NOZARU LITERATŪRAS JAUNUMI – AUGUSTS II
Iepazīstinām ar nozaru literatūras jaunumiem
|
|
Psiholoģija |
|
|
Fābere, Adele. Kā runāt ar bērniem, lai bērni klausītos un kā klausīties, lai bērni runātu Zvaigzne ABC, 2021
Šajā izdevumā abas speciālistes dalās ar jaunākajām atziņām un ierosinājumiem, kas balstās uz gadu gaitā vadītajos semināros gūto atgriezenisko saikni. Viņu ieteiktās efektīvās komunikācijas metodes un paņēmieni piedāvā novatorisku pieeju dažādu attiecību un uzvedības problēmu risināšanai. Tekstu papildina un labāk izprast palīdz brīnišķīgas karikatūras, kas ilustrē aprakstītās situācijas. Jūs uzzināsiet, kā tikt galā ar bērna negatīvajām jūtām – vilšanos, sarūgtinājumu, dusmām utt. ; izrādīt dusmas, nenodarot pāri bērnam ; veicināt bērna vēlmi sadarboties ; novilkt stingras robežas, saglabājot labvēlību ; izmantot alternatīvas sodam un izteikt atzinību ; veicināt bērna patstāvību ; mierīgā ceļā risināt konfliktsituācijas ģimenē
|
|
|
Zakriževska-Belogrudova, Maija. STRESA ANATOMIJA RISEBA, 2021
Mūsdienu neprognozējamā pārmaiņu laikā ir būtiski mainījusies katra cilvēka darba un privātā dzīve, tieši ietekmējot psihisko un fizisko veselību. Stresa izraisošie faktori un simptomi ir ļoti individuāli, ilgstošs un hronisks stress var atstāt paliekošas sekas veselībai, darbaspējām un dzīves kvalitātei kopumā. Monogrāfijā ir sniegts apkopojošs pārskats par stresu un piedāvāti daudzi noderīgi praktiskie padomi un uzdevumi, kas var palīdzēt individuāli vai organizācijām apzināties stresa faktorus, simptomus un izprast stresa pārvarēšanas iespējas, nodrošinot psihoemocionālo labklājību mikro un makro līmenī. Grāmata paredzēta organizāciju vadītājiem, darbiniekiem, jauniem darbiniekiem, studentiem, augstskolu absolventiem, kuri uzsāk savas darba gaitas, un ikvienam interesentam, kurš meklē idejas un atbalstu stresa pārvarēšanai un iedvesmu ikdienas dzīves līdzsvara uzlabošanai
|
|
|
Vēsture |
|
|
Mēs visi esam gūstekņi Latvijas Mediji, 2021
Otrā pasaules karā Latvijas teritorijā nonāca tūkstošiem padomju karagūstekņu, daudziem tā bija pēdējā dzīves “pieturvieta”. Viens no viņiem bija Sarkanās armijas 41. strēlnieku korpusa 177. strēlnieku divīzijas 502. strēlnieku pulka karavīrs farmaceits Aleksandrs Orehovs (1917-?), kurš 1941. gada 7. oktobrī kļuva par vienu no Rēzeknē izveidotās karagūstekņu nometnes Stalag 347 ieslodzītajiem. A. Orehovs rakstīja dienasgrāmatu, kur no 1941. gada 21. jūnija līdz 1943. gada 8. maijam atspoguļoja cīņas Austrumu frontē, nonākšanu gūstā un ceļu uz Rēzekni, ikdienas dzīvi Rēzeknes karagūstekņu nometnē un darbu kādā vietējā zemnieku saimniecībā. Šī dienasgrāmata ir unikāla vēsturiska liecība, kur atspoguļojas kara bezjēdzība un posts vienkārša cilvēka acīm
|
|
|
Oberlenders, Ervins. Pētījumi Kurzemes un Zemgales hercogistes vēsturē Ventspils Muzejs, 2021
