NOZARU LITERATŪRAS JAUNUMI FEBRUĀRIS II
Jaunākie izdevumi nozaru literatūrā
|
UZTURS |
|
|
|
Madara Meiere, Monta Meiere. Ko man ēst?satura darbnīca TAPT, 2024“Ko man ēst?”, “Vai tad veselīgi var būt arī garšīgi?”, “Vai veselīgi ir superdārgi?” Šie ir tie jautājumi, kas iedvesmojuši grāmatas autores parādīt, kā veselīgi ēst ir garšīgi, vienkārši un ikvienam savās mājās iespējami gan ikdienā, gan svētkos. Autores māca, kā pagatavot ēdienus, kas ķermenim sniedz enerģiju, nevis to atņem. Šī grāmata ir kā gids, kas steidzīgajā ikdienā palīdz ar sulīgām, vienkāršām, daudzveidīgām un brīnišķīgām garšas buķetēm. Tavs ķermenis būs pabarots ne tikai ar gardām maltītēm, bet arī gūs visu nepieciešamo, lai tas varētu būt vesels, spēcīgs un tu būtu savā labākajā formā! |
|
|
Liene Zemīte. 101 lapsas kūka
Grāmatā Liene ir apkopojusi 101 savu vislabāko kūku recepti. Kūkas iedalītas nodaļās – siera kūkas, biskvīta kūkas, tartes, meringagardumi, mazie našķi….. 320 lappuses ar skaistām bildēm, precīzām receptēm un Lienes Zemītes krāšņo personību raksturojošiem stāstiem par to kā un kāpēc viņa cep kūkas un iepriecina tik daudzus no mums. |
|
MEDICĪNA |
|
|
|
Džesija Inčauspija. Glikozes revolūcijaZvaigzne ABC, 2024Kas liecina par to, ka glikozes ir par daudz? Kāre pēc našķiem, nogurums, neauglība, hormonāli traucējumi, akne, krunciņas. Paaugstināts glikozes līmenis var izraisīt II tipa diabētu, policistisko olnīcu sindromu, vēzi, demenci un sirds saslimšanas. 9% cilvēku cieš no pārāk augsta glikozes līmeņa asinīs, bet vairums to neapzinās. Populārā Instragram konta @GlucoseGoddess veidotāja Džesija Inčauspija iesaka 10 vienkāršus paņēmienus, kā līdzsvarot glikozes līmeni, neieturot diētu un neatsakoties no tā, kas garšo. Grāmata ir pārpilna ieteikumu, kas var izmainīt tavu dzīvi |
|
TAUTSAIMNIECĪBA |
|
|
|
Turbulence kā virzītājspēksJumava, 2024Šī grāmata ir piemērota lasāmviela ne tikai vēstures mīļotājiem. Tā ir jālasa visiem, kam nav vienaldzīga Latvijas nākotne. Lasot šo grāmatu, jūs pārliecināsieties, cik daudz no tā, kas mūs satrauc šobrīd, ir bijis aktuāls arī pirms simts un vairāk gadiem. Birokrātija, varas un sabiedrības attiecības, ekonomiskās izaugsmes sapņi un realitāte… Mūsu vēsture ir bijusi daudzveidīga un sarežģīta, un šīs pieredzes apzināšana mūs padara stiprākus. Tas ir līdz galam neizmantots resurss, ko mēs varam izmantot mūsdienās. Tas mums var palīdzēt gan ikdienas darbos, gan arī sapņojot par ko lielāku, varenāku un diženāku. Tieši to ir centušies darīt gan šīs grāmatas autori, gan pieaicinātie dažādo jomu lietpratēji. |
|
DEMOGRĀFIJA |
|
|
|
Vilis Vītols. Par demogrāfiju
Slēdzam pasta nodaļas. Slēdzam bibliotēkas. Slēdzam skolas. Reformējam, un tomēr nekas labs nesanāk. Trūkst skolēnu un skolotāju. Trūkst ugunsdzēsēju, būvstrādnieku, policistu, ārstu un medicīnas māsu… Tik tālu esam nonākuši. Joprojām neapzināmies, ka visām šīm nelaimēm ir viens kopīgs pirmavots – demogrāfija. Mums trūkst pēcnācēju. Bet šodienas problēmas ir tikai sīkums salīdzinājumā ar to, kas mūsu tautu gaida nākotnē. |
