Zilie jūras vērši

Kas tad slēpjas aiz pēdējā laikā internetā visai daudz dzirdētā vārdu sakopojuma – “Zilie jūras vērši”. Ar šādu nosaukumu klājā ir nācis otrais latviešu fantāzijas un fantastikas autoru krājums, grāmatā rodams 18 autoru 21 stāsts. “Zilie jūras vērši” ir arī krājuma titulstāsts, kura autore ir Džeina Tamuļēviča. Pirms dažiem gadiem iznāca pirmais krājums “Purpura karaļa galmā”, un tā kā šis žanrs Latvijā kļūst arvien populārāks, pienāca laiks arī otrajam stāstu konkursam un otrajam krājumam. Iesūtīti tikuši ap 80 darbiem, žūrijas vērtējums atsijājis 21 darbu. Rezultātā daudzveidīgs un interesants krājums, kurš pilnībā attaisno vārdus fantastika un fantāzija – maģija un kosmosa kuģi, ceļošana laikā un apokalipse, mītiskas būtnes un roboti, Mēness kolonizācija un halucinogēnas ķirzakas, maģiskais reālisms un reālā maģija. No bērnišķīgi naivas fantāzijas caur paskarbu fantastisko realitāti līdz pat gandrīz nopietnai zinātniskajai fantastikai. Pievienošos dažiem citiem grāmatu blogeriem un teikšu, ka vairāki stāsti prasās pēc turpinājuma vismaz līdz romāna formātam, vienā gadījumā tas tā kā būtu atkarīgs no manis paša, bet neņemos neko solīt.

Mēģināju pavisam īsi izteikties par katru stāstu. Brīdinu laicīgi – tas viss ir ļoti subjektīvi un tīri pēc manas gaumes un pieredzes, nepretendēju uz objektīva kritiķa godu, tālab ceru, ka neviens no autoriem uz mani neapskaitīsies un neapvainosies, ja viņa stāsts man būs mazāk paticis, vienkārši ir man tuvās tēmas un ir tēmas, kuras galīgi nav man tuvas.

Zilie jūras vērši

Jauks stāsts par laiku tālā nākotnē, kurā tehnoloģijas būs pārņēmušas visu un visus. Apmēram tas jau notiek arī šobrīd, un, ja tā turpināsies, tad nonāksim līdz tam, ko savā stāstā aprakstījusi Džeina.

Domracis.

Lēni pārdomīgs stāsts par vīru, kurš slīcina ļaužu domas. Pati ideja ir interesanta, bet šajā stāstā man vairāk ieinteresēja veids, kādā tas tiek aprakstīts, tāds liriski rudenīgi domīgs vēstījums.  

SIA “Harons”

Ironisks un nedaudz humorīgs stāstiņš par brīvprātīgu aiziešanu no dzīves, aiziešanu ar visām ekstrām un vēl par to samaksājot.

Skārda mūza Melānija

Šis stāsts man visnotaļ patika, mūza gan likās tāda ne pārāk “mūzīga”, man vienmēr licies, ka mūzai jābūt tādai liriski gaisīgai, šī vairāk likās tāda krogus meiča, bet kamdēļ gan ne, varbūt tā nereti būtu labāk. Visā visumā man patika tas, kā aprakstīta vide, dzejnieks un viņa dzīve, pati stāsta ideja un mūza.

Filemons

Sarežģīts gabals, un es pat nezinu, vai tik ļoti uz fantāzijas lauciņu velkošs, pārāk jau nu reālistisks, drīzāk jau psiholoģiski mistiskā daiļliteratūra.

EMP

Neko daudz jau par šo nevaru izteikties, jo kā nekā šis ir manis paša darinājums. Piebildīšu gan tikai to, ka, kā jau daži blogeri un vairāki paziņas ir minējuši, šis ar laiku varētu arī pārtapt par romāna pirmo nodaļu. Kad? Teikšu godīgi, nav ne jausmas, bet viena epizode varētu arī tapt un parādīties publiski drīzumā, jo šinī stāstā neesmu iekļāvis vienu no oriģinālā sapņa epizodēm.

Jēzus ķirzaka

Teikšu godīgi – man par augstu, nu tiešām par augstu, nemāku iebraukt un līdz ar to nevaru arī neko jēdzīgu pateikt.

Torņakalna dvēsele

Latviešu naivais pseidogotiskais neoromantisms, spoku pastāstiņš.

Smiekli

Rakstot šo aprakstu, grāmatā skatos tikai stāstu nosaukumus saturā. Nosaukumi paši atsauc atmiņā pirms pusotras nedēļas izlasīto grāmatu. Nonākot pie šī nosaukuma, nedaudz uzkāros, jo saturu neatceros… Ahā… liriska hiperfantāzija, kur sižetu noklāj tik pamatīgi blīva teksta slāņi, ka nav brīnums par manu atmiņas iztrūkumu. Ja teksta blāķis ir par lielu, tad cauri izurbties nespēju un tamdēļ arī neko neatceros, visdrīzāk, iestidzis teksta dūkstī, pāršļūcu pāri visam pārējam.

Ērms Nīmuss un Kalna valdnieces kaķi

Interesanta pasaule, interesants varonis – šis ir viens no tiem darbiem, kas man prasījās plašākā izklāstā garstāstā vai īsromānā. Pagaidām stāsta formātā man patika viss, izņemot beigas, tas, protams, ir ļoti subjektīvi skatot.

