Grāmatu tops

DĒLIJA OUENSA “KUR VĒŽI DZIED”

Nobalso!

Jau gadiem Bārklijkovā ir klīdušas valodas par tā dēvēto purva skuķi. Tāpēc, kad 1969. gada nogalē iet bojā izskatīgais Čeiss Endrūss, visu aizdomas tūlīt krīt uz Kiju Klārku – noslēpumaino dumbra vientuļnieci.

Tomēr Kija nav tāda, kā cilvēkiem šķiet. Apveltīta ar jūtīgu sirdi un spožu prātu, viņa jau kopš bērnības ir spējusi viena izdzīvot dumbrājā, ko uzskata par savām mājām. Kija draudzējas ar kaijām un aizrautīgi pēta dabu, līdz pienāk laiks, kad viņa sāk ilgoties pēc cilvēciskas tuvības un romantiskām attiecībām. Viņas skaistums un noslēpumainība saista divu tuvējās pilsētiņas puišu uzmanību, un Kija atver sirdi jaunajām jūtām. Bet tad notiek neizskaidrojama nelaime…

Dēlijas Ouensas debijas romāns apvieno sevī poētisku odu dabai, dramatisku pieaugšanas stāstu un saistošu slepkavības izmeklēšanu. Rakstniece atgādina lasītājiem, ka cilvēka iedabu allaž veido bērns, kas viņš reiz bija, un mēs joprojām dzīvojam atbilstoši dabas skarbajiem izdzīvošanas likumiem.

Dēlija Ouensa, amerikāņu rakstniece, ir līdzautore vairākām grāmatām par dzīvi un dabas pētīšanu Āfrikā. Viņa saņēmusi Džona Barouza balvu par neskartajai dabai veltītiem rakstiem, kas publicēti dažādos izdevumos. D. Ouensas debijas romāns “Kur vēži dzied” uzreiz pēc tā iznākšanas kļuva par starptautisku sensāciju, tas pārdots desmit miljonos eksemplāru un tulkots 45 valodās. Pēc tā motīviem tiek uzņemta kinofilma. Papildu informācija: https://www.deliaowens.com

No angļu valodas tulkojusi Karīna Tillberga.

HOMĒRS “ĪLIADA”

Nobalso!

LŪSINDA RAILIJA “MĪLESTĪBAS VĒSTULE”

Nobalso!

Glabāt noslēpumus var būt ļoti bīstami…

Londona, 1995. gads. Deviņdesmit piecu gadu vecumā mirst sers Džeimss Herisons, viens no izcilākajiem savas paaudzes aktieriem, kurš atstāj aiz sevis ne vien skumju pārņemtu ģimeni, bet arī kādu šokējošu noslēpumu.

Džoenai Hezlamai, jaunai, ambiciozai žurnālistei, tiek uzdots sagatavot rakstu par leģendārā aktiera piemiņas ceremoniju. To apmeklē britu elite – gan slavenības, gan ietekmīgi ļaudis. Pasākuma laikā Džoena nejauši iepazīstas ar vecu kundzi un drīz vien tiek ierauta ar senu noslēpumu saistītos notikumos. Atklājas, ka ir kāda Džeimsa Herisona vēstule, kuras saturs tiek glabāts slepenībā jau vairāk nekā septiņdesmit gadus. Cenšoties atklāt ar vēstuli saistīto noslēpumu, Džoena saprot, ka daudzi to nemaz nevēlas. Un šie ļaudis ir gatavi uz visu, lai vēstuli atrastu pirmie…

Lūsinda Railija savu pirmo grāmatu sarakstīja divdesmit četru gadu vecumā. Tagad viņas romāni ir tulkoti trīsdesmit septiņās valodās un visā pasaulē pārdoti vairāk nekā trīsdesmit miljonos eksemplāru. L. Railijas darbi ieņem pirmās vietas Sunday Times un New York Times bestselleru sarakstos. Lasītāji īpaši iecienījuši viņas “Septiņu māsu” ciklu, pēc kura motīviem top arī TV seriāls.

No angļu valodas tulkojusi Ligita Lanceniece.

NELE NOIHAUSA “MĀTES DIENA”

NELE NOIHAUSA “MĀTES DIENA” 5/5 ( 1 Balss)

Kādā vecā, lielā mājā tiek atrasts tās īpašnieka līķis. Mirušais ir Teodors Reifenrāts. Tomēr tas nav vienīgais nepatīkamais atradums, kas sagaida galveno kriminālinspektori Piu Zanderi, – voljērā līdzās galīgi novārdzinātam sunim tiek atrasti apgrauzti cilvēka kauli.

Kopš sievas nāves Teodors Reifenrāts ir dzīvojis ļoti noslēgti, tomēr neviens no apkārtnes iedzīvotājiem nespēj noticēt, ka viņš varētu būt vainojams slepkavībā. Tiesu mediķiem izdodas identificēt dažus upurus, kas tikuši nogalināti jau pirms daudziem gadiem. Tās ir sievietes, un viņas visas ir pazudušas kādā maija svētdienā.

