Nozaru literatūras jaunumi. Maijs I
|
PSIHOLOĢIJA |
|
|
|
Jonna Oksanena un Rēta Sollasvāra. Ardievas šķēršļiem! Palīgs bērnu ar autiskā spektra traucējumiem, UDHS vai Tureta sindromu audzinātājiem Somijas Autisma fonds, 2019 Šajā grāmatā ietverta informācija, speciālistu padomi un veiksmīgu metožu ieteikumi, kas palīdzēs dažādās audzināšanas vai bērnu un jauniešu darbības vadības situācijās. Grāmatas mērķis ir attīstīt vidi, vadības paņēmienus un audzināšanas modeļus tā, lai neiropsihiatriskā spektra bērns vai jaunietis saņemtu pēc iespējas labāku atbalstu. |
|
EZOTĒRIKA |
|
|
|
Valdis Segliņš. Orākuli antīkajā pasaulē LU Akadēmiskais apgāds, 2022 Monogrāfija veltīta pareģošanas jeb orākulu praksei antīkajā pasaulē. Darbā sistemātiski apskatītas ziņas un teksti galvenokārt par Vidusjūras reģiona senajām kultūrām raksturīgo pareģošanas praksi. Starp šiem antīkās pasaules pareģiem plašāk zināmais Delfu orākuls (pītija) par tādu kļūst, pateicoties sava laika izklaides industrijas attīstībai politiskās ietekmes kāpumos un kritumos. |
|
ŽURNĀLISTIKA |
|
|
|
Rita Ruduša. Latvijas mediju arheoloģija Ascendum, 2022 Šis tiek saukts par viltus ziņu un pēcpatiesības laikmetu. Sociālie mediji daudziem kļuvuši par alternatīvu tradicionālajiem medijiem, un pētnieki brīdina par nopietniem draudiem demokrātijai. Iespējams, brīvā prese ir svarīgāka nekā jebkad – cik stiprs ir tās pamats? Šajā grāmatā 6 rakstu un sarunu cikla tuvplānā aplūkota brīvās preses atdzimšana un nostiprināšanās Latvijā no astoņdesmito gadu beigām līdz mūsdienām. |
|
POLITIKA |
|
|
|
Latvijas ārējā un drošības politika. Gadagrāmata 2020 Latvijas Ārpolitikas institūts, 2020 “Gadagrāmatas 2020″ mērķis ir veicināt izpratni par valsts ārējo un drošības politiku aizvadītajā gadā, kā arī apzināt iespējas un izaicinājumus, kas Latviju sagaida 2020. gadā. 2019. gads Latvijai nesis uzlabojumus drošības situācijā un vienlaikus arī jaunus starptautiskus un reģionālus pārbaudījumus. Arī 2020. gads solās būt dinamisks un iespēju un izaicinājumu pilns. Tāpēc Latvijai būs jāizdara sarežģītas izvēles ārējās un drošības politikas jautājumos. |
|
|
Latvijas ārlietu simtgade. Pasaules doma un Latvija Latvijas Ārpolitikas institūts, 2019 Šīs grāmatas uzdevums ir skaidrot pasaules domas ietekmi uz Latviju. Autori aplūko pašnoteikšanās, normatīvā multilaterālisma, nacionālisma, vadonisma, feminisma, neatzīšanas politikas, “vēstures beigu” un “civilizācijas sadursmes” idejas, legālisma un cilvēktiesību attīstību, kā arī konkrēto ideju ietekmi uz Latviju. |
|
|
Perceptions of Germany in the Security of the Baltic Sea Region Latvian Institute of International Affairs, 2018 It assesses the perceptions of Germany’s contribution to hard, so and regional security of the Baltic Sea region. The publication also engages in a mapping exercise, pinning down the most important perception- drivers– various stakeholders from the public and private sector and most important security narratives– and offers recommendations. |
|
|
Poland – Latvia. 100 years of diplomatic and military relations Muzeum Łazienki Królewskie, 2021 Latvia and Poland are joint by a close friendship based on trust and cooperation. We are also bound by a common memory of the past and a conviction of the kind of future we wish to build. |