Rakstāmgalds

Spoku sekss ir kas jauns (vismaz man, var jau būt, ka pasaules literatūrā plaši apskatīta parādība), un katrā ziņā atzīstama padarīšana, diemžēl viss pārējais likās kā aptamborējums ap kodolu – spoku seksu. 

Luna Mare

Ō Luna Mare, Ō ekselentā futūristika – gaidīt gaidu romānu. Manai gaumei varbūt filozofijas nedaudz par daudz un tīrās informācija nedaudz par maz, bet tas, latviski sakot, ir štrunts. Galvenais, ka ir lieliski uzburta nākotnes pasaule, lielisks fons un darbība, gribu zināt visu pirms un visu pēc, interesē vēsture – ceļš no mūsdienām līdz romānā aprakstītajam laikam. Es gan esmu no tiem tipiem, kuriem vairāk pie sirds iet ģeopolitiskie un sociālekonomiskie notikumi fantastiskajā literatūrā, nevis astronautu (vēlams dažādu dzimumu) mīlas pilnie čuksti un nopūtas zem diviem mēnešiem un zaļgansārtām debesīm. Gaidot romānu (protams, neesmu informēts vai tāds būs), piemiedzu ar aci un saku, ka mūslaiku labais tonis pieprasa vismaz triloģiju. Es teiktu, ka darbs gandrīz vai pasaules līmenī.

Atklātie

Sākumā likās tāds, kā žanra klasikas cienīgs stāsts, kosmiskā odiseja u.t.t., bet pēc īsa brīža aizķēros aiz ķitvaimicīt, obanā un jedritvaikociņ un sapratu, ka šis nav no tā plaukta, lai arī klasikā novērojams virziens – humoristiskā fantastika, tomēr mani kaut kā diži neaizķēra.

Deja ar citādo

Šis darbs man, īsti nezinu kāpēc, atgādināja krievu klasiķa Aleksandra Gīna darbos rodamo noskaņu un pasaules ainu. Zinot, kā savulaik esmu mocījies ar krievu Grīna daiļradi, jāpiezīmē, ka atgādināja Grīna darbus labā nozīmē. Maģisks miers un sakārtotība, reālistiski brīnumi, tvaikpanka noskaņa un grūti noraksturojama smeldzīgas līdzāsbūšanas sajūta staroja no šī stāsta. Neesmu speciālists, bet es to nosauktu par latviski maģisko reālismu.

Zagļi

Īstena nacionālā fantastika ar plašu vērienu un pamatīgu dinamiku, vēl tikai izvērst darbu plašākā formā līdz ar to pievienojot dziļumu, skaidrāku pamatotību, izvērstākus tehnoloģiskos aprakstus un vēl kādu komponentu (tehnoloģiski etnisko identitātes analizatoru vai ko tamlīdzīgu).

Saucējs

Arī interesanta pasaule un interesanti notikumi, labi apraksti un dinamika. Tā pati sajūta, ka šis varētu būt no kā garāka paņemts gabaliņš, jo prasījās vairāk… vairāk pirms, vairāk pēc.

Buļ

Atkal latviskais neoromantisms, vairs ne gluži naivais, drīzāk tāds uz Ievas stāstu pusi velkošs. Apraksts, stāsts, darbs… pats par sevi labs, bet lasot ļoti skaidri sajutu, ka vismaz manā vērtību un stereotipu skalā šāda tipa teksts neklasificējās zem kategorijas F&F. Drīzāk jau pie pieminētajiem Ievas stāstiem varētu likt.

Ķivere

Ideja interesanta, bet vispārējais noformējums un izklāsts kaut kā īsti mani neaizķēra.

D3

Šis ir viens no maniem mīļākajiem krājuma stāstiem, tieši tāds zinātniskās fantastikas atainojums, kāds man tīk. Grandioza un gandrīz komiska problēma radusies nejaušu apstākļu sakritības rezultātā un tās risināšana. Gana detalizēti aprakstīts, un es teiktu, ka šis stāsts mierīgi būtu liekams līdzās savulaik FP sērijā iznākušajiem stāstiem. Ja to iemaisītu kādā krājumā pa vidu, tad tas neko daudz neizlēktu no klasiski fantastiskā fōna.

Cilpa

Šis arī nedaudz atgādināja klasiskos žanra darbus, lidināšanās pa kosmosu un filozofēšana, gana interesanti, bet vairāk filozofisks, nekā dinamisks darbs.

Tātad pēc katra stāsta apskatīšanas var spriest, cik daudzveidīga un plaša ir latviešu F&F autoru fantāzijas amplitūda. Kā jau minēju vairākiem darbiem ir potenciāls ar laiku pāraugt par interesantiem romāniem, uz ko arī ļoti ceru un nojaušu, ka gan jau kaut kas šajā virzienā tiek darīts. Jācer arī, ka pēc pāris gadiem tiks izsludināts nākamais stāstu konkurss un izdevniecība Zvaigzne ABC atkal ievāks labāko no latviešu Fantāzijas un Fantastikas autora devuma, lai izdotu nākamo stāstu krājumu.

Dažas fotogrāfijas no krājuma atvēršanas svētkiem.

"Zilie jūras vērši" - atvēršana