Grāmatu tops

ALESANDRO BARIKO „JAUNĀ LĪGAVA”

Nobalso!

Pagājušā gadsimta sākums. No tālienes ierodas saderinātā Līgava, lai gatavotos kāzām. Ekstravagantā Ģimene gandrīz izklaidīgi to uzņem savā elegantajā ārpilsētas rezidencē. Dēla nav uz vietas, viņš rūpējas par plaukstošā tekstiluzņēmuma darījumiem Anglijā un tikai sūta savādas un apjomīgas dāvanas. Jaunā Līgava viņu gaida, iekļāvusies nama nemainīgajos un rituālajos paradumos, starp kuriem sevišķi izceļas bagātīgas un ilgas brokastis. Šajās dienas stundās valda līksms satraukums un dzirkstošs prieks, kam precīzs pretstats ir mokošais nemiers un krampjainās bailes, kuru varā ir nakts stundas. Saskaņā ar leģendu jau paaudžu paaudzēs visi Ģimenes locekļi allaž ir miruši tieši naktīs. Par to, lai namā ierastie ritmi tiktu ievēroti, gādā majordoms Modesto. Tēvocis vienmēr ir aizmidzis, bet pa miegam izsaka īpaši trāpīgas frāzes. Tēvs dienas vada mazkustīgā mierā, baidīdamies no sirdskaites, bet reizi nedēļā dodas uz bordeli. Meita cīnās pret nakts murgiem. Mātei svarīgāks par visu ir pašas leģendārais skaistums. Viss, šķiet, riņķojam ap Dēla gaidīšanu. Un šajās gaidās ikviens personāžs cenšas atrast glābiņu sev pašam.

AIVARS KĻAVIS „BĒRES AR PRIEKŠAPMAKSU”

Nobalso!

“Bēres ar priekšapmaksu” noteikti ir autora labākā stāstu grāmata par mūsdienu kaislībām un pretrunām. Par naidu, izlīguma meklējumiem, mūžīgo sapni par cilvēcību un alkām pēc mīlestības.

Patiesībā šī grāmata ir par satikšanos, nevis par nāvi. Par to, kā šeit un tagad lemts satikties trim paaudzēm ar pilnīgi atšķirīgu dzīves pieredzi un skatu uz pasauli. Tāpēc nav brīnums, ka tikšanās ir gan traģiska, gan komiska, gan absurda vienlaikus. Tāpat kā nav brīnums, ka dažiem tā varbūt ir pēdējā. Tikai viņi to pagaidām nezina.

Un vēl – šī grāmata ir par izdzīvošanu. Par tiem, kam vajadzēja palikt dzīviem, neskatoties ne uz ko, lai palīdzētu Latvijai atgūt neatkarību. Tiesa, vēlāk daudzi no viņiem šai valstij kļūs lieki un nevajadzīgi. Bet tie, kas pēc gadiem trīsdesmit sauks viņus par komunistiem vai čekistiem, tobrīd nemaz vēl nebūs dzimuši vai būs pārāk mazi, lai ietekmētu notiekošo. Tagad viņi izauguši, bet paaudze, kas izdzīvoja, aiziet. Tāda nu reiz ir pasaules kārtība. Un neviens no mums pašlaik nezina, vai tie, kas nāks viņu vietā, izrādīsies gudrāki, godīgāki, stiprāki, šķīstāki? Tas ir jautājums, uz kuru var atbildēt vienīgi LAIKS, nevis cilvēki.
Aivars Kļavis

DĀVIDS LĀGERKRANCS „MEITENE, KURAI BIJA JĀMIRST”

Nobalso!

Līsbetas Salanderes mentors un aizbildnis Holgers Palmgrēns ir miris, un Līsbeta kopš bērēm Stokholmā nav manīta. Mīkaels Blumkvists satraucas, vai Līsbetas senie ienaidnieki nav tikuši viņai klāt. Lai gan viņam, iespējams, vajadzētu vairāk uztraukties pašam par sevi…

Stokholmas centrā tiek atrasts miris bezpajumtnieks, kura kabatā ir zīmīte ar pētnieciskā žurnālista Blumkvista telefona numuru. Pēdējās dienās bezpajumtnieks esot bieži pieminējis kāda Zviedrijas valdības ministra vārdu…

Līsbeta, dzenot pēdas savai dvīņu māsai Kamillai, turpina uzmanīt savu seno draugu. Drīz vien Mīkaelam būs ļoti nepieciešama viņas palīdzība, bet vispirms Līsbetai jānokārto kāds vecs rēķins…

FEDERIKO GARSIJS LORKA „LUGAS”

Nobalso!