|
KUĢNIECĪBAS VĒSTURE |
|
|
|
Vilnis Rozefelds. No Latvijas piekrastes vēstures Gadsimtiem ilgi Vidzemes un it sevišķi Kurzemes piekraste ar tās sēkļiem bijusi baismīga jūrnieku priekšā. Un bākas vienmēr bijušas gaismas orientieri. Grāmatā mēģināts atklāt Latvijas piekrastes visas esošās un bijušās bāku un citu stacionāro navigācijas zīmju (līdzekļu), kā arī ugunskuģu – peldošo bāku pastāvīgās (izņemot īslaicīgās) atrašanās vietas, to vizuālais izskats, tehniskais izpildījums utt. Vēsture stāsta, ka ap Latvijas krastiem nogrimuši vairāki tūkstoši kuģu. Ik gadu notiek ekspedīcijas, kas pēta jūras dzelmē apslēptās trofejas. Grāmatu papildina izvilkumi no preses ziņojumiem par jūrā cietušiem kuģiem (1805-2015). |
|
PSIHOLOĢIJA |
|
|
|
Zigmunds Freids. Asprātība un tās attiecības ar bezapziņu Psihoanalīzes pamatlicēja Zigmunda Freida grāmatā aplūkotas asprātības tehnikas, tās sabalsošanās ar tādiem fenomeniem kā humors, komiskais, parodija, karikatūra u. tml. Freids analizē asprātību motīvus, to iekļaušanos sociālpolitiskajās norisēs. Tiek skatīta arī asprātību psihoģenēze (spēle, joks, asprātība) un tīksmes, baudas gūšanas veidi. Vienlaikus grāmatā ir sniegts arī zīmīgāko ebrejjoku apkopojums un raksturojums. Darbs ļauj izprast smieklu funkciju cilvēku dzīvē, asprātību (jokošanas, izsmiešanas utt.) lomu attiecībās ar varu un tās pārstāvjiem; atsedz asprātību atveidi literatūrā, teātrī un mākslā; tajā analizētas nevainīgās un tendenciozās asprātības. |
|
|
Dakers Keltners. Apbrīna : jauna zinātne par ikdienas brīnumiem un to spēju mainīt jūsu dzīvi Viens no kompetentākajiem emociju pētniekiem Dr. Dakers Keltners grāmatā “Apbrīna” piedāvā visaptverošu – zinātnisku un reizē dziļi personisku – pētījumu par apbrīnas izjūtu. Apbrīnu var skaidrot arī kā sajūsmu, pacilātību, bijību, dziļu patiku. Izrādās, ka apbrīnas jušana veicina pozitīvāku sevis un apkārtējās pasaules uztveri. Apbrīnas stāvoklis ir pieejams ikvienam un gandrīz vienmēr un ved uz dziedināšanu un izaugsmi. |
|
|
Nauris Fedorovs. Nedzīvo tā, lai tevis būtu žēl |
|
VALODNIECĪBA |
|
|
|
Terminoloģija: teorija, vēsture, prakse Terminoloģijas vēsture lielā mērā ir starpdisciplināra nozare, tādēļ daudzas šī pētījuma nodaļas var ieinteresēt ne tikai valodniekus, kuri iedziļinājušies latviešu leksikas attīstības procesos, bet arī plašu eksakto, humanitāro un sociālo zinātņu pārstāvju loku, kas interesējas par zinātnes vēsturi, terminradē iesaistītajām personām un pat sabiedrības attīstību kopumā. Monogrāfija palīdzēs rast atbildes uz vairākiem jautājumiem: vai mūsdienu skatījumā nozaru terminoloģija pirms gandrīz simts gadiem raksturojama kā nevienāda un nestabila vai jau nostabilizējusies, vai atsevišķu nozaru terminoloģija kaut kādā veidā būtiski atšķīrusies no latviešu terminoloģijas konteksta kopumā. |
|
|
