NOZARU LITERATŪRAS JAUNUMI OKTOBRIS
Jaunākie izdevumi nozaru literatūrā
|
PSIHOLOĢIJA |
|
|
|
Deivids Keslers. Kā atrast jēgu zaudējumāLietusdārzs, 2024Šajā grāmatā Keslers lasītājiem piedāvā ceļvedi, kas palīdzēs domās par mirušajiem vairāk koncentrēties uz mīlestību, nevis uz sāpēm. Ar personisku un profesijā iepazītu stāstu palīdzību viņš iejūtīgi brīdina no iestigšanas sērās un sniedz palīdzīgu roku, lai sērošana virzītos uz jēgpilnu noslēgumu. |
|
|
Dženifera L. Taitsa. Stress! Un ko ar to iesākt… Labsajūtas atgūšanas rokasgrāmata : stresa atiestate: kā nomierināt savu ķermeni un prātu dažu minūšu laikāDienas Grāmata, 2024Lai spētu atgūt un saglabāt možu un veselīgu emocionālo pašsajūtu, ir vērts iemācīties stresu atiestatīt – ieregulēt optimālajā līmenī. Ko tas nozīmē? Kā paša spēkiem novērst uzmācīgas domas, izbeigt neauglīgu prātuļošanu un pasīvu koncentrēšanos uz problēmām? Kā nomierināties, uzelpot un drosmīgi ķerties pie problēmu risināšanas? Atbildes uz šiem un daudziem citiem jautājumiem atrodamas grāmatā, kurā apkopots ļoti bagātīgs un vērtīgs materiāls, kurā ar siltu un cilvēcīgu attieksmi, ar pārliecību un bez augstprātības sniegti daudzi reāli lietojami “palīgi”, turklāt akūtām situācijām domātie (atiestatītāji) uzskatāmi nodalīti no ilgtermiņā lietojamajiem (aizsargi jeb buferi).KATALOGĀ |
|
|
Džons Streleckis. Kafejnīca pasaules malāZvaigzne ABC, 2024Vēlu vakarā Džons, apmaldījies ceļā un dzīvē, nejauši uziet kādu nomaļu kafejnīcu. Ēdienkartē līdzās dienas piedāvājumam viņš atklāj trīs svarīgus jautājumus. Meklējot atbildes, pamazām mainās Džona pasaules uztvere. Galu galā šis piedzīvojums izvēršas par ceļojumu pašam pie sevis. Trīs jautājumi pārmaina ne tikai Džonu, bet arī katru lasītāju, kurš nonāk noslēpumainajā kafejnīcā. |
|
|
Anderss Hansens. Nomāktās smadzenes. Kāpēc mēs jūtamies tik slikti, kad dzīvojam labiZvaigzne ABC, 2024Tavas smadzenes ir apbrīnojamas. Tās sastāv no miljardiem šūnu un sinapšu, pārvalda visus procesus ķermenī un spēj uzkrāt iespaidīga apjoma informāciju. Smadzenes ir tik varenas, bet neļauj tev nepārtraukti justies brīnišķīgi. Kāpēc? Lai arī šolaik dzīve cilvēkiem ir vieglāka nekā jebkad agrāk, psiholoģiski daudzi jūtas ļoti slikti. Šķiet, esam aizmirsuši gan to, ka esam bioloģiskas būtnes, gan to, kā justies labi. Taču to atceras mūsu smadzenes – orgāns, kura virsuzdevums ir izdzīvot! Grāmata sniedz iespēju uz savu emocionālo pasauli paraudzīties no “smadzeņu skatpunkta”: kas notiek smadzenēs depresijas un trauksmes gadījumā un kā ar to sadzīvot, kā bioloģisks skatījums uz emocijām var palīdzēt pārvarēt sliktās izjūtas, kādi ir divi būtiskākie labsajūtas priekšnoteikumi. |
|
|