Pia ir pārliecināta, ka īstais slepkava vēl nav zināms. Viņš, visticamāk, noskata savu nākamo upuri. Piai un Oliveram fon Bodenšteinam ir jāpasteidzas, jo tuvojas maijs…

Nele Noihausa (dz. 1967) ir vācu rakstniece, kuras romāni par Olivera un Pias izmeklētajiem noziegumiem ir populāri daudzās pasaules valstīs un jo īpaši Vācijā. Rietumhesenes policijas prezidents Nelei Noihausai piešķīris goda kriminālkomisāres titulu. “Mātes diena” ir piektais autores romāns, kas tiek izdots latviešu valodā.

No vācu valodas tulkojis Juris Miesnieks.

GUNITA KRILOVA “CUKURSALDĀ”

Nobalso!

“Sentēvu pasakās pameitas tika nīstas, taču mūsdienu pamātes ceļ viņām galdā kūciņas un nodrošina pilnvērtīgu divu dienu izklaides un izglītošanās programmu vismaz katru otro nedēļas nogali. Vai pamātes loma ir mainījusies? Kāpēc tik daudzās ģimenēs tētis ir asistents mammai un pat pamātei, nevis vienkārši tētis saviem bērniem?! “Tev nav jāmīl sava vīra bērns. Bet sevi gan vajadzētu sākt mīlēt,” – tā kāda svešiniece romānā “Cukursaldā” teiks galvenajai varonei, kas nonākusi uz nervu sabrukuma sliekšņa. Jo kā veidot savu dzīvi, kad tev ir savs svaigi dzemdēts zīdainītis, bet blakusistabā ievācas tava vīra bijusī (ļoti seksīgā) sieva ar savu skaļo un pēkšņi tik kaitinošo meitu?

Šķita, ka es rakstu par jaunu sievieti, kas vēlas savu miera ostu – savu ģimeni. Izrādās, uzrakstīju par viņas tēvu. Lai veidotu attiecības ar citiem, vispirms jānoslēdz pamiers ar sevi.”

Tā savu otro romānu “Cukursaldā” raksturo autore Gunita Krilova, kuras pirmā grāmata “Driftā tikai lēdijas” (2019) jau iekarojusi dažādu paaudžu lasītāju uzmanību un atzinību.

Arī šis darbs priecēs lasītājus ar spriganu, asprātīgu valodu, spraigu sižetu un katrai mūsdienu sievietei pazīstamām situācijām.

LŪSINDA RAILIJA “PAZUDUSĪ MĀSA”

LŪSINDA RAILIJA “PAZUDUSĪ MĀSA” 5/5 ( 1 Balss)

Viņas pārmeklēs visu pasauli, lai atrastu pazudušo māsu…

Katra no sešām māsām d’Aplijēzām ir veikusi apbrīnojamu ceļojumu, lai noskaidrotu savu pagātni, tomēr vēl aizvien nav atrasta atbilde uz jautājumu, kur ir viņu septītā māsa.

Viņām ir tikai viena norāde – zīmējums, kurā redzams gredzens ar zvaigznes formā izkārtotiem smaragdiem. Pazudušās māsas meklējumi viņas aizvedīs no Jaunzēlandes uz Kanādu, Angliju, Franciju un Īriju, un ģimene atkal apvienosies, lai paveiktu iecerēto. Pamazām tiks atklāts stāsts par mīlestību, spēku un ziedošanos, kas aizsācies pirms gandrīz simts gadiem, kad citas jaunas un drosmīgas sievietes uzdrošinājās riskēt, lai mainītu pasauli, kurā dzīvoja.

“Pazudusī māsa” ir Lūsindas Railijas episkā romānu cikla septītā daļa.

Lūsinda Railija ir dzimusi 1965. gadā Īrijā un pirmo romānu sarakstījusi divdesmit četru gadu vecumā. Tagad viņas darbi ir tulkoti trīsdesmit septiņās valodās un pārdoti vairākos desmitos miljonu eksemplāru. Romānu cikls “Septiņas māsas”, kura pamatā ir teiksmas par Septiņu Māsu zvaigznāju, ir kļuvis par globālu fenomenu, un ir uzsākts darbs pie televīzijas seriāla veidošanas pēc tā motīviem. 2017. gadā Lūsindai Railijai tika diagnosticēts ļaundabīgs audzējs, un viņa nomira 2021. gada 11. jūnijā, klātesot viņas ģimenei.

No angļu valodas tulkojusi Ligita Lanceniece.

DŽODŽO MOJA “ZVAIGŽŅU DĀVĀTĀJA”

Nobalso!