Latviešu valoda pastāvībā un mainībā Kolektīvā monogrāfija ir pētnieku mēģinājums sniegt ne tikai ieskatu latviešu valodas un tās izpētes tagadnē, bet arī iezīmēt valodas attīstības tendences nākotnē. Autori vienotā pētījumā ir saistījuši būtiskākos aspektus, kas raksturo latviešu valodas lietojumu un attīstību mūsdienās, skatot procesus Latvijā uz globālā sociolingvistisko procesu fona. Autori ir pārliecināti, ka pētniekam ir morāls pienākums izmantot savas zināšanas un argumentācijas spēku, lai stiprinātu latviešu valodu, un cer, ka šī kolektīvā monogrāfija būs kaut neliels ieguldījums sabiedrības izpratnē par latviešu valodas ilgtspēju. |
|
MĀKSLĪGAIS INTELEKTS |
|
|
|
Manfreds Šneps-Šneppe. Mākslīgais intelekts un kiberdraudi Šajā grāmatā autors iedziļinājies tēmā par mākslīgo intelektu un tā ietekmi uz dažādām mūsu dzīves jomām. Mēs pētījām tā lomu sociālajos procesos, militārajās tehnoloģijās un medicīnas praksē, mēģinot saprast, kā tas maina mūsu sabiedrību, kā arī kādus izaicinājumus un draudus tas var radīt cilvēcei. |
|
MĀKSLA |
|
|
|
Māra Lāss. Kārlis Zāle Sērijā “Latvijas mākslas klasika” iznākusi grāmata par Kārli Zāli. Kārļa Zāles monumentiem raksturīga heroiska atklāsme, tie ir figurāli bagāti un sarežģīti darbi plastiski vienkāršotās, bet emocionāli piesātinātās formās. Ar Zāles ienākšanu Mākslas akadēmijā mainījās pedagoģiskā metode – akcents uz monumentālām formām, tām atbilstoša tematiskā un stilistiskā ievirze. Grāmatas beigās atrodama laika josla, kurā tēlnieka dzīvi iespējams skatīt pasaules notikumu kontekstā, atklājot kopsakarības, paralēles vai interesantas sakritības. |
|
MŪZIKA |
|
|
|
Lia Guļevska, Sandra Landorfa. Viktors Lapčenoks : dziesmas bruņinieks “Viktors Lapčenoks. Viņš mums tāds ir viens. Dziedātājs, kuram Raimonds Pauls rakstījis un uzticējis savas skaistākās dziesmas. Izcila balss, perfekta dikcija, pašcieņas pilna stāja, mīlestības pilna sirds, ko klausītājs nemaldīgi sajūt arī ar savējo. No brīža, kad par Viktoru Lapčenoku iznāca Sandras Landorfas grāmata, pagājis 21 gads. Un viss joprojām notiek — Viktors dzied, klausītāji viņu jau sagaida ar ovācijām. Kad “Jumava” vēlējās Viktora Lapčenoka dzīvē iemūžināt arī šo laiku, biju priecīga, ka to darīt uzticēja man. Manas sirds paldies Viktoram par gaišumu un atsaucību, jo šīs grāmatas otrajā daļā viņš runā pats, atmiņās pārstaigājot arī “Mikrofona” takas, kas mums abiem ritējušas kopā. Viktoram Lapčenokam Dievs bija lēmis būt par DZIESMAS Bruņinieku. Šo uzticību viņš godam attaisnojis un pilda joprojām.” – Lia Guļevska |
|
|
Daiga Mazvērsīte. melnbaltās dziesmas 3 Grāmata veltīta 70. un 80. gadu populārās mūzikas pārstāvjiem, šoreiz akcentējot rokmūzikas attīstību. Tās 16 nodaļu varoņu vidū ir latviešu roka pamatlicēji, grupu “Katedrāle” un “Menuets” darbaudzinātājs Jānis Blūms, 70. gados slavenais ģitārists Māris Beļickis, komponists Ēriks Ceļdoms, kā arī dziedātāji Antra Ozola, Ivars Rutmanis, komponisti Imants Paura un Ungars Savickis, mūziķis Ingus Feldmanis un ar viņu saistītie ansambļi “Salve” un “Ornaments”. Grāmatā stāstīts par tolaik populāro grupu “Vaidava”, “Metronoms”, “Elpa”, “Inversija”, “Varavīksne” u.c. daiļradi. Šo sējumu un visu triloģiju noslēdz karavīru ansambļa “Zvaigznīte” vēsture.