Emīlija Elizabete Lahti. Sisu maigais spēks. Pozitīvās psiholoģijas sisu sniegtās mācībasZvaigzne ABC, 2024Vai būt stipram nozīmē dominēt? Vai iejūtīgs līderis ir vājš? Mēs bieži uzskatām, ka spēks ir tas pats, kas vara, bet maigums un līdzcietība liecina par vājumu. Šāds skatījums ir destruktīvs, un mūsdienās tas kļūst arvien uzskatāmāk, tomēr pārmaiņas ir iespējamas. Dr. Emīlijas Elizabetes Lahti “Sisu maigais spēks” ir rokasgrāmata, kurā parādīts, kā mainīt priekšstatus par spēku, sabalansējot apņēmību ar saprātu, rakstura stingrību ar iecietību un personiskos panākumus ar ieguldījumu kopējā labumā, balstoties uz somiem pazīstamo sisu jēdzienu, kas ir kļuvis aktuāls visā pasaulē. Sisu ir harmoniska pieeja dzīvei, lēmumu pieņemšanai, savstarpējām attiecībām un rīcībai kā krīzēs, tā mierīgos brīžos. Papildinot sisu principus ar aikido, daoisma, neirozinātnes un citu jomu atziņām, Dr. Lahti piedāvā praktisku pieeju, kas palīdzēs ievirzīt savu spēku īstajā gultnē. |
|
ĒDIENA GATAVOŠANA |
|
|
|
Nikola Linna Rēdliha. Limbažu Lielezera zivju receptesLimbažu novada pašvaldība, 2024Grāmatā apkopotas Limbažu Lielezera zivju receptes. Limbažu Lielezers ir otrs lielākais ezers novadā, tā vidējais dziļums ir 3,8 m, bet maksimālais – 6,5 m. Ezers atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā ainavu aizsargājamā dabas teritorijā. Gar ezeru noteikta tauvas josla, ko var izmantot atpūtnieki un makšķernieki. Lielezerā biežāk sastopamās zivis ir zandarts, līdaka, asaris, līnis, rauda, rudulis, plaudis, deviņadatu stagars, vēdzele. |
|
TRADĪCIJAS |
|
|
|
Vivita Ķeizare. Kāzas. Praktiski padomi kāzu rīkošanāJumava, 2024Tie, kuriem bijis gods kāzās būt vedēju lomā, apzinās, ka tas ir pamatīgs darbs, kurš prasa laiku, atjautību, izdomu un ne mazums citu iemaņu. Grāmata “Kāzas” būs lielisks palīgs un padomdevējs ikvienam, kurš piekritis kļūt par vedēju vai piedalās kāzu rīkošanā. Tajā jūs atradīsiet kāzām piemērotāko scenārija variantu, ideju mičošanai, guldināšanai vai kādai spēlei. Nav vienādu kāzu. Katras ir savā ziņā unikālas. Lai jums izdodas! |
|
SOCIOLOĢIJA |
|
|
|
Nasims Nikolass Talebs. Melnais gulbisJumava, 2024Kurš gan negrib būt sagatavots neparedzamajam?! Laikā, kad pieaug dažādas tehnoloģiskās iespējas, mūs arvien vairāk izbrīna un šokē notikumi, kas nāk negaidīti un atstāj lielu ietekmi. Tos neviens nebija paredzējis, tiem nebijām sagatavojušies. Grāmata “Melnais gulbis” skaidro teoriju par neparedzamību. Šī zinātniskā metafora apraksta notikumus, kas nāk absolūti negaidīti un pilnībā izmaina to, kā viss bijis līdz šim. Grāmatas nosaukums nav izvēlēts nejauši, tas simbo-lizē to, kas it kā nav iespējams, tomēr ir noticis un liek visiem pieņemt jauno realitāti, ātri pielāgoties jaunajiem apstākļiem un meklēt atbildes uz neskaitāmiem “kāpēc”? Nasims Talebs izklāsta “Melnā gulbja” teorijas anatomiju un iedrošina pieņemt neparedzamību un izprast, kā tā ietekmē mūsu dzīvi. |
|
FOTOGRĀFIJA |
|
|
|
Mākslīgā intelekta Latvija = Latvia via AI [attēli ģenerēti ar mākslīgā intelekta rīkiem]: DeepAI, DALL-E, Stable DiffusionRiga Photomonth, 2023Rīgas Fotomēnesis 2023. gadā pētīs to, kā mākslīgais intelekts (AI) vizuāli definē Latvijas identitāti. “Šajā projektā piedalās trīs mākslīgā intelekta attēlu ģeneratori, taču mani interesē nevis to tehnoloģiskās iespējas, bet gan izgudrotāju dotie priekšstati, stereotipi, aizspriedumi, ideoloģija,” saka projekta kurators Arnis Balčus. Šis ir vizuāls pētījums par to, kā mākslīgais intelekts redz Latviju tieši tagad, kamēr vēl nav iemācījies radīt mums tādu pasauli, kādu gribam redzēt. |
