NOZARU LITERATŪRAS JAUNUMI OKTOBRIS
Jaunākie izdevumi nozaru literatūrā
PSIHOLOĢIJA |
|
|
Zigmunds Freids. Melanholija un mazohismsZinātne, 2022Krājumā iekļauti Zigmunda Freida (1856–1939) darbi, kuros skatīti tādi dvēseles un eksistences fenomeni kā melanholija, sēras, mazohisms, fetišisms u. tml. Melanholija norāda uz dzīves garšas un smaržas zudumu. Tai raksturīga autofāgija, proti, pašēdas, sevis krimšana un gremšana. Melanholiķis ir skumjš, bēdīgs, drūms, arī dīks un laisks, saļuris un žēlabu pārņemts gauseklis, kas novērsies no pasaules, ar kuru nemitīgi ir neapmierināts. Psihoanalīzes ietvaros atklājas jauns skats uz sieviešu depresiju, ļaujot saprast, kāpēc viņas tā sitas pa dzīvi. Viņas sitas, sit un arī nositas, atklājot visplašāko nomāktības diapazonu. |
|
Šērona Makērleina. Aicinājums atklāt spēku. Runā DižmātesGrāmatas man, 2022Amerikāņu psihoterapeite Šērona Makērleina šo grāmatu veltījusi garīgiem meklētājiem, kas tiecas pēc intuitīvām dziļām zināšanām. Viņa izklāsta savu garīgo pieredzi, ko guvusi pēc tam, kad pastaigas laikā viņas acu priekšā pēkšņi parādījusies grupiņa sieviešu, kuras sevi dēvē par Dižmātēm jeb par Lielo Dižmāšu padomi. Dižmātes vēsta par nepieciešamību saskaņot sievišķo un vīrišķo enerģiju un atjaunot tās līdzsvaru uz zemes. Dižmāšu uzdevums šajā izšķirošajā laikā ir atmodināt patiesās sievišķības dziļo spēku, lai cilvēki un visa dzīve atgūtu harmoniju, jo “jan, ko uztur un stiprina iņ, vienmēr ir gatavs atbalstīt dzīvību”. |
VĒSTURE |
|
|
Ķoniņu brīvciemi. Nematrikulētā kuršu muižniecība Kuldīgas apkārtnēBiedrība “Kuršu brīvciemi”, 2022“Ķoniņu brīvciemi” ir viens no apjomīgākajiem un vizuāli krāšņākajiem pētījumiem par šo unikālo vēstures lapaspusi. |
|
Ērihs fon Manšteins. Zaudētās uzvarasViupe, 2022Vācijas armijas feldmašals Ērihs fon Manšteins tiek uzskatīts par talantīgāko ģenerāli 2. pasaules karā. Viņš ir autors “Dzeltanajam plānam”, uzbrukumam Francijai 1940. gadā, kas noslēdzās ar izcilu vācu karaspēka uzvaru. Sākoties karam ar Padomju Savienību Manšteins komandē 56. tanku korpusu, kas spīdošā reidā dažās dienās pārtraucas pāri Lietuvai un ieņem Daugavpili. Karam turpinoties fon Maršteinam uztic 11. armijas komandēšanu, ar kuru viņš ieņem Krimu. Tālāk Manšteinu kauju ceļš ved uz Staļingradu, kur viņam gan neizdodas izpildīt doto uzdevumu. Feldmaršalam Manšteinam ir liela loma vācu aizsardzības kaujās Krievijā 1943.-1944. gadā. |
CEĻOJUMI |
|
|
Lato Lapsa. Muzungu vismelnākajā ĀfrikāDienas Grāmata, 2022Šī ir vismelnākā Āfrika ar vistrakākajiem, visasinskārākajiem, visalkatīgākajiem, vismežonīgākajiem un vienkārši visnešpetnākajiem nēģeriem. Azartiskam un izzināt gribošam cilvēkam Kongo pasniedz pasakainas veltes – vulkāni un gorillas, zelta un dimantu raktuves un pasaules visīstākie džungļi, burvji un sludinātāji, eksotisku diktatoru mantojums un nekur nesastopama korupcija, pavisam īsti pigmeji un par naudu nenopērkama bēgšana no policijas, zvērīgu slaktiņu atskaņas un pasaules garšīgākie mango… |
FILOZOFIJA |
|
|
Dr. Ričs Melheims. Dievs pidžamā. Piecas vienkāršas darbības, kas satuvinās tavu ģimeni gan Dievu, gan savstarpējiGesta, 2022Šajā grāmatā es piedāvāšu plānu, kā satuvināt tavu ģimeni, un ceļu, kā ik vakaru to veidot veselīgu, laimīgu, drošu un dievbijīgu. Izmantojot šo plānu, tu varēsi veidot savu ģimeni par vietu, kuru tavi bērni kādu dienu raksturos kā jautrības, drošības, atbalsta, mīlestības, gudrības un dziļa miera salu. Lai to panāktu, es tevi iepazīstināšu ar piecām darbībām, kas katru vakaru veicamas kopā ar bērniem: DALIETIES, RUNĀJIET, LŪDZIET un SVĒTĪJIET cits citu. |
SIMBOLI |
|
|
Brigita Ektermane. Latvisko zīmju pasaule un enerģijaLatvijas Mediji, 2022Katrai vietai šai pasaulē ir savi zemes enerģētisko joslu mijiedarbības likumi, tie nosaka, kādas zīmes jālieto šai vietā dzīvojošai tautai. Grāmatā aplūkotas kristību un kāzu tradīcijas, un ar tām saistītās zīmes. Zīmes ir vajadzīgas, lai šajā pasaulē nostiprinātu nodomu, uzņemtos atbildību par savu dzīvi. Zīmes ir kā mūžīgie starpnieki informācijas apmaiņai un saziņai. Zīmes ir enerģija. Zīmes ir dziedniecisks elements. Esiet drošībā, sargājiet sevi un savus mīļos! |