Ir laista klajā izcilā spāņu dzejnieka un dramaturga Federiko Garsijas Lorkas lugu izlase, ko sakārtojis un tulkojis Edvīns Raups.
Tajā var lasīt piecas viņa ievērojamākās lugas: “Brīnumainā kurpniece”, “Dona Perlimplina un Belisas mīlestība, ko viņu dārzs vien zina”, “Asins kāzas”, “Jerma” un “Bernardas Albas māja”, tās papildina izsmeļošs tulkotāja priekšvārds, Lorkas lekcija par teātri un īss autora dzīves un daiļrades pārskats.

Federiko Garsija Lorka (1898–1936) ir viens no izcilākajiem 20.gadsimta literātiem, ļoti daudzpusīgi apdāvināts – viņš ne tikai rakstījis dzeju un lugas, bet arī zīmējis, komponējis un spēlējis klavieres, bijis sabiedriski aktīvs. Jaunībā Granadas Universitātē studējis filozofiju, valodas un jurisprudenci, piepulcējies Granadas intelektuāļu un mākslinieku lokam, sadraudzējies ar Luisu Bunjuelu un Salvadoru Dalī. Lorka pieder pie modernistiem, kas savās lugās daudz izmanto dzeju, savijot nedalāmā veselumā gan gadsimtos pārbaudītas vērtības, gan vismodernākās literārās vēsmas, kuras savā daiļradē trīsdesmitajos gados ieviesa tā sauktā “Divdesmit septītā gada paaudze”. Viņa dramaturģija cieši saistīta ar Spānijas lauku sabiedrības runu, mūziku un paražām, sirreālistiski toņi tajā kontrastē ar reālās dzīves ainu. Lorkas pienesums teātrim ir tik liels, ka viņu noteikti var saukt par vienu no 20.gadsimta ģēnijiem, taču par aizsteigšanos priekšā savam laikam, par izmisīgiem pūliņiem ierindot Spānijas teātri Eiropas avangardā viņš samaksājis ļoti dārgi.

MĀRA OZOLA „ES VAIRS NEBĒGU PA SAPŅIEM”

Nobalso!

“Visām tām, kuras cieš un velk dzīvi kā nastu.
Visiem tiem, kuri ir tuvu un baidās vai neprot palīdzēt.
Visiem, kuri dzīves duļķainākajos ūdeņos ir trāpījušies dziļumā un izmisīgi pūlas uzpeldēt.
Visiem tiem, kuri ir paguruši un meklē, kā aizbēgt no dzīves un problēmām. Visiem tie, kuriem maz pieredzes un vajadzīgs padoms vai piemērs.
Tas ir gabaliņš no manas dzīves. Es izturēju, un jūs arī izturēsiet. Izdomājiet, kādu gribat veidot savu likteni, cīnieties, dariet, un jūs to piepildīsiet.
Ja es varēju, tad jūs arī varat. Tāpēc jau rakstīju – lai palīdzētu.
Tas bija mans pienākums.” (Māra Ozola ex Vilemsone)

DEIVIDS ELLISS „PĒDĒJAIS ALIBI”

Nobalso!

Savrupnieks Džeimss Drinkers ir pārliecināts, ka ir kļuvis par sazvērestības upuri, tādēļ nolīgst advokātu Džeisonu Kolariču. Nesen noslepkavotas divas Drinkeram pazīstamas sievietes, un, viņaprāt, slepkava ir viens un tas pats. Vienlaikus Drinkeram ir sajūta, ka policija viņu uzskata par galveno aizdomās turamo. Sākumā klients šķiet dīvains, bet Kolaričs to ignorē – līdz brīdim, kad notiek nākamā slepkavība. Un pēc tam vēl viena. Kolaričs sāk pārbaudīt sava klienta pagātni. Drīz vien kļūst skaidrs, ka nekas ar Džeimsu Drinkeru nav tā, kā izskatās… Un sazvērestības mērķis ir nevis Drinkers, bet gan pats Kolaričs. Apsūdzēts slepkavībā un nespējīgs pierādīt savu nevainīgumu, nepārkāpjot advokāta un klienta attiecību konfidencialitātes nosacījumus, Džeisons Kolaričs steidz noskaidrot patiesību par Džeimsu Drinkeru un brutālo slepkavību sēriju. Viņš mēģina uzzināt, kāpēc ir kļuvis par mērķi, taču atbilde… viņu pārsteigs nesagatavotu.

LŪSINDA RAILIJA „EŅĢEĻU KOKS”

Nobalso!