| RELIĢIJA | |
|
|
Linards Rozentāls. Atdzimšana un atjaunošanās. Baznīcu un draudžu potenciāls sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai 21. gadsimtāLU Akadēmiskais apgāds, 2024Pie lasītājiem nonāk monogrāfija, kurā luteriskās baznīcas nesenā vēsture savienota ar tagadni un nākotni – tā ir grāmata par baznīcas un draudžu potenciālu sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai 21. gadsimtā. Grāmatā pētīta kustības “Atdzimšana un atjaunošanās” veidotā baznīcas reformas programma un tās īstenošana (1984–1990), un meklētas atbildes uz jautājumiem – vai un kā baznīcu kopumā attīstīt šodien? Autors dod nākotnes vīziju, to papildinot un piepildot ar daudziem iespējamiem draudzes un baznīcas modeļiem. Eksperimentēt, izmēģināt, pārbaudīt. Inovācija un eksnovācija. Nekas nav uz mūžiem akmenī iekalts. Nekas nav pilnībā pabeigts uz visiem laikiem. Ne pasaule, ne baznīca, ne cilvēks. |
|
ARHITEKTŪRA |
|
|
|
Zaiga Gaile, Anita Vanaga, Pēteris Bankovskis. Māja ar sešiem gulbjiem. Lāčplēša iela 25, RīgaZaigas Gailes birojs, 2024Jaunā Rīgas teātra ēku ansamblis Rīgā, Lāčplēša ielā 25, pēc rekonstrukcijas tika nodots ekspluatācijai 2023. gada beigās. Rekonstrukcijas projektam noslēdzoties, arhitektes Zaigas Gailes birojs izdevis JRT mājas grāmatu “Teātris ar sešiem gulbjiem”, kas dokumentē gan novitātes, gan bagātīgo vēsturi. Mākslas zinātniece Anita Vanaga to nosauc par savdabīgu mājas grāmatu, kas vēsta par tās iemītnieku ievākšanos, izvākšanos, aizbraukšanu. Gatavojot grāmatu, veikts apjomīgs izpētes darbs sadarbojoties ar vietējiem un starptautiska mēroga arhīviem. Grāmatas tekstu papildina Anša Starka fotogrāfijas, Zaigas Gailes ilustrācijas, fotogrāfijas no Latvijas un starptautiska mēroga arhīviem. |
|
BIOGRĀFIJAS |
|
|
|
Varu liecināt. Laikabiedri par žurnālistikas personību Voldemāru KrustiņuZinātne, 2024Šajā grāmatā iekļautais rakstu kopojums ir pirmais mēģinājums atstāt vēsturiskas liecības par vienu no nozīmīgākajām personībām 20. gadsimta otrajā pusē un gadsimtu mijā Latvijā: sabiedriskās domas veidotāju, politiķi, skolotāju, publicistu, zemnieku, žurnālistu – Voldemāru KRUSTIŅU (1932–2020). |
|
ETNOGRĀFIJA |
|
|
|
Janīna Kursīte. Kamolkoks. Apcere par ceļiem uz latviskumuLU Akadēmiskais apgāds, 2024Grāmatā autore ir mēģinājusi noskaidrot, kādi esam bijuši, kas mums bijis svarīgs un kuras no vērtībām, kas rodamas folklorā, literatūrā iepriekšējo gadsimtu kultūrā esam saglabājuši un kāpēc. Nosaucot savu grāmatu kamolkoka vārdā, autore vēlējusies izcelt vairākas lietas. Pirmkārt, kamols latviešiem ir apzīmējis zināšanu uzkrāšanu un dalīšanos ar iegūto. Otrkārt, koks ir viens no senākajiem pasaules attēlojuma veidiem. Gan reāli dzijas kamoli un koki, gan to simboliskie līdzinieki ir ar mums dažādās dzīves situācijās joprojām. Tā arī šajā gadījumā – domājot par grāmatas nosaukumu, saliktenis kamolkoks radies pats no sevis. |
|
FILOZOFIJA |
|
|
|