|
|
Towards #NATO2030. The Regional Perspective of the Baltic States and Poland Latvian Institute of International Affairs, 2020 Authors from the region discuss transforming regional security policies and realities towards NATO 2030. Particular attention is devoted to the transatlantic link, Baltic defence, the NATO– Russia relationship, and the role of other emerging elements and actors. Issues beyond traditional regional security challenges are also addressed. |
|
|
Riga Dialogue Afterthoughts 2018. The New Normal in the Euro-Atlantic Security Order Latvian Institute of International Affairs, 2018 The publication “Riga Dialogue Afterthoughts 2018: The New Normal in the Euro-Atlantic Security Order” aims to present expert viewpoints on the most recent political, economic and security trends in the Baltic Sea region, the Black Sea region, and in broader West–Russia relations. |
|
VĒSTURE |
|
|
|
X stunda. Barikādēm – 30 Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2021 Grāmatā apkopots bagātīgs satura izklāsts par barikāžu 30. gadadienai veltītajā konferencē pausto, atskatoties uz 1991. gada janvāra notikumiem un caurskatot iepriekš vēl plaši neapspriestas tematiskās līnijas – gatavošanos barikādēm un mediju kā ziņneša lomu. Barikāžu notikumu hronoloģijā palīdz orientēties detalizēta laika līnija – no 1990. gada 18. marta, kad Latvijas Tautas fronte guva uzvaru LPSR Augstākās Padomes vēlēšanās, līdz pat 1991. gada 24. augustam, kad Krievijas prezidents Boriss Jeļcins parakstīja dekrētu par Lietuvas, Latvijas un Igaunijas valstiskās neatkarības atzīšanu. |
|
KULTŪRAS VĒSTURE |
|
|
|
Gina Viegliņa-Valliete. Fantastiskā vēsture Jumava, 2022 Grāmatā “Fantastiskā vēsture” autore apraksta augsti attīstīto civilizāciju Hiporboreju no sākuma līdz galam, izsekojot cilvēku garajam ceļam gar Urālu kalniem, pāri Himalajiem, pa Indu un Gangu. Autore, izmantojot folkloru, raksta par jaunu kultūru: indoeiropiešu — hetu, grieķu, baltu — rašanos. |
|
|
Latvijas valsts simtgade. Pašu radīts un radāms stāsts Latvijas Republikas Kultūras ministrija, 2021 Grāmatā informatīvi piesātinātā, vizuāli bagātā un emocionāli uzrunājošā veidā izstāstīts stāsts par Latvijas valsts simtgades programmas norisi Latvijā un pasaulē, aptverot piecu gadu ciklu no 2017. līdz 2021. gadam. Izdevumā iekļauta informācija par Latvijas valsts simtgades svinību idejas tapšanu, organizatorisko struktūru un koncepciju, kā arī apskatīti programmas atslēgas notikumi un iniciatīvas un izceltas simtgades svinību ietvaros radītās paliekošās vērtības. |
|
TIESĪBAS |
|
|
|
Latvijas un Krievijas miera līgumam – 100 Latvijas Republikas Ārlietu ministrija, 2020 Miera līgums, kuru Latvijas un Padomju Krievijas delegācijas parakstīja 1920. gada 11. augustā, oficiāli izbeidza vairāk nekā pusotru gadu ilgušo Neatkarības karu. Līgums bija pierādījums jaunās Latvijas Republikas politiskajai dzīvotspējai un veiksmīgai pozīciju nostiprināšanai starptautiskajā diplomātijā. |
|
VALODNIECĪBA |
|
|
|
