“Mirušie nepiedod” – Ieva Melgalve

Ievas Melgalves „Mirušie nepiedod” ir šī brīža aktuālākais fantāzijas literatūras žanra darbs latviešu literatūrā. Par to liecina gan Latvijas pārdotāko grāmatu topi, kuros atrodas šis romāns, gan arī mūsu pašu, Ventspils galvenās bibliotēkas septembra daiļliteratūras tops, kurā „Mirušie nepiedod” atrodas otrajā vietā.

Lasot acu priekšā tiek uzburta lieliska fantāzijas pasaule, ļoti smalki izstrādāti tēli un tik pamatīgi un dziļi raksturi, ka vai apmaldīties var. Man šķiet, ka šis darbs ir zīmīgs tieši ar iekšējo pasauļu smalko uzbūvi un psiholoģisko portretu detalizētību. Uz tēlu dziļuma, psiholoģijas smalkumu un iekšējo pārdzīvojumu detalizētības rēķina man personīgi gribējās vairāk aprakstus par pašu pasauli un notikumiem tajā. Man jau kā parasti praktiskās lietas patīk – ne tikai psiholoģija un maģija, bet arī mehānika un politika. Izlasot tā arī viss paliek pie pāris pilsētām un kalnu ceļu starp tām. Es gan gribētu zināt ko plašāk par to kas notiek aiz robežām – sociālo, tehnoloģisko, politiski ekonomisko, vēsturisko u.c. fonus. Tomēr tādā gadījumā grāmatai vajadzētu būt divreiz biezākai, bet tas jau arī nemaz nebūtu slikti. Es gan nespēju kvalitatīvi aprakstīt un kur nu vēl recenzēt šo grāmatu jo esmu nevis psiho trilleru, bet gan tehno trilleru un kvestu (quest)* fantāzijas piekritējs, turklāt neesmu nekāds recenzents, mēdzu nepamanīt lietas ko redz visi citi un ja gadās kāds dziļāks slānis tad pārkāpju tam pāri pat nepiefiksējot.

             Lasot šo grāmatu jau no pirmajām lapām sagrābj tāds drūmas nolemtības un pamatīguma slogs kurš tikai pa retam atlaižas, bet pārsvarā pavada cauri visam romānam un tas ir labi – panākt šādu noskaņu, šādu vienmērīgu lasītāja ietekmēšanu un nomākšanu tā man šķiet ir māksla, liela māksla, jo māksla pati par sevi jau ir dabūt Latvijā kādu gabalu līdz izdošanai.

             Tātad ja gribas detalizēti izstrādātus psiholoģiskos portretus, varoņu iekšējās pasaules cīņas, drūmu nolemtību un detektīvtrillera spriedzi tad tik ņemiet ciet un lasiet cauri, ir labs, labi lasāms un citiem iesakāms. Šķiet ir atstāta vieta arī turpinājumam, vismaz grāmatas beigas ir tādas kas to pieļauj un nebūtu jau arī brīnums jo visai bieži šādi fantāzijas darbi ir triloģijas kā minimums.

            Piebildīšu vēl to ka savulaik Ieva Melgalve bija mana skolotāja Literārajā Akadēmijā un par to kā viņai veicies skološanas darbs varēsiet spriest kad, pagaidām nezināmā nākotnē, šajā pašā izdevniecībā iznāks mans romāns “Rakstu vācēja ceļš”.

*Quest – Došanās garā un dažādu piedzīvojumu pilnā ceļojumā ar konkrētu uzdevumu, piemēram, Tolkīna „Gredzenu pavēlniekā”.