Paulis Birznieks. Latviešu filozofija jeb pamatgudrībaZinātne, 2024ASV dzīvojošais profesors Paulis Birznieks grāmatiņā analizē latviskajā gudrības jēdzienā atšķirīgo no citu kultūru filozofijas, aicinot uz savu, t.i., dainās ietverto, filozofisko domu apzināšanu un tālāku izpēti, piemēram, skaidrojot vārdu gudrs, gudrība semantiku ne vien dainu tekstos, bet arī valodas atvasinājumos, un meklējot to nozīmes citos folkloras tekstos – sakāmvārdos, mīklās. |
|
GRĀMATVEDĪBA |
|
|
|
Jūlija Bojarenko. Praktiskā finanšu grāmatvedība. II daļaArtBuh Akadēmija, 2024Otrajā daļā ir izklāstīta pašu kapitāla, uzkrājumu, kreditoru, ienākumu un izdevumu uzskaite, kā arī apskatīts un izanalizēts gada pārskata sastādīšanas process. Gada pārskata sagatavošanu raksturo komplekss praktiskais piemērs, kas ietilpst peļņas vai zaudējumu aprēķina, bilances, naudas plūsmas pārskata, pašu kapitāla izmaiņu pārskata un pielikuma sagatavošanu. |
|
MĀKSLA |
|
|
|
WunderKombināts II. Latvijas mākslas gadagrāmata 2023 = Latvian Art Yearbook, 2023Biedrība “Wunder Kombinat”, 2023“WunderKombināts II” turpina ceļu uz savu iepriekšējā gadā aizsākto mērķi – kļūt par neakadēmisku, kritiski analītiskai un starpdisciplinārai domapmaiņai veltītu platformu, kas Latvijas vizuālās mākslas norises un problēmjautājumus skata saiknē ar citiem laikmetīgās kultūras un sociālpolitiskiem notikumiem. Gadagrāmatas uzdevums arvien ir rosināt vietējo mākslas pētniecību un regulāru ideju, teoriju un redzējumu apmaiņu, kā arī veikt sava laika aktuālo procesu dokumentēšanu. |
|
|
Metjū Vilsons. MĀKSLA tuvplānāJāņa Rozes apgāds, 2024Mākslas vēstures izklāstos bieži mēdz būt daudz sarežģītu formulējumu un tehnisku jēdzienu, tāpēc tā mēdz šķist biedējoša. Grāmata “Māksla tuvplānā” piedāvā inovatīvu pieeju: aizraujošu vizuālu jaunatklāsmes ceļojumu, kurā, dekonstruējot ievērojamus mākslas darbus, izpētīsim, kur slēpjas to autoru meistarība. |
|
|
Helēna Demakova. Imanta Lancmaņa mākslaLatvijas Nacionālais māksla muzejs, 2024Imants Lancmanis (1941) — viens no cienījamākajiem cilvēkiem Latvijā vismaz pusgadsimta garumā — milzīgo cieņu izpelnījies ar nenogurstošo un nesavtīgo darbu, izcilu pasaules līmeņa zinātnieka erudīciju un spēju savas zināšanas nodot sabiedrībai. Būdams vispāratzīta autoritāte daudzās jomās, galvenokārt viņš pazīstams kā ilggadējs Rundāles pils muzeja direktors. Taču reizē Imants Lancmanis ir latviešu gleznotājs, mākslas vēsturnieks un publisks intelektuālis. Izdevums ir veltīts Imanta Lancmaņa mākslai — glezniecībai —, kas pilnībā savijusies ar viņa dzīvi. Gleznu tapšanu ir ietekmējusi visa redzeslokā un profesionālajā darbībā nonākusī māksla — vēsturiskie stili, vēsturiskā glezniecība un vēsturiskās ēkas —, taču reizē arī tas, kas personīgi saistījis Latvijas un pasaules mākslā gadu gaitā. |
|
LIETIŠĶĀ MĀKSLA |
|
|
|