Maincas Universitātes emeritētā profesora E. Oberlendera rakstu krājumā ietverti 10 raksti, kas veltīti Kurzemes un Zemgales vēsturei, tās politiskajiem un sociālajiem aspektiem, hercogistes vietai kopējā Eiropas 16.-18.gs. vēsturē. Tajos aplūkoti gan hercogistes tapšanas pirmsākumi un to politiskais konteksts, gan īsumā sniegts ieskats tās pastāvēšanas vēsturē, politiskajos procesos 18.gs. un Krievijas impērijas centienos to pakļaut, latviešu attieksme pret vāciešiem hercogistes laikā, kā arī nākamā Francijas karaļa Luija XVIII uzturēšanās Kurzemē. Rakstu pirmpublicējumi vācu un latviešu valodā bija “izkaisīti” dažādos akadēmiskajos izdevumos, šajā krājumā tie lasāmi vienkopus, sniedzot lasītājam spilgtu, daudzšķautņainu Kurzemes vēstures ainu vienā no interesantākajiem laika posmiem
|
|
Filozofija |
|
|
|
Rusanovs, Egons. Konservatīvisms Rodžera Skrūtona izpratnē Zvērinātu advokātu birojs “Rusanovs & Partneri”, 2021
Grāmata “Konservatīvisms Rodžera Skrūtona izpratnē” ir publicistisks pētījums par britu filozofa Skrūtona uzskatiem, kuriem ne vienmēr varēja pievienoties arī autori, bet tie pavisam noteikti paplašina zināšanu loku, rosina domāt par dažādiem jautājumiem un problēmām, pētīt konservatīvisma idejas, meklējot atbildi uz jautājumu – kas tad īsti ir konservatīvisms? |
|
Okultisms |
|
|
|
Lafranka, Stefānija. Mēness sargātājas Zvaigzne ABC, 2021
Sekojot Mēness aicinājumam, atjaunosim saikni ar savu sākotnējo dabu, būsim atvērtas un labāk iepazīsim pasauli sevī un sevi pasaulē. Mēness vada mūs atbilstoši četriem dzīvībai raksturīgiem cikliem: dzimšana, augšana, noriets, nāve. Sievietes būtība nes sevī šo cikliskumu, un mēs mēnesi pēc mēneša ejam spēcīgo pirmatnējās sievietes ceļu. Mācīsimies ieklausīties personīgajā ritmā, rūpēties par savu iekšējo ekoloģiju un atgūt spēku. Gūsim apstiprinājumu tam, kas esam patiesībā: brīvas, intuitīvas un radošas sievietes. Būsim neatkarīgas savā personīgajā valstībā, pašas būsim savas labsajūtas un Mēness sargātājas |
|
Lauksaimniecība |
|
|
|
Šablovskis, Arnis. Ir laiks Jēkaba laikam Apgāds Zelta grauds, 2021
Jēkaba Spickus darbi līdzinās ar Edgara Kauliņa un Artura Čikstes veikumam. Viņi 20. gadsimta 60.–70. gados bija Latvijas kolhozu-miljonāru vadītāji, un šo saimniecību veiksme lielā mērā bija atkarīga no viņu vadītprasmes. Grāmatu veido intervijas ar pašu Jēkabu Spicku, kā arī sarunas ar viņa tuviniekiem, darbabiedriem, domubiedriem un tiem, kuriem Latvijas lauku tematika allaž bijusi svarīga – rakstnieku Ē. Hānbergu, lauksaimniekiem J. Beļavnieku un R. Apalupu, kādreizējo zemkopības ministru R. Dilbu. Grāmata ir autora mēģinājums sarunās gan ar tās varoni, gan citiem saprast, kas, viņuprāt, notika ar Latvijas laukiem pēc neatkarības atjaunošanas, jo īpaši privatizācijas jomā, un vai notikušajam bija alternatīva
|
|
Etnogrāfija |
|
|
|
Jansone, Aija. Tautastērpa komplektēšanas pamati Latvijas Nacionālais kultūras centrs, 2021
