Grāmatu tops

VIZMA BELŠEVICA „DIENASGRĀMATA 1947-1960”

Nobalso!

“Dienasgrāmatu Vizma Belševica rakstīja no 1947. gada 13. maija līdz 2005. gada 14. jūlijam,” grāmatas priekšvārdā stāsta Jānis Elsbergs. “Ir saglabājušās 33 atsevišķas vienības – klades jeb pabiezas burtnīcas, bloknoti, blociņi, divas A4 izmēra lapu kopas. Šajā izdevumā iekļautas pirmās deviņas no šīm vienībām – par periodu līdz 1960. gada 19. septembrim. (..) V. Belševica dienasgrāmatās visvairāk raksta nevis par sevi, bet par to, kas viņai apkārt, sniedzot ārkārtīgi kolorītu, dokumentālu liecību par laikmetu. (Interesanti, kā gadu no gada mazinās komjaunietiskais naivums skatījumā uz to.) Piezīmēs par lasīto, muzejos, kino un teātrī redzēto iezīmējas tas kultūras fons, kāds nu pēckara gados topošajiem rakstniekiem bija pieejams. Proti, teksts, manuprāt, vērtīgs ne tikai kā liecība par V. Belševicu.” Jāatzīmē, ka J. Elsbergs lasītājiem sagatavojis arī dienasgrāmatā pieminēto personu rādītāju. V. Belševicas teksts šajā izdevumā saglabāts, nemainot tajā ne vārda.

MARTINS GOFFA „BĒRNS MIGLĀ”

Nobalso!

Septiņus gadus veca zēna nolaupīšana pie kādas sākumskolas sākotnēji šķiet cietsirdīgs, taču visādi citādi parasts noziegums. Tomēr izmeklēšanas gaitā pakāpeniski atklājas zināmas īpatnības — nolaupītājs nekomunicē un neizvirza nekādas prasības. Viņš pat izdara ko citos apstākļos neiedomājamu — jau pašā sākumā atklāj savu seju, ar ko, šķiet, vēlas darīt zināmu, ka izsmej savus izsekotājus. Tie viņu uzreiz identificē, un izmeklēšanā pret savu gribu tiek iesaistīts arī Miko Sirovijs — jo bērna nolaupītājs ir viņa bijušais kolēģis Berts. Detektīvs vajā detektīvu, kurš, pateicoties savai pieredzei, vienmēr ir soli priekšā. Turklāt viņa vēstījums “sāpes par sāpēm” ir skaidrāks par skaidru…

KRISTĪNE ULBERGA „KARIETE UZ SANTJAGO”

Nobalso!

“2015. gada vasarā Kristīne Ulberga nostaigāja Santjago svētceļojuma 900 kilometrus. Bez jebkādas kristīgās eksaltācijas un neklanoties pie katra ceļmalas akmens ar iekaltu krustu, toties ar vien pārsimt eiro kabatā un ceļabiedru, draudzenes tīņa vecuma dēlu Aleksi. Šis ceļojums ir sižeta pamatā, taču tās nebūt nav tradicionālās ceļojuma piezīmes. Palaikam vēstījumā ievijas epizodes, kuras varētu uzskatīt par vizionārām un kuras šo absolūti reālo gājienu pārtapina metaforiskā ceļojumā. Ceļā sevi meklē Kristīne, citā veidā to dara Aleksis, bet, pats par sevi saprotams, ka nekāds “es” netiek atrasts, jo to nemaz nav iespējams izdarīt. Un tomēr – 900 kilometru gājums cilvēku maina. Kā tas notiek un kas tieši viņā mainās – to varētu uzskatīt par Karietes uz Santjago centrālo motīvu.” (Guntis Berelis).

Kariete uz Santjago ir rakstnieces Kristīnes Ulbergas (1979) sestā prozas grāmata.

PAOLO DŽORDĀNO „SĒRGAS LAIKĀ”

Nobalso!