Mans latviskākais vārds Latviešu valodas aģentūra, 2021 Latviešu valodas aģentūra rosināja akciju “Mans latviskākais vārds”, kurā aicināja piedalīties visus valodas pratējus. Vārds ir kā liecība par laiku, par cilvēkiem un notikumiem. Vārdos varam izteikt to, ko jūtam, domājam, ko esam piedzīvojuši, tāpēc kopīgi tika noskaidrots, kuri vārdi ir mūsējie, izveidojot latviešu valodas lietotāja leksisko portretu. Pirmā desmitnieka vārdi ir – rupjmaize, Jānis, ozols, Latvija, tēvzeme, brīvība, Līgo, dzimtene, latvietis, saule, un tie norāda uz mūsu tiekšanos pašapzināties plašajā pasaulē. |
|
SOCIOLOĢIJA |
|
|
|
Kompass vienmēr rāda uz ziemeļiem Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā, 2021 Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā darbojas kopš 1991. gada, īstenojot visdažādāko nozaru sadarbības projektus un atbalsta programmas. Atvērtība jaunām domām, idejām un partnerībai ir Ziemeļvalstu sadarbības pamatā. Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs savu trīsdesmito gadskārtu ataino cilvēkstāstu sērijā “Kompass vienmēr rāda uz ziemeļiem”. |
|
|
Māris Ruks. Piebūrums-19. Intīmi. Globāli. Nāvējoši Antava, 2022 Kā aizsargāt savu likteni, pilnvērtīgu dzīvi, veselību un mīlestību? Kad pienāk tas laiks, kad jāizšķiras, kam ticēt un kā rīkoties? Tik daudz bijis apmānīto vai vienaldzīgo un tumšiem spēkiem kalpojošo… Kā piebūrums no intīma var kļūt globāls? Pārāk ilgi tas jau turpinājās slepeni, lēni, iznīcinoši, bet jebkura piebūruma laiks ir ierobežots. Viss reiz nāk atklātībā un izgaismots ļaunums zaudē spēku. Patiesos notikumos un faktos balstīta, aktuāla un svarīga grāmata ar daudzām ilustrācijām un cilvēku pieredzi. |
|
|
Nensija R. Pīrsija. Mīli savu ķermeni Baltijas Reformātu teoloģijas semināra izdevniecība “Portāla grāmatas”, 2021 Kādēļ ir vajadzīgs aicinājums Mīli savu ķermeni? Tādēļ, lai stātos pretī naidīgajai attieksmei pret cilvēka ķermeni un bioloģiskajiem dzīvības faktiem, kas tik bieži tiek apspriesti plašsaziņas līdzekļos. Daudzi cilvēki burtiski uzsūc šīs mediju sagatavotās “mantras” par aktuālākajiem morāles jautājumiem, nemaz nenojaušot par to, cik sāpīgas būs sekas, tās īstenojot reālajā dzīvē. |
|
SPORTS |
|
|
|
Arturs Biezais, Kirils Buravcevs, Aleksandrs Jeļisejevs, Dainis Kazakevičs, Aleksandrs Stradiņš. Futbols Latvijas Sporta federāciju padome, 2022 Izdevumā apskatītas daudzu pasaules vadošo futbola federāciju un klubu futbolistu sagatavošanas programmas, no kurām autori atlasījuši un pielāgojuši tieši Latvijas situācijai un mērķiem atbilstošāko. Šajā materiālā atradīsiet ne vien informāciju par futbola spēlētāju fizisko, psiholoģisko un tehnisko sagatavošanu, tajā iekļauti arī treniņu plāni dažādiem vecumiem, dažādiem laika periodiem un dažādās detalizācijas pakāpēs – no gada perioda līdz pat minūtēm treniņa laikā. |
|
SKATUVES MĀKSLA |
|
|
|
Agnese Zeltiņa. A-Z SIA “Soulstones”, 2021 Grāmata A-Z ir Latvijā vēl nebijis notikums – pirmā Instagram grāmata Latvijā, kas aktrises Agneses Zeltiņas Instagram profilā tika vispirms izstāstīta un, pateicoties sekotājiem, tad uzrakstīta. Tas ir atklāts, patiess un godīgs stāsts par Agneses dvēseles līkločiem, dzīvi piecās valstīs un viņas visbūtiskākajām vērtībām alfabētiskā secībā. Grāmata papildināta ar krāšņu bilžu karuseli un paredzēta ļoti plašam lasītāju lokam. |
|
ROKDARBI |
|
|
|