Aizraujošs romāns par seniem ģimenes noslēpumiem un aizmirstiem pagātnes notikumiem.

Ir pagājuši jau trīsdesmit gadi, kopš Grēta aizbrauca no Mārčmontas muižas – lielā un skaistā nama Velsas laukos. Kad viņa atkal tur ierodas, atsaucoties senā drauga Deivida uzaicinājumam, lai kopīgi nosvinētu Ziemassvētkus, Grētai par šo namu nav nekādu pagātnes atmiņu – tās visas izdzēsis kāds traģisks negadījums.

Pastaigājoties pa piesnigušo apkārtni, viņa uzduras kapavietai, kuras padzisušais uzraksts vēsta, ka tur apglabāts mazs zēns. Tas Grētā atmodina kaut ko sen aizmirstu, un ar Deivida palīdzību viņa uzsāk ceļu, lai atgūtu zaudēto atmiņu. Fragmentu pēc fragmenta viņa vāc kopā ne vien savā dzīvē pieredzēto, bet arī to, kas noticis ar viņas meitu, kura, kā izrādās, nebija tāds eņģelis, par kādu tika uzskatīta…

TABEA BAHA – KAMĒLIJU SALAS SIEVIETES

Nobalso!

Cik paļāvības nepieciešams lielai mīlai?

Pēc krāšņām kāzu svinībām Silvija un Maels ilgojas pēc bērna. Negaidīti Kamēliju salā ierodas Maela pirmā mīlestība Hloja ar septiņgadīgo dēlu, kuru, visiem par pārsteigumu, stāda priekšā kā Maela bērnu. Un tas vēl nav viss – Hloja grib atgūt arī Maelu.

Vai Silvija spēs cīnīties par savu mūža mīlestību, nenostājoties starp tēvu un dēlu? Turklāt Kamēliju dārzu apdraud maksātnespēja, ko novērst var tikai Silvija un Maels kopīgiem spēkiem…

No vācu valodas tulkojusi Inese Miesniece.

LELDE KOVAĻOVA – BEZVĒSTS PAZUDUŠĀS

Nobalso!

“Bezvēsts pazudušās” ir stāsts par talantīgo Sanktpēterburgas kriminālpolicijas izmeklētāju Konstantīnu Aņisimovu, kas savas prakses laikā nav spējis atrisināt tikai vienu lietu – savas sievas Annas Aņisimovas mistisko pazušanu pirms diviem gadiem. Konstantīna sieva kādā ikdienišķā rītā iziet no mājas un vairs nekad neatgriežas. Nav ne liecību, ne pavedienu vai atrasto mantu. Izmeklētājs negaidīti saņem informāciju par kādu krimināllietu Latvijā, kad ļoti līdzīgos apstākļos pazudusi vietējā miljonāra sieva. Turklāt atklājas, ka nepazīstamā sieviete no citas valsts bijusi Annas vizuāla kopija. Meklējumi Aņisimovu aizved uz nomaļu Latvijas mazpilsētu, kuras iedzīvotāji glabā šaušalīgu pagātnes noslēpumu. Tā atrisināšana sniegtu atbildes uz daudziem jautājumiem.

DANIELS KOULS – LUPATU LELLE

DANIELS KOULS – LUPATU LELLE 5/5 ( 1 Balss)

Viens ķermenis.
Seši upuri.
Aizdomās turamo nav.

Tiek atrasts līķis no kopā sadiegtām dažādu upuru ķermeņa daļām, ko sensāciju alkstošie žurnālisti uzreiz nodēvē par “Lupatu lelli”. Lietas izmeklēšana tiek uzdota detektīviem Viljamam “Vilkam” Foksam un Emīlijai Baksterei.

Slepkava izaicina policistus, atklājot sešu nākamo upuru vārdus līdz ar datumu, kurā ieplānojis katru nogalināt. Kā pēdējais sarakstā ir minēts arī Fokss. Tagad visas pasaules mediji uzmana katru policijas soli. Vai tādas spriedzes apstākļos Foksam un Baksterei izdosies glābt sešu cilvēku dzīvības un laikus noķert slepkavu?

Romāns “Lupatu lelle” ir angļu rakstnieka Daniela Koula debijas romāns, kas izdots jau vairāk nekā 30 valstīs. Autors ir ilgus gadus strādājis arī par mediķi, lai, iekšējas nepieciešamības vadīts, glābtu cilvēku dzīvības, vai, iespējams, dara to vainas apziņas dēļ par daudzajiem personāžiem, kurus nogalina savos kriminālromānos.

No angļu valodas tulkojis Armīns Voitkāns.