Šī grāmata tieši un nesaudzīgi vērš uzmanību uz covid-19 pandēmijas nopietnību un katra indivīda personīgo atbildību tās novēršanā. Paolo Džordāno aicina apzināties, cik ļoti mēs visi mūsdienās esam saistīti, tādēļ solidaritāte ir fundamentāls izdzīvošanas priekšnosacījums. Šajā satraucošajā, haotiskajā un neprognozējamajā laikā viņš aicina nezaudēt veselīgu spriestspēju, spēt saskatīt kopainu un no visiem šībrīža izaicinājumiem gūt mācību, lai saprastu – “kā esam tiktāl nonākuši un kā vēlamies dzīvot turpmāk?”

Paolo Džordāno saviem lasītājiem ārzemēs saka šādi: “Es izmantoju šo savādo tukšo posmu, lai uzrakstītu „Sērgas laikā”, kas ir šīs karantīnas īsa hronika, bet arī mēģinājums vienkāršiem vārdiem izskaidrot notiekošo. Neskaidrība ir bijusi viena no šīs pandēmijas galvenajām problēmām jau no paša sākuma: informācija bieži vien ir bijusi neprecīza, juceklīga, emocionāla, tādēļ arī daudzi cilvēki krita panikā. Man šķita noderīgi atgriezties pie savas fiziķa izglītības un situācijas skaidrošanai likt lietā dažus skaitļus un vienādojumus. Bet „Sērgas laikā” ir arī plašākas pārdomas par to, ko šī pandēmija atklāj par mūsu sabiedrību un par mūsu attiecībām ar dabu un apkārtējo vidi. Šī ir dīvaina iespēja, lai formulētu domas un reflektētu par šo stāvokli. Tādēļ es uzrakstīju šo eseju gandrīz bez atelpas, ko parasti tā nedaru, un ceru, ka grāmata kaut nedaudz noderēs cilvēkiem citās valstīs, kuri līdzīgos apstākļos nonāks vēlāk nekā mēs Itālijā.”

NORA IKSTENA „RUNĀDAMIES”

NORA IKSTENA „RUNĀDAMIES” 4/5 ( 1 Balss)

Noras Ikstenas sarunas ar Dzintaru Sodumu, Imantu Ziedoni, Valentīnu Jākabsonu, Dagniju Dreiku, Jāni Einfeldu, Renāti Blumbergu, Aldi Gobzemu, Tītu Reinu Vītso, Dairu Āboliņu, Liānu Langu, Edvīnu Raupu, Raimondu Tigulu.

LIZA GĀRDNERE „NOĶERIET MANI”

Nobalso!

Pēc četrām dienām mani kāds nogalinās. Esmu gatava ieskatīties nāvei acīs. Šarlīna Grānta ir pārliecināta, ka drīz mirs. Pēdējos gados viena pēc otras ir nogalinātas viņas labākās draudzenes. Tajā pašā datumā, tajā pašā laikā. Šarlīna ir pēdējā, kas palikusi dzīva, un liktenīgā diena strauji tuvojas. Tomēr sieviete negrasās padoties bez cīņas. Šarlīna uzmeklē Bostonas labāko detektīvi Didī Vorenu un lūdz, lai viņa izmeklē šo lietu.

DACE JUDINA „SLAZDĀ”

Nobalso!

Melnās kāzas pamestajā baznīcā un miljonāra Rolmana dēla nāve aizsāk neizskaidrojamu, savstarpēji it kā nesaistītu noziegumu virkni. Pavasara talkā zupas katlā vārās cilvēka rokas kauliņi, no gaisa balona izkrīt skatuves dīva, Āgenskalna pagrabā uz ķebļa tup sažuvusi mūmija, bet meža biezoknī atrasti pieci miruši vīri treniņtērpos, visiem trūkst labās kājas kedas… Bet Austrijā, senajā Berghofas īpašumā, kurp devusies Anna Elizabete, viņas mantojumam un dzīvībai uzglūn gan muižas pārvaldnieki, gan viltus sektanti un pat cilvēki, kuriem viņa reiz palīdzējusi…Līdztekus sarežģītajām izmeklēšanām plosās kaislību vētras – kāds zaudē ne tikai pierastās ērtības, bet arī draugus, un viņam nākas beidzot pieaugt, kāds beidzot nolemj ļaut vaļu ilgi slēptajām jūtām, bet kāds sāk dzīvi no jauna. Katram ir savi slazdi, no kuriem jāizkļūst. Jautājums tikai par cenu, ko esam gatavi maksāt par savu brīvību – ķermenisko, garīgo, dvēselisko. Vai – par savu dzīvību…
Sērijas Izmeklē Anna Elizabete divpadsmitā grāmata.