Inese Sirica, Uģis Niedre. Handwoven Textiles of LatviaSana Solaris, 2018Grāmatā atradīsiet vairāk nekā sešus simtus Latvijas segu. Rakstu autori tajā atspoguļojuši aušanas tradīciju no pirmsākumiem līdz mūsdienām dažādos Latvijas novados. Bagātīgi ilustrētajā izdevumā varēsiet iepazīt Kurzemes ķēžu, rožu un spoguļu segas, Zemgales zvaigžņu segas, Vidzemes šatiersegas, Latgales dreļļus un čosnī dečus, kā arī latgaļu, ķoniņu, lībiešu un suitu segas. Latvijā tapušas josliņsegas, mežģīņsegas un audējas arī ļāvušās radošiem eksperimentiem. Grāmata atspoguļo valsts simtgades mirkli un ir pateicība mūsu audējām. Tā ir aicinājums turpināt un radīt. Radīt jaunus audējus, jaunus audumus un savas dzimtas rakstus. |
|
VĒSTURE |
|
|
|
Atis Klimovičs. Ukrainas kara voluntiera dienasgrāmataDienas Grāmata, 2024“Mēs bijām sprinteri, kas izgāja uz īso distanci, un sapratām, ka jākļūst par gargabalniekiem, ka tas ir maratons. Bezgalīgs maratons. Ukraiņu voluntieri saka — ja tu nespēj skriet uzvaras virzienā, tad ej uzvaras virzienā, kad jau nevari iet uzvaras virzienā, tad rāpo uzvaras virzienā, bet, kad jau pat rāpot nespēj, tad guli uzvaras virzienā. Tas par mums!” Diāna Makarova, voluntiere kopš 2014. gada. “Mēs nezinām datumu, mēnesi vai gadu, kad uzvarēsim un varēsim atgriezties pie savām ģimenēm. Taču mēs esam pārliecināti par to, ka, lai cik ilgs būs karš, mums blakus būs uzticami biedri, mūsu sirdīs — Dzimtenes mīlestība, bet rokās — ieroči. Un tas viss mums neļaus atkāpties: ne šodien, ne pēc gada vai desmit.” Deniss Prokopenko, apakšpulkvedis. “Es gaidu brīdi, kad atkal došos turp. Ko šajā reizē aizvedīšu, vēl nezinu — tas ne vienmēr ir pats svarīgākais. Mums tava klātbūtne apliecina Latvijas cilvēku atbalstu, tā ne reizi vien teikuši ukraiņu karavīri. Tas viņiem ir ļoti svarīgi.” Atis Klimovičs |
|
TIESĪBAS |
|
|
|
Rokasgrāmata trauksmes cēlējamSabiedrība par atklātību – Delna, 2024Jaunajā rokasgrāmatā var atrast informāciju gan par trauksmes celšanas procesu, gan paredzētajām aizsardzības garantijām. Rokasgrāmata papildināta ar praktiskiem piemēriem, kas palīdz saprast, kādēļ un kā celt trauksmi. |
|
POLITIKA |
|
|
|
Slavojs Žižeks. Par vēlu atmodai. Kas mūs sagaida, ja nākotnes nebūsApgāds Zvaigzne ABC, 2024Mēs nemitīgi dzirdam, ka atlikušas vien piecas minūtes līdz pasaules bojāejai un patlaban ir mūsu pēdējā iespēja novērst katastrofu. Bet ko tad, ja aizkavēt nelaimi var tikai pieņemot, ka tā jau notikusi? Provocējošākais mūsdienu filosofs Slavojs Žižeks pievēršas aktuālajam: kā esam nonākuši ideoloģiskās sprukās starp “piedauzīgo jauno populismu”, labēju reliģisko fundamentālismu un kreiso “voukismu”? Kāpēc kļūst arvien grūtāk atšķirt patiesību no meliem ne tikai politikā un medijos, bet arī visās pārējās dzīves sfērās? Ko Ukrainas kara apstākļos ietver jēdziens “normalitāte” – vai karš var kļūt par ikdienas normu un vai to uzsākusī Krievija, kas kritusi par upuri Putina fašistiskajam režīmam, jebkad atkal būs “normāla”? Kurš ir labāk piemērots, lai pārvarētu mūsdienu krīzi: mākslinieki un domātāji, vecie labie birokrāti vai pragmatiski “reālpolitiķi”?KATALOGĀ
|
|
KINOMĀKSLA |
|
|
|
Paradžanovs. Pasaules. Scenāriji un vēstules no zonasPētergailis, 2024Šajā grāmatā apkopotie Paradžanova teksti dod lasītājam iespēju apjaust ģēnija būtību, lai gan jāapzinās, ka līdz galam to notvert neizdosies. Kino vēsturē ir tikai nedaudzi “dārgakmeņi”, kas mirdz Paradžanova idiosinkrāzijas spožumā. |
