Rūgtās sēklas – Īans Tregillis

Izveidojot Ventspils Galvenās bibliotēkas janvāra lasītāko grāmatu Top10, ieraudzīju kaut ko neraksturīgu – pirmajā vietā fantastikas romāns. Tas bija vēl viens iemesls, lai šo grāmatu izlasītu, pirmais iemesls – latviski iznākusi tulkota fantastika. Izlasīju un nevaru vien beigt sajūsmināties. Šī nu vienreiz ir grāmata kas man ir ļoti pa prātam. Visas sastāvdaļas gandrīz ideālās proporcijās – pārdabiskais objektīvs un ticams, nevis mūžīgā pamatskolnieku maģija vai vidusskolnieku vampīrisms, fantastiskais bez acīs krītošiem un traucējošiem pārspīlējumiem ieturot vienotu toni, psiholoģiskās dziļgremdes manai gaumei adekvāti maz, izteiksmes veids gana tiešs un arī viss pārējais tieši tā kā man patīk.

Par ko tad stāsts? Alternatīvā vēsture par Otro pasaules karu, kurš ir, saīsinājies par dažiem gadiem. Vācu zinātnieks maskējoties aiz bāreņu nama nosaukuma un eksperimentējot ar Pirmā pasaules kara bāreņiem ir izveidojis dažus pārcilvēkus, kurus sūtīt karā. Bāreņi procesā tika, patērēti labi daudz, kamēr izdevās radīt reāli funkcionējošu pārcilvēku saujiņu. Tur ir cilvēks salamandra, neredzamā sieviete, dvīnes ar telepātiskās saziņas spējām, cilvēks, kurš staigā caur sienām, trakais telekinētiķis kurš šķiež pa gaisu visu pēc kārtas un sieviete ar pareģes spējām. Angļiem klātos ļoti bēdīgi ja vien viņi palīgā nesauktu burvjus, šajā gadījumā burvji, par laimi, nav Poterveidīgie un bļaudami abrakadabra ar nūjām pa gaisu nevicinās. Šie burvji ir starpnieki starp cilvēkiem un eidoloniem, pārdabiskām būtnēm, kurām ļautiņi ir vien mikrobi, bet ja labi sarunā tad palīdzēt var. Palīdzēšana gan nav bez maksas un sekām.

Nav izteikti labo un slikto, šeit tā kā labie būtu angļi, jo vācieši saistībā ar Otro pasaules karu jau vienmēr, pēc noklusējuma, ir sliktie. Šajā gadījumā angļi maksā Eidoloniem asiņu cenu un tās ir viņu tautiešu asinis, paši spridzina savus vilcienus, gremdē kuģus, dedzina slimnīcas, lai samaksātu eidoloniem par pakalpojumiem, nu tas tā kā asociācijas ar labajiem, identificēšanos un līdzi jušanu neveicina un tādējādi notur līdzsvarā lasītāja piesliešanos vienai vai otrai pusei.

Šķiet, šī te nacistu pārcilvēku būšana daļēji ir simbolisks atainojums tam ar ko friču zinātnieki, iespējams, savulaik nodarbojās koncentrācijas nometnēs, runā jau visu ko, ej nu sazini ko viņi patiesībā tur darīja, pilnīgi iespējams, ka eksperimentēja ar pārcilvēku radīšanas iespējām. Par paralēlēm ar koncentrācijas nometnēm liek domāt grāmatā pieminētā kaļķu bedru un dedzināmo krāšņu ierīkošana brīdī, kad sākās aktivitātes otrās pārcilvēku paaudzes radīšanai.

Otrā paaudze gan nerodas jo eidoloni teleportē bariņu ar angļu karavīriem uz Vāciju, pārcilvēku bāzi un, lai arī gandrīz visi angļi iet bojā, tiek nogalināts arī pārcilvēkus radījušais profesors. Pēcāk, uz grāmatas beigu galu jau ierodas krievi un sāk bāzes ieņemšanu, bet tad atlido angļi un visu sabombardē pilnīgās drumstalās, pie reizes dažus krievus ar. Tomēr pārējie krievi ir sagrābuši divus no pārcilvēkiem – caur sienām staigājošo Klausu un nākotni pareģojošo Grētu un ved viņus uz savu galu, Padomju Savienības dziļumos. Angļiem tiek visi dokumenti saistīti ar pārcilvēku radīšanu.

Grāmatas beigas dod skaidru mājienu uz turpinājumu un tā arī ir, pameklējot internetā atrodama informācija ka ir vēl divas daļas no šīs te triloģijas kas tiek saukta par triptihu. Angliski parādās nosaukums „Milkweed” kas tā kā būtu „piena zāle” tiešā tulkojumā. Milkweed latīniskais nosaukums ir Asclepias un īsti nerodas skaidrība jo latviski tā ir asklēpija nevis asinszāle (latīniski Hypericum, angliski St John’s-wort). Bet nu nav ko botāniskos smalkumos iedziļināties, ja tā ir iztulkots, tad gan jau kāds pamatojums ir.

Ir iespējams pasteigties iegādājoties otro un trešo daļu angļu valodā, bet tiem kuri tāpat kā es angļu valodā nelasa ir jāgaida nākamās asinszāles triptiha daļas iznākam latviski. Internetā manīju izteikumus ka otrā daļa (The coldest war) ir jau visai aktīvā fāzē, darbs pie šī izdevuma ritot pilnā sparā un nav jāšaubās ka arī otrā daļa iznāks latviski, tad jau ir arī cerība sagaidīt trešo daļu (Necessary evil).

Internetā rodami dažādi anglisko versiju vāku attēli un tā kā visdrīzāk izdevniecība ieturēs vienotu stilu tad otrās daļas vāks būs šāds.

“Milkweed” triptiha otrās daļas “The coldest war” viena no angļu valodas vāku versijām

Man personīgi visnotaļ patīk šāds vāks, bet tas jau ir no cita dizaina sērijas.

“Milkweed” triptiha otrās daļas “The coldest war” viena no angļu valodas vāku versijām

Nu tad izlasām šo lielisko grāmatu un ar nepacietību gaidām nākamo daļu, kurā man tā domāt saskarsimies ar krievu mēģinājumiem radīt pārcilvēkus, angļu jaunajiem burvjiem un parapasaulisko radību eidolonu palīdzību. Karš starp Angļu burvju pierunātajiem eidoloniem un PSRS pārcilvēkiem, varbūt arī angļu pārcilvēki? Var būt, viss var būt – alternatīvās vēstures plašumi un autora fantāzijas dzīles ļauj notikt jebkam, lai gan otrās daļas nosaukums vairāk liek domāt par spiegošanu dzelzs priekškara abās pusēs nevis par karu kāds tas bija pirmajā daļā.