Annele Slišāne. 100 deči Latvijai Autora izdevums, 2018 100 nedēļās noausti 100 deči, katrs no savādāka materiāla. Simtgadīgās stellēs Latgalē un Rīgā veikti eksperimenti ar dažādiem materiāliem, dodoties jaunos tekstila meklējumos, izrādot cieņu dabai un kultūrvēsturiskajam mantojumam. Austi deči no puķēm, neapstrādātiem augu stiebriem, no augu, dzīvnieku, mākslīgajām šķiedrām un tekstilmateriāliem. Īstenojot ideju par dabas vērtību saglabāšanu un pasaules ilgspējīgu attīstību, austi deči no otrreiz izmantojamiem materiāliem. 100 stāsti materiālā. |
|
|
Tamborētais mantojums Biedrība “9 Arodi”, 2020 Projekts, kas aizsākās 2018. gadā, kad “9 Arodu” rokdarbniece Baiba Muratova nodeva biedrības rīcībā savas tantes Nellijas Ģeņģergailes tamborēto mežģīņu paraudziņu kolekciju. Smalkie darinājumi tapuši pirms vairāk nekā 80 gadiem, turklāt tie apkopoti sējumā, kas veidots no kādreizējā Limbažu tipogrāfijā izdotiem burtnīcu vāciņiem. Tālab unikālajam 52 lappušu sējumam ar gandrīz 350 paraudziņiem ir pat dubulta vērtība. |
|
MĀKSLA |
|
|
|
Zviedrijas latviešu kalendārs 2022. gadam Zviedrijas latviešu kultūras fonds SKAT, 2021 Šis kalendārs veltīts izcilā Zviedrijas latviešu gleznotāja Lara Strunkes darbiem. Laris Strunke gleznoja vai katru dienu. Tās bija viņa darba dienas un viņa svētku dienas. Laris Strunke uzskatīja – lai kaut ko paveiktu, jāatmet viss liekais. Jānodarbojas tikai ar galveno. |
|
|
Dainis Īvāns. Silva Linarte 21. gadsimta ainavā Daugavpils pilsētas pašvaldības iestāde “Vienības nams”, 2021 Mūsdienu Latgales mākslinieku vidū paliekoša vieta ir Silvai Linartei – vienai no izcilākajām 20. un 21. gadsimta Daugavpils un Latgales gleznotājām. Lakoniskajā, šķietami trauslajā glezniecības manierē radītās dabas ainavas, atmiņu fragmenti vai mākslinieciski vēstījumi atklāj mākslinieces niansēto pasaules uztveri. Gan mākslinieces radošais veikums, gan ar to nesaraujami saistītais dzīvesstāsts ir būtiska Latvijas kultūrvēstures daļa, un tā ir iemūžināta šajā grāmatā. |
|
|
Raitis Šmits. Jauno mediju māksla Jauno mediju kultūras centrs RIXC, 2022 Jauno mediju māksla ir jauna 20. gadsimta beigu laikmetīgās mākslas prakse, kuras rašanos 20. gadsimta 90. gados ir ietekmējušas vairākas paralēlas attīstības līnijas. Šis mākslas virziens ir attīstījies uz laikmetīgās mākslas un konceptuālo ideju bāzes, kuras radušās līdz ar 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma modernisma periodu un turpinājušas attīstīties postmodernisma laikā. Grāmata ir pētījums par jauno mediju mākslas rašanos un attīstību Latvijā. |
|
|
Ruta Čaupova. Jānis Aivars Karlovs. Nepakļaušanās un uzbūves spēks tēlniecībā Neputns, 2022 Rutas Čaupovas monogrāfija par Jāni Karlovu sniedz ieskatu mākslinieka dzīvē; bērnība pavadīta kopā ar māti, brāļiem un māsu izsūtījumā Sibīrijā; stāsta par mācību laiku Lietišķās mākslas skolā un Mākslas akadēmijā, sastaptajiem pedagogiem un situācijām, un turpmāko radošo darbību, tās principiem un sasniegumiem. |
|
FOTOGRĀFIJA |
|
|
|
Seppo Hovila – Mirja Hovila. Siksi olen onnellinen PaperiPoro, 2017 Elämässä on kauneutta, tylsyyttä ja rosoa. Ne voivat tulla eteesi peräkkäin, limittäin tai päällekkäin. Onnellisuutta ei kannata teeskennellä, eikä tekopirteys auta ketään, mutta jokaisen elämässä on hyvyyttä, joka kannattaa huomata ja josta saa olla kiitollinen. |