|
VALODNIECĪBA |
|
|
|
Niks Enfīlds. Valoda pret realitāti: kāpēc valoda der juristiem, bet neder zinātniekiemLatviešu valodas aģentūra, 2024Autors atzīst, ka viņu visu mūžu ir nodarbinājis jautājums par valodas varu pār mums. Valoda atspoguļo mūsu vērtības un identitāti, tā ļauj mums apgūt un izmantot jaunas zināšanas. Bet vai jūs kontrolējat valodu vai valoda kontrolē jūs? N. Enfīlds īpaši uzsver faktu, ka valoda nepilnīgi atspoguļo realitāti. Valoda nevar radīt vai mainīt fizisko realitāti, bet tā var pārveidot mūsu skatījumu uz pasauli. Nevienā valodā nav pietiekami precīzi apzīmējumi visām krāsu, skaņu vai smaržu niansēm, vairāki jēdzieni var tikt aprakstīti ar vienu un to pašu vārdu, vienam jēdzienam var būt vairāki apzīmējumi. Tomēr pastāv viena universāla valodas iezīme, kas atstāj iespaidu uz cilvēkiem – tā ir iespēja ar valodas starpniecību mainīt realitātes uztveri: likt ignorēt kādus noteiktus aspektus, bet pievērst uzmanību citiem, tātad pārveidot mūsu skatījumu uz pasauli un norisēm cilvēku sabiedrībā.KATALOGĀ |
|
ARHEOLOĢIJA |
|
|
|
Juris Urtāns. Latgales pilskalni un to folkloraLatvijas Kultūras akadēmija, 2024“Grāmata ir mēģinājums salikt vienuviet arheoloģiskās un folkloristiskās izziņas rezultātus par visiem viena Latvijas novada – Latgales – pilskalniem,” tā grāmatas ievadā norāda autors Juris Urtāns. Grāmatā arheoloģiski aprakstīti pavisam 180 zināmie Latgales pilskalni. Par katru no pilskalniem apkopotas un publicētas arī pieejamās folkloras liecības – teikas un nostāsti. Kopumā izdevumā par Latgales pilskalniem ir savākti un apkopoti ap 400 folkloras teksti, kas ir visai atšķirīgi pēc to apjoma. Grāmatas sākumā lasāms Jura Urtāna sagatavots apjomīgs, monogrāfisks ievads, kurā analizētas un aprakstītas tādas tēmas kā pilskalnu pazīmes un verifikācija, pilskalnu atklāšana un apzināšana Latvijā un Latgalē, Latgales pilskalnu folklora. |
|
PARLAMENTI UN VALDĪBAS |
|
|
|
Eiropas Savienības Padome. Eiropadome un Eiropas Savienības PadomeEiropas Savienības Publikāciju birojs, 2024Eiropadome un Eiropas Savienības Padome ir divas institūcijas, kas pārstāv dalībvalstis Eiropas Savienībā. Tās apvieno ES valstu vadītājus un ministrus, lai veidotu Eiropas Savienības nākotni. Šajā publikācijā ir izskaidrotas to attiecīgās pilnvaras, darbība un sastāvs, kas vada abas iestādes un kā tiek pieņemti lēmumi.KATALOGĀ |
|
|
Council of the European Union. The European Council and the Council of the European UnionPublications Office of the European Union, 2024The European Council and the Council of the European Union are the two institutions representing the Member States in the European Union. They bring EU countries’ leaders and ministers together to shape the European Union’s future. They both play an essential role in EU decision-making. This publication explains their respective powers, functioning and composition, who presides in the two institutions and how decisions are made. |