Grāmatas 136 lapaspusēs apkopotais materiāls balstās uz autores pētījumiem par tautas ģērbšanās kārtības maiņu Latvijas teritorijā, izdevumā sniegti ieteikumi gan sieviešu, gan vīru, gan bērnu tērpu komplektēšanai. Nacionālā kultūras centrā atzīmēja, ka “Tautastērpa komplektēšanas pamati” ir noderīgs izziņas avots ikkatram tautastērpa darinātājam un nēsātājam – folkloras kopu dalībniekiem, tautas deju kolektīvu dejotājiem, koristiem, koklētājiem un tautas lietišķās mākslas studiju meistariem. Ilustrācijai izmantoti lietiskie un rakstītie avoti, publicētas aizvadīto gadu veiksmīgākās tautas apģērbu rekonstrukcijas, kā arī XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku Tautas tērpu skatē godalgotie tērpi
|
|
Teātris |
|
|
|
Ritenberga, Dzidra. Es atradu laimi Latvijas Mediji, 2021
Dz. Ritenberga spoži nospēlējusi aptuveni 80 lielākas un mazākas lomas teātrī un kino. Rīgas kinostudijā, būdama režisore, viņa uzņēmusi astoņas filmas, to vidū tādi kinodarbi kā “Šīs bīstamās balkona durvis” (1976), “Vakara variants”(1980) un citi. Viņas memuāri jeb atmiņu pieraksti tapuši ilgākā laika posmā, vairāk nekā desmit gadu garumā. Tie vēsta par bērnību dzimtajā Kurzemē, darbu teātros un kino, kā arī par personīgās dzīves priecīgajiem un skumjajiem līkločiem |
|
|
Eižvertiņa, AnnA. Ceļvedis darbības teātrī: profesionālās aktieru un režijas mākslas teorija Neputns, 2021
Tas ir mācību līdzeklis profesionālās teātra mākslas teorijā. 20. gadsimta teātra reformas un atklājumi ir saistīti ar pētījumiem profesionālās aktiera meistarības un režijas mākslā, atrastām un praksē pārbaudītām likumsakarībām. Ir izstrādājušies profesionāļu likumi, jēdzieni, valoda, ko autore dara zināmu profesionālo aktiera un režijas meistarību studējošajiem. Te ir likumi, kurus A. Eižvertiņa lietojusi savā aktiera meistarības pedagoga un režijas praksē, iestudējot izrādes ne tikai ar studentiem, bet pētot arī dažādu tautību izcilu režisoru izrādes 20. un 21. gadsimtā un viņu atstāto teorētisko mantojumu |
|
Mūzika |
|
|
|
Mazvērsīte, Daiga. Melnbaltās dziesmas 2 Zvaigzne ABC, 2021
Pētot latviešu populāro mūziku, šo 35 gadu laikā esmu nonākusi pie secinājuma, ka spilgtāko talantu vidū ir maz tādu, kas piedzīvojuši saulainu, harmonisku bērnību, allaž devušies gultā pilnu vēderu un uzauguši draudzīgā, harmoniskā ģimenē. Lielākā daļa jau mazotnē piedzīvojusi drāmas un zaudējumus, taču kāda liktenīga, neizskaidrojama nejaušība vedusi pa mūzikas ceļu, piešķirot jaunu, iepriekš pat nenojaustu jēgu visam dzīves gājumam. Kad pareizais virziens uztaustīts, atrasti domubiedri, atbalstītāji, mūzika ieskanas arvien skaļāk, uzstājīgāk, reizēm kļūstot ne vien par profesiju, bet par atkarības veidu, kad nebiedē smags darbs, negulētas naktis, izjukusi ģimenes dzīve. Ielecot koncertu karuselī, to aizstāj skaņu reibonis, darbaholisms, klausītāju sajūsmas pilnās acis un aplausi, neapturama vēlme izpausties un radīt. Visi šie īpašie, mums tik daudz skaistu mirkļu sniegušie ļaudis bijuši sapņotāji, cerību pilni meklētāji, izcili meistari savā profesijā, taču savu “laimes putnu” tikai dažiem izdevās atrast un noturēt. Vienlaikus dzimst arī sāpīgs jautājums – ko darīt, kad tava dziesmiņa nodziedāta? Atbildes meklējiet lasot…
|