|
|
BIOGRĀFIJA |
|
|
|
Ineta Meimane. Providences liecinieks : sarunas ar Imantu Lancmani “Gara un izvēles izcilība. Dzīve, kas pakļauta mākslas vēsturei, gleznošanai un ilgāk nekā pusgadsimtu – pilij. Cilvēks, kas modinājis Rundāli no sabrukuma un veltījis tai savu dzīvi, padarot pili par vienu no spožākajiem muzejiem Austrumeiropā. Konceptuāls gleznotājs. Filozofs. Fatālists. Izsmalcināts dzīves vērotājs. Un pāri visam estētika – kā dzīves vadlīnija. Šo grāmatu veido sarunas, kas mainīgā regularitātē ritējušas divpadsmit gadu garumā, no 2007. gada 18. decembra līdz 2019. gada 8. aprīlim… Dimensijā, kurā Lancmanis dzīvo, laiks ir relatīvs – pagātne sajaucas ar šodienu, laika tunelis mutuļo, situācijas pārklājas. Tādēļ arī grāmatā laika plūduma virziens ir mainīgs. Jautājumu un atbilžu tīklojums salauž hronoloģiju. Varat atšķirt jebkurā vietā, un tur būs Imants Lancmanis.” (Ineta Meimane) |
|
JURIDISKĀ LITERATŪRA |
|
|
|
Inese Dreimane. Pēc mums vēl ilgi zeme skums Latvijā padomju okupācijas pirmo gadu no 1940. gada 17. jūnija līdz 1941. gada 1. jūlijam mēdz saukt par “baigo gadu”. Šā gada laikā čeka arestēja vismaz 3745 Latvijas pilsoņus, bet nogalināja 400. Šī grāmata ir veltīta tam, kas notika Rīgas Centrālcietumā 1941. gada 27.–29. jūnijā, kad padomju vara bez tiesas noslepkavoja 99 Latvijas iedzīvotājus. Rīgas Centrālcietumā notikusī traģēdija bija Rīgā masveidīgākā, taču līdzīgas traģēdijas notika arī citviet, piemēram, Liepājā, Ludzā, Rēzeknē, Valmierā un Krustpils aerodromā. Komunistiskā režīma represīvās metodes 1941. gada vasarā bija nežēlīgas arī citās okupētajās valstīs: Lietuvā, Igaunijā, kā arī Ukrainas un Baltkrievijas rietumu daļās. Pēc Otrā pasaules kara komunistu okupētajā Latvijā par notikušo klusēja, baidoties no iespējamām represijām. Piespiedu klusēšanas rezultāts bija dramatisks –– sākoties iespējai brīvi runāt, līdzās patiesiem faktiem vairojās arī mīti un izdomājumi. Darbs pie grāmatas tika uzsākts 2014. gadā un prasīja 10 gadus. Tā ir ne tikai nogalināto piemiņa, bet arī mēģinājums restaurēt vēsturisko patiesību. |
|
|
Jānis Rozenfelds. Lietu tiesības Grāmatas “Lietu tiesības” 5. izdevumā sistēmiski un visaptveroši tiek aplūkotas lietu tiesības kā viena no vispārējām civiltiesību apakšnozarēm. Profesors Dr.iur. J. Rozenfelds ir sistēmiski, bet vienlaikus kodolīgi aplūkojis svarīgākos lietu tiesību jēdzienus un institūtus, atklājot to vēsturisko attīstību un raksturojot izpratni no mūsdienu skatu punkta. Grāmata domāta plašam lasītāju lokam, bet jo sevišķi tiem, kas apgūst tieslietas, praktizējošiem juristiem un jebkuram citam lasītājam, kurš vēlas iegūt zināšanas par lietu tiesībām un to izpratni mūsdienu mainīgajā pasaulē. |
|
|
Lāsma Gaitniece. Skandalozākie noziegumi Latvijas vēsturē Latvijas Mediji, 2025
Grāmatā “Skandalozākie noziegumu Latvijas vēsturē 2″ atrodami dokumentos un publikācijās balstītu noziegumu apraksti, lielāko daļu no kuriem papildina bijušās sevišķi svarīgu lietu izmeklētājas Ritas Aksenokas trāpīgi komentāri. Uzzinām par bandu zvērībām un organizēto noziedzību, vairākām brutālām un varmācīgām slepkavībām, bezvēsts pazudušu bērnu gadījumiem, dziedātāja Andreja Lihtenberga mīklaino nāvi un citiem vieglākas vai smagākas pakāpes noziegumiem padomju laikā un pirmajos neatkarības gados Latvijā. |
