Ventspils bibliotēkas lasītavai – 100

Nākamā gada pavasarī Ventspils bibliotēka svinēs savu simtgadi, bet jau šoruden aprit 100 gadi, kopš Ventspilī sāka darbu bezmaksas lasītava.

Ieskats lasītavas un bibliotēkas pirmsākumos sniegts 1934.gadā izdotajā grāmatā “Vadonis pa Ventspili un apkārtni”, kuras sastādītājs bija skolotājs, aktīvs sabiedriskais darbinieks un pirmais Ventspils bibliotēkas pārzinis Jānis Sviestiņš.

“1919.gadā Ventspils pilsētas izglītības komisijā darbojās lieli grāmatu draugi – pilsētas galva Turauskis, mācītājs Grīnbergs, skolototājs Ansabergs, skolotājs Irbe, mākslinieks Grīnbergs, kapteinis Pētersons un tirgotājs Fricsons. Pateicoties viņu gādībai, ar mērķi sekmēt ārpusskolas izglītību, 1919.gada 23. septembrī Ventspilī tika atvērta bezmaksas lasītava, bet 1920.gada 9.martā – pilsētas bibliotēka. Ventspilī šajā laikā bija 8205 iedzīvotāji,” grāmatā raksta J. Sviestiņš.

Savos pastāvēšanas pirmsākumos Ventspils pilsētas lasītava un bibliotēka bieži mainījusi atrašanās vietu: tā darbojusies Latviešu Krājaizdevu sabiedrības namā, vecajā Rātsnamā, toreizējās 2.pamatskolas telpās Skolas ielā, tirgotāja un grāmatu drauga J. Krauļa namā Saules ielā 22, tad atkal vecajā Rātsnamā, līdz 1937.gadā pilsētas valde nolēma iegādāties namu Akmeņu ielā 2, kur bibliotēka darbojas arī mūsdienās.

1919.gada 23.septembrī atvērtajā lasītavā, kas darbojās visu nedēļu, arī svētdienās, sākotnēji nebija algotu darbinieku. To apkalpoja brīvprātīgie palīgi – skolotāji un vidusskolas vecāko klašu audzēkņi. Ventspils pilsētas bibliotēkas atzīmējumu burtnīca, kurā katru dienu no lasītavas atvēršanas dienas veiktas piezīmes, vēstī, ka pilsētas domes 1919.gada 30.septembra sēdē domnieks Indriķis Ansabergs ziņojis – “pilsētas lasītavā, kas jau nedēļu darbojas, uz lasāma galda atrodami 12 laikraksti, žurnāli, grāmatas, tostarp arī jauniznākušas”. Lasītāji izteikuši vēlēšanos, lai lasītavā tiktu pasūtīti “kāds no ārzemes politiskiem laikrakstiem, “Latvijas Lauksaimnieks” un jaunie Rīgā iznākušie žurnāli”.

1920.gada martā durvis vēra Ventspils pilsētas bibliotēka. Grāmatas bibliotēkā izsniedza par maksu, bet neskatoties uz to, pirmajā darbības gadā lasītājiem tika izsniegtas 4200 grāmatas, iekasējot 3540 rubļus.

Kā liecina saglabājušies dokumenti, bibliotēkas pārzinis J.Sviestiņš ļoti sīki analizējis bibliotēkas un lasītavas darbu, gatavojis pārskatus pilsētas valdes izglītības komisijai. Tā, piemēram, 1924.gadā lasītavā ir 35 preses izdevumi, bet 1927.gadā – 20 laikraksti un 30 dažādu nozaru žurnāli.

“Ventas Balss” 1937.gada 12.augustā ziņoja, ka bibliotēka un lasītava pārcēlusies uz jauno mājvietu – namu Akmeņu ielā 2: “Jaunajās, glīti atremontētajās telpās pavisam 6 istabas. Ievestas dažas lietišķas pārgrozības: lasītavas apmeklētājiem sava atsevišķa ieeja, kur priekštelpā viņiem jāreģistrējas un tad viņi dodas sava “zelta zālē”, kur pie sienām gleznas (dažas no tām jaunas, par tām gādājuši pilsētas galva A. Sniķeris un Ž. Kupše) un kur viņus grāmatu mainītāji vairs netraucēs. Pēdējiem sava atsevišķa ieeja, nama rietumu galā, tāpat sava ērta uzgaidāmā telpa. Tur atrodas arī katalogi.  Grāmatas novietotas trīs telpās. Grāmatu kopskaits tagad ap 12 000. Bibliotēkas lasītāju skaits pašbrīd 467, no tiem 163 vīrieši un 304 sievietes.”

Ventspils bibliotēkā apskatāma izstāde “Ventspils bibliotēka ceļā uz simtgadi. Lasītavai 100”. Fotogrāfijas, grāmatas, atzīmējumu burtnīcas un citi materiāli sniedz ieskatu bibliotēkas un lasītavas vēsturē no pirmsākumiem līdz mūsdienām.

Attēlā: Ventspils bibliotēkas arhīva foto. Ventspils bibliotēkas lasītava 20.gadsimta 30.gados.