DACE JUDINA „MĒMAIS”

Nobalso!

Liktenim labpatīk nelielā Laika un Telpas krustpunktā – Sirdspagastā – savest kopā trīs nepazīstamus cilvēkus, lai pierādītu – visam, kas ar mums notiek, ir dziļāka jēga. Jauna studente, topošā literāte Sarma, baltais zvirbulis pašas ģimenē, studentu vidē un pat mīļotā vīrieša acīs, dzīves melnākajā brīdī sastopas ar vecu sievieti – Ingrīdu Dravnieci, kura viņu kā pašas mazmeitu uzņem savās Rožleju mājās. Pirms septiņdesmit pieciem gadiem pusaugu Ingrīda ar ģimeni no Rožlejām divas reizes tika izvesti uz Sibīriju, nolaupot viņu dzīvei astoņpadsmit gadus, izraisot traģēdiju virkni un gandrīz iznīcinot visu dzimtu. Šodien dzīves līkloči – savas vietas meklējumi, sievas neuzticība, izjukusī laulība un neveiksmes biznesā – uz Sirdspagastu atved liepājnieku, sapņotāju Eduardu. Viņu it kā nejaušā satikšanās un ilgas pēc Mājām atmodina sen aizmirstu notikumu rēgus…

EVE HIETAMIES „TĒTIS UZ PILNU SLODZI”

Nobalso!

Anti Pasenenam, gaidot sava pirmdzimtā ierašanos pasaulē, bija pilnīgi skaidrs ģimenes lomu sadalījums. Viņa sieva Pija paliks mājās ar bērnu, bet viņš pēc atvaļinājuma atgriezīsies darbā un ierastajā ikdienas režīmā. Tādēļ brīdī, kad, atdevusi zīdaini tēva rokās, sieviete iekāj taksometrā un pazūd nezināmā virzienā, Anti apjūk: “Kur lai tas vecis tiek pie tiem akmens laikmeta mātes gēniem, ja es jau no paša sākuma esmu radīts, lai medītu mamutus?”
Eves Hietamies romānā par vientuļā tēva Anti un viņa dēla Pāvo pirmajiem gadiem divu cilvēku ģimenē aizkustinošais savijas ar drosmīgo, komiskais ar skumjo, radot patiesi izjustu un izklaidējošu lasāmvielu.
No somu valodas tulkojusi Lelde Rozīte.

DŽEINA HĀRPERE „SAUSUMS”

Nobalso!

Kurš vainojams Hadleru ģimenes nāvē?

Austrāliju posta sen nepieredzēts sausums, un nelielā Kīvaras pilsēta nav piedzīvojusi lietu jau divus gadus. Spriedze sasniedz kulmināciju, kad tiek atrasta brutāli noslepkavotā Hadleru ģimene. Gandrīz neviens nešaubās, ka Lūks Hadlers pavērsis šautenes stobru pret savu sievu un bērnu un pēc tam arī pats pret sevi. Kīvaras fermeriem katru dienu jāpieņem lēmumi par dzīvību un nāvi, jo lopiem nav, ko ēst. Kāds tur brīnums, ja viens no viņiem nav spējis izturēt šo spriedzi…

Federālās policijas izmeklētājs Ārons Falks, kurš ieradies Kīvarā uz sava bērnības drauga bērēm, nelabprāt iesaistās lietas izmeklēšanā. Falkam reiz bija kāds kopīgs noslēpums ar Lūku. Noslēpums, kuru Falks uzskata par sen aizmirstu… Noslēpums, kurš pēc Lūka nāves atkal draud iznirt atklātībā…