VALODNIECĪBA |
|
|
Ieva Ozola, Liene Markus-Narvila. Valoda. Laiks. LejaskurzemeLatvijas Universitātes Latviešu valodas institūts, 2021Grāmatā aplūkota Lejaskurzemes izlokšņu fonētikas, leksikas, vārddarināšanas un gramatikas (morfoloģijas, morfosintakses, sintaktiskās sinonīmijas) iezīmes un to pārmaiņas, tāpēc to var saukt ne tikai par Lejaskurzemes valodas gramatiku, bet par šā reģiona izlokšņu enciklopēdiju. |
|
Andrejs Veisbergs. Tulkojumi latviešu valodā 16.–20. gadsimta ainavaLU Akadēmiskais apgāds, 2022Šajā monogrāfijā skarti galvenokārt daiļliteratūras tulkojumi, turklāt lielākoties tie, kas publicēti grāmatu formā. Periodikā publicētais aplūkots daudz ierobežotāk, lai gan tā apjoms dažos laikposmos ir visai iespaidīgs. Bez daiļliteratūras visos periodos izdots daudz tehniskās, uzziņu, mācību un citas literatūras, kas bieži vien ir tulkojumi. Vēl tulkojuma jomu papildina ziņas, paziņojumi, apraksti, reklāma. Tulkojumi pastāvējuši tādās formās kā vides plakāti, informācijas lapas, specifiski juridiskie un tiesu teksti, produktu un preču apraksti, filmu dublāžas un subtitri utt. |
SABIEDRISKĀS ZINĀTNES |
|
|
Informācijas sabiedrības tiesību pamatiRīgas Stradiņa universitāte, 2022Monogrāfija “Informācijas sabiedrības tiesību pamati” ir apjomīgs vairāku autoru, savas jomas speciālistu, darbs, kuru caurvij doma par cilvēktiesību un personu likumisko interešu aizsardzību informācijas sabiedrībā. Grāmatas zinātniskais redaktors profesors Uldis Ķinis norāda: “Šī monogrāfija ir unikāls Latvijas tiesību pētnieku ieguldījums ne tikai Latvijas, bet pat Eiropas un pasaules tiesību zinātnes attīstībā, jo tik apjomīgu pētījumu par tiesību un informācijas tehnoloģiju mijiedarbību nav daudz. Ja tādi top, tad šādas grāmatas raksta starptautiska autoru komanda”. |
|
Kultūras mantojuma kopienas: prakses, attīstība un izaicinājumiLatvijas Kultūras akadēmija, 2022Pētījuma ietvaros tiek analizēts, kā aktuālais tiesiskais un institucionālais ietvars kultūras mantojuma saglabāšanai Latvijā ietekmē kopienas līdzdalību šī mantojuma pārvaldībā un kādas kopienas līdzdalības formas tas veicina, tiek novērtēts, kādi faktori nosaka nemateriālā kultūras mantojuma kopienu līdzdalības formu atšķirības un kāda ir šo līdzdalības formu dinamika, pieredzētās pārmaiņas un pašreizējie vai paredzamie izaicinājumi. Tiek izpētīts, vai pastāv dominantās un alternatīvās kultūras mantojuma pārvaldības prakses, kas tās raksturo, vai un kā tās sekmē jaunu kultūras mantojuma kopienu veidošanos un mantojuma elementu saglabāšanu. |
MĀKSLA |
|
|
Aivars Leitis. Rihards MaursNeputns, 2022Ja nepazīst Riharda Maura (1888–1966) daiļradi, tad noteikti pazīst viņa veidoto snaudošo naktssargu ar lielo atslēgu saišķi rokās pie nama sienas Ausekļa ielā Rīgā. Tiesa, tēlnieka māksla jāskata ne vien pēc šī apburoši omulīgā šedevra. Meistars ir atstājis paliekošu ieguldījumu Latvijas tēlniecības vēsturē un kā viens no dekoratīvajai tēlniecībai uzticamākajiem māksliniekiem veicināja tās progresu un māksliniecisko daudzveidību. |
|
Aivars Leitis. Augusts AnnussNeputns, 2022Augusta Annusa (1893–1984) personība un daiļrade ir viena no spožākajām Latvijas glezniecības parādībām. Kopš divdesmitā gadsimta divdesmitajiem gadiem Augusta Annusa māksla ir saistījusi ar talanta vērienu un vitalitātes spēku vizuāli krāšņās gleznās. Annusa unikālais “dižais” izteiksmes veids veicināja vispārēju interesi par reālistiski atveidotu teiksmainu “dižveidu” pasauli, kurai būtiska ir dinamiska dzīves izjūta un pasaules uztveres filosofija, kas ieraudzīta latviskajā dzīvesziņā un izpaužas sižetos no Latvijas zvejnieku un zemnieku dzīves.
|