Rokpeļņa radošās biogrāfijas daudzveidību.
KATALOGĀ
|