Aizkustinošs stāsts par draudzību, mīlestību un uzdrīkstēšanos…

Izsmalcinātā un elegantā Alise ir pieņēmusi impulsīvu lēmumu un apprecējusies ar glīto amerikāni Benetu van Klīvu. Vēloties aizbēgt no garlaicīgās dzīves dzimtajā Anglijā, viņa pārceļas uz Ameriku. Tomēr dzīve Kentuki mazpilsētā nelīdzinās cerētajam, turklāt vēl nākas sadzīvot ar valdonīgo vīratēvu. Tāpēc, izskanot aicinājumam pievienoties Eleonoras Rūzveltas ceļojošajai bibliotēkai, Alise līdz ar piecām citām sievietēm enerģiski iesaistās projektā, lai apkaimes trūcīgajiem cilvēkiem piegādātu lasāmvielu. Šis darbs nozīmē pavadīt garas stundas ceļā zirga mugurā, un jaunām sievietēm tā ir liela uzdrīkstēšanās. Lai gan nākas pārvarēt dažādus pārbaudījumus un aizspriedumus, viņas turpina pildīt savu pienākumu un nogādā grāmatas un žurnālus cilvēkiem, kuriem to nekad nav bijis, tādējādi mainot šo cilvēku dzīves.

“Zvaigžņu dāvātāja”, uz patiesiem notikumiem balstītais romāns, ir neaizmirstams un aizkustinošs vēstījums par sieviešu draudzību un lojalitāti, cilvēcību un patiesu mīlestību, un tam ir lemts kļūt par mūsdienu klasiku.

LELDE STUMBRE “PERFEKCIONISTE”

Nobalso!

Romāna centrā ir Rolanda Jēgere – sieviete, kura intuitīvi pārliecināta, ka dzīvo citu dzīvi, ne to, kas viņai bija paredzēta un kam viņa bija gatavojusies. Pašas rokām radīta perfekta dzīves telpa – māja / vīrs / bērni. Ka tajā trūkst sirds, zina tikai pati Rolanda. Kad rūpīgi veidotā konstrukcija saņem triecienu, perfekcioniste ir gatava to sagraut līdz pamatiem, lai uz tiem veidotu jaunu, tikpat perfektu sistēmu, kurā iepriekšējiem elementiem vairs nav vietas.

LAIMA MUKTUPĀVELA “MĪLA. BENJAMIŅA”

Nobalso!

Romāns “Mīla. Benjamiņa” piedāvā aizraujošu versiju par uzņēmīgu un pārdrošu sievieti, kas atstājusi dziļas pēdas gan Latvijas 20. un 30. gadu sabiedriskajā dzīvē, gan izdevējdarbībā, pat modē un arhitektūrā. Autore par romānu: “Ar savu uzņēmību, krampīgo raksturu, spītīgo dabu un ambīcijām biznesā Latvijas preses karaliene Emīlija Benjamiņa pēc izsūtīšanas uz Sibīriju tautas apziņā kļuvusi par mocekli. Par dzīvu sievieti, kam augstsirdīgi piedod kaislības, piemirst vājības, atstāj nepamanītus trūkumus, bet ar bijīgu piemiņu godina savdabību un apbrīno paveikto. Jau 80 gadu, kopš Emīlija Benjamiņa atstājusi Latviju, bet mēs viņu turpinām pieminēt, un nu jau arī lepojamies un mazliet ilgojamies pēc Benjamiņas radošās dzirksts.”

DACE JUDINA “PĀRCĒLĀJS”

Nobalso!

Zemgale – bezgalīgi lauki, upe, pārceltuve, vecsaimniecības un sena kapsēta, kuru pieskata tikpat sena dzimta – pārcēlāji, kuru ziņā ir savienot abus Laika upes krastus.
Kurš varēja iedomāties, ka Dziļciema vecākās iedzīvotājas Vescīļu Marijas bēres un no Rīgas atbraukušās testamenta izpildītājas Vitas Ābeles kritiens no pārceltuves plosta tieši Dziļupes Melnajā akacī aizsāks biedējošu notikumu virkni? Marijas izcelsme slēpj smagu dzimtas pāridarījumu, viņas sūrais mūžs bijis nožēlas pilns par savulaik pamestajiem deviņiem bērniem. Juristei Vitai Ābelei tie jāatrod un jāsapulcina zem Vec-Sīļu jumta. Taču kāds ļoti nevēlas, lai tas notiek…

Varenākās vecsaimniecības mantiniece uzsāk teroru, Vitas tikko iegādātajā mājā spokojas, pagasta priekšsēdis sapinies viltīgās zeltraces – sekretāres Silvijas tīklos, pēc 30 gadiem atgriežas bez vēsts pazudušie… Sīļu kapsēta vērīgam meklētājam atklāj senaizmirstu noslēpumu un pat noziegumu pēdas.

Bet Dziļupe tikmēr saved kopā Upes puisi un Upes meitu… Kur mājo dvēseles? Varbūt tās paliek tepat, kopā ar visiem? Taču tās redz tikai tie, kas spēj runāt ar vēju, uguni, ūdeni un akmeni.